Svarīgi, lai ieguvēji no Skultes termināļa būtu arī valsts un dabasgāzes patērētāji – uzņēmumi un iedzīvotāji. Skultes jautājums tiek bieži apspriests slēgto valdības sēžu formātā, ne koalīcijā. Man līdz ar to konkrēta informācija par šo projektu nav pieejama, atzīst “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Par VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pasaudzēšanu, pēdējā laika skandāliem valsts kapitālsabiedrībās, aizdomīgo Skultes termināļa projektu, aizsardzības budžetu un gatavošanos karam ar Krieviju “Neatkarīgās” saruna ar “Jaunās Vienotības” (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, bijušo ilggadējo Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski.
Divi nozīmīgi “Jaunās Vienotības” (JV) biedri ir nonākuši viedokļu konfliktā būtiskā jautājumā - par VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilstību ieņemamajam amatam. Bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs viņu no amata atstādināja, bet tagadējais - Arvils Ašeradens - šajā amatā atjaunoja. Vai par šo situāciju partijā ir spriests? Un vai jums ir skaidra A. Ašeradena motivācija?
Par šo jautājumu JV nekad nav bijušas pārrunas, arī tad, kad ministriju vadīja Reira kungs. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju veido Finanšu ministrija, ne partijas birojs. Tāpēc abos gadījumos mēs uzticējāmies ministru viedoklim. Arī jaunā ministra lēmums nav iepriekš diskutēts vai pārrunāts partijā. Mēs par to uzzinājām piektdienas pēcpusdienā no masu informācijas līdzekļiem. Ašeradena kungs norādīja, ka viņš savu lēmumu balstījis uz atbilstošu ministrijas disciplinārlietas komisijas lēmumu, kas nolēma I. Jaunzemei izteikt aizrādījumu. Es līdz ar to pieņemu, ka tieši tādēļ jaunais ministrs neturpināja iepriekšējā iesākto procedūru VID ģenerāldirektores rotācijai uz citu amatu.
Konkrēti par motivāciju būtu jāprasa viņam pašam. JV frakcijā un valdē mēs par to neesam diskutējuši. Mans personīgais viedoklis - gadījums, kad VID tika pasūtīts kriminālprocess pret uzņēmēju, lai no viņa izspiestu naudu, ir kliedzošs. Bet tas vienlaikus pierāda, ka sadarbība ar KNAB šādu noziegumu atklāšanā ir iespējama un auglīga. Un, ja ir bijuši citi šāda veida gadījumi, cietušajiem ir iespēja vērsties KNAB. Ja kaut kas tāds VID atkārtosies, tad tas manā skatījumā arī būs pēdējais piliens, lai partija prasītu no finanšu ministra atbildīgu lēmumu.
Cik es saprotu, finanšu ministrs ir devis VID ģenerāldirektorei laiku līdz nākamā gada februārim panākt rezultātus cīņā ar šādiem korupcijas gadījumiem.
Vai šo situāciju nevar uzskatīt par neuzticības izteikšanu no partijas puses Reira kungam?
Nē, nevar [stingri]. Noteikti nevar.
Vai pats Reirs nav iebildis pret šādu Ašeradena lēmumu?
Reirs neiejaucās disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas darbā. Tomēr visticamāk, ja viņš būtu turpinājis darbu, mēs sagaidītu VID ģenerāldirektores nomaiņu. Taču partijas iekšienē diskusijas par to nav bijušas. Tad tā zināmā mērā būtu politiska spiediena izdarīšana vai nu uz iepriekšējo ministru, vai jauno. Savus lēmumus viņi ir pieņēmuši patstāvīgi, balstoties uz viņiem zināmo informāciju, kā arī disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Būtu dīvaini, ja šīs komisijas lēmums būtu stingrāks, bet Ašeradena kungs Jaunzemes kundzi tomēr paturētu amatā. Taču šajā situācijā es neredzu iespēju viņam kaut ko pārmest. Jānim Reiram tas jau nebija pirmais pārmetums Jaunzemei. Jau gadiem viņš ar viņu cīnījās, lai panāktu savu ieteikumu un rīkojumu izpildi gan VID un muitas amatpersonu rotācijas, gan citos jautājumos. Tas dažos medijos tika pasniegts kā politiskais spiediens. Bet ministrs jau ir politiska figūra, kas pieprasa veikt attiecīgas darbības iestādes darba uzlabošanā, nesaudzīgu darbu cīņā ar korupciju muitā vai arī pie auditoriem vai izmeklētājiem. Viņam tādas tiesības ir, bet daudzi to mēģināja reducēt uz personīgu konfliktu.
JV pārstāvošais jaunais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars intervijā “Neatkarīgajai” aizplīvuroti, bet gana strikti pateica, ka jaunajam gāzes terminālim Skultē ir jābūt, ka ministrija šo projektu virzīs uz priekšu. Vai šis stratēģiski svarīgais jautājums arī JV nav apspriests? Par ko tad jūs tur lemjat?
Mēs vienmēr esam runājuši par šāda termināļa nepieciešamību. Tas sākās pirms daudziem gadiem, jau kopš Krimas okupācijas 2014. gadā. Jau tad kļuva skaidrs, ka ir nepieciešams diversificēt enerģijas piegāžu avotus, un parādījās ideja, ka šādu termināli varētu būvēt Latvijā, jo mums ir Inčukalna gāzes krātuve. Sākās strīdi ar abām kaimiņvalstīm, un Lietuva paspēja šādu termināli uzcelt. Kādu brīdi šķita, ka nav jēgas Baltijas valstīs būvēt vēl vienu tādu pašu, bet tad Krievijas masveida iebrukums Ukrainā šo diskusiju atjaunoja. Par to partijā ir runāts, tajā skaitā par vietu, kur termināli varētu būvēt. Skulte šajās sarunās bija kā viena no alternatīvām. Tika apspriestas arī Rīgas un Liepājas brīvostas.
Lēmums konkrēti par Skulti tika pieņemts iepriekšējās valdības laikā. Tas bieži tiek saistīts ar Jauno konservatīvo partiju. Es neesmu tāds šīs jomas speciālists, lai pateiktu, kur būtu izdevīgāk būvēt. No vienas puses, te ir valsts intereses, no otras - privātā attīstītāja intereses. Svarīgi, lai ieguvēji no Skultes termināļa būtu arī valsts un dabasgāzes patērētāji - uzņēmumi un iedzīvotāji. Skultes jautājums tiek bieži apspriests slēgto valdības sēžu formātā, ne koalīcijā. Man līdz ar to konkrēta informācija par šo projektu nav pieejama.
Bet, kopumā vērtējot, paanalizēsim iespējamo situāciju nākotnē. Ir skaidrs, ka Ukraina karā uzvarēs. Tad sāksies periods, kad krievi atkal lēti piedāvās savus energoresursus un pasaule tos labprāt pirks. Un, ja mēs paši neuzbūvēsim šādu termināli... Krievijā revanšisms vienmēr ir pastāvējis. Viņi atgūsies un, ja mums nebūs alternatīvas, kur saņemt gāzi, tad mēs atkal nonāksim ķīlnieku lomā, kādi mēs esam šoziem.
Taču, protams, konkrēta projekta izvērtēšanai par pamatu ir jāņem mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.
Runājot par šo konkrēto projektu, būtisks ir arī drošības aspekts. Tie cilvēki, kuri publiski parādās un runā potenciālo attīstītāju vārdā, ir tikai viņu pārstāvji. Nav pat zināms, kas ir reālais projekta īpašnieks. Tikpat labi tas var būt saistīts ar Krieviju.
Es ceru, ka šīs lietas tiek rūpīgi pārrunātas šajās slēgtajās valdības sēdēs un tajās piedalās arī mūsu drošības iestādes. Bet sīkāk [iepauzē], sīkāk es nevarēšu komentēt.
Vai Skultes projektam ir jāpiešķir valsts vai valsts uzņēmumu garantijas par iepirkuma apjomu un cenu?
Man nav informācijas, vai kaut kas tāds ir plānots vai nav. Grūti pateikt. Nav arī skaidrs, kas notiks ar uzņēmumu “Latvijas gāze”, vai Krievija to pārdos, kas notiks ar Inčukalna gāzes krātuves īpašnieku (“Conexus Baltic Grid” - red.). Kāda būs visa šī gāzes apgādes struktūra Latvijā? Vai to darbu var paveikt nevis kāds privāts investors, bet valstij piederošais “Conexus”? Izpildvarai tas viss ir jāizsver un jāpieņem attiecīgi lēmumi. Pirmkārt, no drošības un, otrkārt, no ekonomiskā izdevīguma viedokļa, lai šis terminālis negultos uz patērētāju pleciem. Es ceru uz izsvērtu valdības lēmumu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs.
Kā jūs vērtējat valsts kapitālsabiedrību pārvaldē notiekošo? Vai pēdējā laika skandāli gan saistībā ar “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” tarifiem, gan Valsts autotransporta direkcijas faktiski atbalstīto karteli pasažieru autobusu pārvadājumos, gan Rīgas Austrumu slimnīcas padomes bezdarbību un nekompetenci neliecina, ka laiks pārskatīt sistēmu?
Jā, diemžēl iepriekšējo pārmaiņu rezultāts ir tāds, kāds netika gaidīts. No politiķiem neatkarīgu padomju ievēlēšana bija viena no prasībām Latvijai, iestājoties OECD. Bet, kas ir noticis un ko tagad redz arī politiķi - ir izveidojusies noslēgta cilvēku grupa, kas ceļo no vienas uzņēmuma padomes vai valdes uz otru, jo valsts kapitālsabiedrību konkursos uz amata vietām tiek prasīta iepriekšēja pieredze. Tu vari strādāt pat bez īpašiem sasniegumiem vai iniciatīvas, galvenais, lai tev šī pieredze būtu. Ko darīt - man nav šobrīd gatavu risinājumu. Es zinu tikai to, ka man negribas atgriezties pie sistēmas, kad partijas pateica - tur tagad sēdēs šitie un šitie! Bieži vien tas bija veids, kā konkrētiem partiju cilvēkiem saņemt atalgojumu vai vēl sliktāk - viņi tika ielikti ar konkrētu nodomu “bīdīt” kādas intereses.
Ir jāatrod veids, kā šobrīd sastingušo sistēmu atsvaidzināt. Ir redzams, ka ielauzties no malas šajā kastā ir kļuvis praktiski neiespējami. Tāpēc ir jādomā, kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu padarīt efektīvu un nodrošināt, ka šajos amatos ir nozarē zinoši cilvēki, nevis cilvēki, kuriem ir tikai nosacīta pieredze kādā citā kapitālsabiedrībā.
Te ne vienmēr runa ir tikai par nekompetenci, jautājums ir arī par valsts kā akcionāra uzraudzību. Viens piemērs, ko atklājusi “Neatkarīgā”, ir “Latvenergo” gatavotais līgums ar SIA “Laflora” par vēja parka projekta pirkšanu par 100 miljoniem eiro bez likumā paredzētā publiskā iepirkuma veikšanas. Kapitāla daļu turētājs - Ekonomikas ministrija - saka, ka par šo projektu neko nezina, jo par to atbildot uzņēmuma valde. Tā paziņo, ka tai nekāda informācija nav jāsniedz, kamēr darījums nav noticis. Tajā pašā laikā mums ir zināms, ka sarunas ir notikušas tikai ar vienu konkrēto pretendentu. Kā jūs vērtējat - vai tā ir laba pārvaldības prakse?
Es neesmu iepazinies ar šo konkrēto gadījumu, bet izklausās gana absurdi - kam tad ir vajadzīga Ekonomikas ministrijas kā akcionāra ieceltā uzņēmuma padome? Tai būtu jāuzrauga, kā uzņēmuma valde rīkojas ar valsts mantu un īpašumu.
Bet man ir grūti konkrētāk komentēt. Es ceru, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija, kas veic ne tikai likumdošanas, bet arī uzraudzības funkciju pār valsts uzņēmumu pārvaldību, izpētīs šo lietu.
Daudzi eksperti un uzņēmēji izsakās, ka pagaidām neredz aktīvu jaunās valdības darbu konkrētos virzienos, piemēram, ekonomikas attīstībai, notiek tāda kā snauduļošana.
Es tam nepiekrītu. Valdības veidošanas laiks ieilga, tādēļ mēs esam situācijā, kurā vajadzēja jau strādāt jaunā valsts budžeta apstākļos, bet budžets vēl nav pieņemts. Taču tieši budžets ir instruments, caur kuru realizē politiku. Un tieši caur budžetu, kad tas būs nonācis Saeimā, mēs redzēsim valdības prioritātes. Ko es zinu konkrēti, jo strādāju Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā - vislielākais budžeta pieaugums, un tā arī ir tā valdības politika, ko var redzēt, būs tieši drošības un aizsardzības jomā. Cik saprotu, tie būs papildu tuvu 400 miljoniem eiro. Un pamatā tas būs vērsts uz to, par ko mēs komisijā gadiem esam runājuši - pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu. Beidzot būs atlicināti līdzekļi gan šī gada, gan vidēja termiņa budžetā pretgaisa aizsardzībai, krasta aizsardzībai un citām lietām, kuru nepieciešamību mēs tagad redzam Ukrainas kara kontekstā. Šī politiskā prioritāte līdz ar to jau parādās, par pārējām lietām mēs varēsim spriest, kad budžets būs nonācis Saeimā. Un, kamēr valdība nenāks ārā ar kaut kādiem paziņojumiem, kamēr viņiem savā starpā nebūs 100% vienošanās par prioritātēm un summām, tikmēr paliks iespaids, ka nekāda virzība nenotiek. Bet jau tagad skaidrs, ka pirmā prioritāte būs drošība.
Vai Latvijas aizsardzības spēju reālai nodrošināšanai ar paredzēto “1 miljardu plus” eiro trīs gados pietiks? Igauņu politiķi tagad runā par 3% no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzības vajadzībām kā minimumu. Mums pēc likuma ir paredzēti 2,5% no 2025. gada.
Nu... tas jāskatās katra gada griezumā. Piemēram, valsts aizsardzības dienestā (VAD) iesaucamo jauniešu skaits šogad vēl ir paredzēts ļoti mazs, tur pietiks ar tiem līdzekļiem, kas jau ir. Bet, šai sistēmai attīstoties, iespējams, būs nepieciešams likt klāt papildu līdzekļus tieši VAD nodrošināšanai. Taču skaidrs, ka jauniešu Latvijā ir tik cik ir, un vēl jāskatās, cik no viņiem būs derīgi dienestam. Tāpat arī no tā, kā beigsies karš Ukrainā, būs atkarīgs, cik līdzekļu būs nepieciešams aizsardzības vajadzībām, tajā skaitā VAD. Un tas jāskata gadu no gadu un jāreaģē zibenīgi, ja rodas nepieciešamība.
Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieks nesen publiski atzina, ka mums ir jāgatavojas karam ar Krieviju...
Jā, mēs nekad agrāk nesam to tik atklāti teikuši, esam runājuši par valsti X un potenciāli iespējamo situāciju. Katra Saeima apstiprina aizsardzības koncepciju, kurā vismaz līdz Krievijas pirmajam iebrukumam Ukrainā mēs izvairījāmies saukt šo valsti vārdā, bet tāpat zinājām, par ko ir runa. Krievijas agresijai pastiprinoties aizvien vairāk, lietas tiek sauktas īstajos vārdos. Mēs jau negatavojamies iespējamajam iebrukumam no Polijas vai Zviedrijas.
Vai tā arī nevajag sabiedrībai pateikt - mēs gatavojamies karam ar Krieviju, šī kara iespējamība ir pietiekami augsta? Tādēļ ir nepieciešami lieli līdzekļi, bet jautājums ir par valsts izdzīvošanu un arī katra personīgo drošību.
Jā, ir iespējams iebrukums no agresīvas valsts, kas parādījusi, ka var iebrukt kaimiņvalstī. Skaidra ziņa - Krievija ir vienīgais iespējamais ienaidnieks Latvijai.
Šogad un nākamajos divos gados lielākā daļa no papildu naudas aizsardzības jomā tiks novirzīta tieši pretgaisa aizsardzībai. Vai tā ir vienīgā joma, ko mums vajag stiprināt, gatavojoties iespējamajam uzbrukumam?
Mums ļoti daudz ko vajag stiprināt. Ne velti mēs ieviešam valsts aizsardzības dienestu, jo armijas cilvēkresursi ir viena no šīm akūtajām lietām.
Pirmajos gados jauniesaucamo skaits gan būs neliels...
Jā, taisnība, bet jāatceras viens - Krievija ir ne tikai vienkārši aizņemta Ukrainā, bet tur arī novirzījusi un zaudējusi nozīmīgus resursus. Lai tā atgūtos, paies daudzi gadi. Bet, ja Krievija pēc kara Ukrainā netiks sadalīta reizinātājos, mēs agri vai vēlu atkal varam sagaidīt imperiālistiski agresīvu politiku, no kā pirmām kārtām cieš tās kaimiņi.
Tā ka runa ir par daudzām lietām un daudziem virzieniem, kā mums nostiprināties militāri. Un ideja, kas kādreiz izskanējusi - jā, mūs okupēs, bet tad NATO nāks atbrīvos - ir pilnīgi aplama. Mums jādara viss iespējamais, lai mūs neokupētu. Lai mēs spētu atsist uzbrukumu kopīgi ar tām NATO vienībām, kas šeit ir izvietotas.
Vai tas NATO spēku apjoms, kas šobrīd izvietots Latvijā, turklāt uz rotācijas bāzes, ir pietiekams? Vai tad te nevajag vismaz divīziju, lai reāli apturētu iebrukumu?
[Smejas] ...nu, jā, mēs varam Latviju padarīt par cietoksni. Bet, ja nopietni, informācija par gaidāmo uzbrukumu visticamāk būs jau krietnu brīdi pirms tā, ko rāda arī Ukrainas pieredze. Līdz ar to iespējas pastiprināt mūsu aizsardzību arī būs savlaicīgi. Jau kopš 2014. gadā tika pieņemts NATO lēmums par aprīkojuma izvietošanu NATO dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju. Lai tad, kad šeit ierodas NATO vienības, tās neierastos tikai ar automātiskajiem ieročiem un bruņuvestēm. Tā ka par šīm lietām tiek domāts, turklāt ne tikai Baltijas valstu, bet NATO komandstruktūru līmenī.
Vai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir izdevies sakārtot Aizsardzības ministrijas vēl pērn vasarā iesniegto brāķa likumprojektu par valsts aizsardzības dienestu? Kā vispār vērtējat šādu ministriju praksi, iesniedzot nekvalitatīvus likumprojektus?
Jā, ir izdevies. Likumprojekts uz otro lasījumu ir diezgan pamatīgi pārstrādāts. Nav jau noslēpums, ka sākotnēji tas bija sasteigts, lai vēl pirms Saeimas vēlēšanām ministrs [Artis Pabriks] varētu parādīt savu aktivitāti. Es varu iedomāties karstas diskusijas priekšvēlēšanu birojā konkrētajā partijā. “Kas mums ir? Reitingi nav labi! Bet aizsardzības ministrs saka - NATO mūs jau kopš pavasara aicina pastiprināt cilvēkresursus. Varbūt vajag nākt klajā ar valsts aizsardzības dienestu. Opā, laba ideja! Izmantosim priekšvēlēšanu kampaņā!”
Vienlaikus atrisināts ir jautājums par tā saukto civilo aizsardzības dienestu. Tā kā VAD likumprojektu šogad līdz pirmajam iesaukumam neizdosies pieņemt, šogad iesaukums notiks tikai pēc brīvprātības principa.
Vai jauniesaucamo atlase turpmāk tiešām notiks uz loterijas pamata?
Jā, bet šī loterija notiks pēc reģionālā principa. Un gadu no gada tiks arī konkrēti vērtēts, cik daudz jauniesaucamo ir nepieciešams, atkarībā no drošības situācijas, bruņoto spēku vajadzībām utt. Nebūs tā, ka tiks iesaukti visi attiecīgā gadagājuma jaunieši. Galvenais ir panākt, lai VAD kļūst par fantastiski labu pieredzi tiem jauniešiem, kuri pirmajā reizē tajā iesaistīsies brīvprātīgi, un tad jau sagaidāms, ka tas dienests aizies. Spriežot pēc tā, kā mums iet ar profesionālo armiju, es domāju, ka VAD mums arī izdosies. Tāpēc svarīgi ir no sākuma maksimāli nodrošināt šī dienesta kvalitāti, ne kvantitāti.
Vai Saeimai ir iespējas kaut ko iesākt deputātes Glorijas Grevcovas gadījumā, kura faktiski turpina ņirgāties par Latvijas valsti, nu jau publiski apšaubot tās okupācijas faktu?
Jā, ir. Mūsu frakcija jau rīkojās tādā veidā, ka viens no mūsu deputātiem uzrakstīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, ko prokuratūra zibenīgi nodeva pēc piekritības Valsts drošības dienestam. Viņi jau ir uzsākuši pārbaudi. Vienlaikus Nacionālās apvienības frakcija ir paziņojusi, ka vērsīsies Saeimas Mandātu un ētikas komisijā. Un tieši Ētikas komisija ir tas instruments, kas var tikt izmantots Saeimas ietvaros pēc pašas Saeimas iniciatīvas, lai kaut kā vērstos pret šo deputāti. Ētikas komisijai ir iespēja deputātam ne tikai izteikt oficiālu aizrādījumu, bet arī aizliegt piedalīties līdz pat sešām Saeimas sēdēm.
Vai atalgojums par šo periodu arī netiek maksāts?
Tieši tā. Šāds instruments jau ir ticis izmantots kliedzoši nekaunīgos deputātu uzvedības gadījumos, kāds ir arī šis.
Šogad Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām ir stipri palielināts atalgojums. Vienlaikus Saeimas darbiniekiem algas jau sen nav paaugstinātas, un starpība starp Saeimas priekšsēdētāja un mazāk apmaksāto darbinieku algu nu jau ir sasniegusi astoņas reizes - starp aptuveni 8000 un 1000 eiro “uz papīra”. Vai tas ir normāli, īpaši ņemot vērā, ka daudziem Saeimas darbiniekiem ir piekļuve sensitīvai informācijai?
Tā ir pilnīga taisnība. Uz Saeimas darbiniekiem neattiecas tas pats likums, kas uz ministriju ierēdņiem. Un, tā kā attiecībā uz Saeimas deputātiem iepriekšējās Saeimās tika iesaldētas algas, tad algu kāpums apstājās arī darbiniekiem. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Reira kungs jau debatēs apsolīja, ka darīs visu iespējamo, lai tagad palielinātu algas arī Saeimas darbiniekiem. Jo šobrīd nu jau ir tā, ka ir grūti piesaistīt speciālistus, īpaši juristus. Savukārt juristu klātbūtne, gatavojot likumprojektus, ir obligāta. Šeit nevar strādāt tikai studenti.
Tātad algu pielikums darbiniekiem būs?
Jā, es ticu, ka tas valsts budžetā tiks iekļauts! Katrā ziņā, tas ir iekļauts Saeimas budžeta pieprasījumā.
