Kāpēc ērti dzīvot purvā; kāpēc partija “Saskaņa” iet uz grunti; ko priekšlaicīgi izdarīja Šlesers; kam patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona; kuram no Uldiem laimēsies kļūt par Valsts prezidentu; par vajadzību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju valsts naudas izlietojumam “airBaltic” – par šīm un citām tēmām saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju un bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu.
Kā no opozīcijas deputāta puses vērtējat valdības darbu?
Sāksim ar to, ka valdības deklarācija tika sacerēta liela un plaša, bet reālu reformu nav. Tā kā vēlētāji deva priekšroku Kariņam, viņi izvēlējās nevis reformas un ātrus soļus uz priekšu, bet mierīgu eksistenci.
Bet mēs šobrīd esam kā purvā. Un purvā nav nemaz tik slikti. Purvā ir silti un maigi, vējš nepūš. Taču var nepamanīt, ka ikkatru brīdi tu grimsti dziļāk un dziļāk... Un paliek arvien grūtāk tikt uz augšu.
Smieklīgi, ka prezidents Levits un politiķi, kuri jau vairākus gadus ir pie varas, nesen sāka runāt par to, ka mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. It kā viņi nebūtu viesojušies pie mūsu kaimiņiem... Atliek aizbraukt uz Lietuvu vai Igauniju, un mēs redzam absolūti citu dzīvi. Savulaik mēs neatpalikām no šīm valstīm, bet atpalikšana sākās ne vakar un ne aizvakar.
Tā sākās pirms vairākiem gadiem, kad pie varas nonāca “Jaunais laiks”, pēc tam “Vienotība”, pēc tam “Jaunā Vienotība”...
Iepriekšējās vēlēšanās parādījās “Apvienotais saraksts” (AS), kas piedāvāja kaut ko citu - ne to, ko ieilgusī “Vienotība”.
Jā, AS bija labs sauklis “Ir izvēle!”, un cilvēki lielākoties balsoja par šo saukli. Nedomāju, ka cilvēki balsoja tieši par Edvardu Smiltēnu vai Edgaru Tavaru, manuprāt, viņi balsoja lielākoties par Ulda Pīlēna jauno redzējumu, prasmi veiksmīgi vadīt un saliedēt. Pateicoties tam, AS vēlēšanās ieguva labus rezultātus. Žēl, ka Pīlēns vēlēšanu sarakstos nebija redzams.
Bet “Jaunajai Vienotībai” ir labas spējas likvidēt konkurentus: “Attīstībai/Par” Saeimā neiekļuva, tad Kariņš pieķērās AS, aizliedzot Pīlēnam piedalīties koalīcijas sēdēs, motivējot aizliegumu ar to, ka Pīlēns neko nepārstāv. Izskatās, ka “Jaunā Vienotība” un Kariņš dara visu, lai Pīlēns aizietu no politikas un lai AS nebūtu spēcīga autoritāte, kas darbojas visu sasaukuma laiku.
Pavasaris nāks ar izvēli: kuru vēlēt par Valsts prezidentu? Būs politiskais tirgus, pirkšana un pārdošana...
Frakcija “Latvija pirmajā vietā” publiski jau izteicās, ka mēs nebalsosim par Egila Levita kandidatūru. Pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka Levits vēlas satikties ar mūsu frakciju, bet Ainārs Šlesers atteicās tikties.
Kāpēc?
Gada sākumā Levits tikās ar valdībā esošajām frakcijām, bija kritika par to, ka viņš netiekas ar visām frakcijām. Pēc kādas nedēļas - droši vien tāpēc, lai izvairītos no kritikas - viņš uzaicināja arī mūsu frakciju. Kam tas bija vajadzīgs, ja jau pirms vēlēšanām prezidents sašķiroja partijas pēc saviem lojalitātes principiem? Manuprāt, tāpēc Šlesers atteikumu pamatoja ar to, ka tas būtu tikai formāls pasākums, lai Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte varētu ievilkt ķeksīti savā pasākumu plānā.
Ko personīgi jūs gribētu redzēt prezidenta krēslā?
Es gribētu, lai nākamā prezidenta vārds ir Uldis.
Pīlēns?
Bet varbūt otrs Uldis, uzvārdā Sesks. Katram ir savi plusi. Uldis Pīlēns - veiksmīgs uzņēmējs, ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, viņš spēj nest Latvijas vārdu pasaulē, viņš izprot valsts problēmas, un viņš spētu radīt valstij jaunu pievienoto vērtību. Labs kandidāts ir arī Uldis Sesks, kurš daudzus gadus ir vadījis Liepājas pašvaldību, izvilcis pilsētu no krīzes gadiem. Viņš ļoti labi pazīst valsti, viņš varētu būt tautas prezidents. Kā zināms, liela daļa pašvaldības vadītāju vienmēr ir tuvāk tautai.
Jums bija kādas gaidas, kad par prezidentu kļuva Egils Levits? Sak, nu mums būs īstais prezidents!
Es augstu vērtēju bijušo prezidentu Andri Bērziņu, kurš izprot Latvijas tautsaimniecību un nebaidījās izteikt savu personisko viedokli. Ir grūti vērtēt Levita paveikto, jo viņš ilgi strādāja ārpus Latvijas, un viņš nav tas, kuru vairums vēlētos pārvēlēt uz otro termiņu, jo, manuprāt, daudzu cilvēku cerības viņš nav attaisnojis. Šobrīd mēs vērojam procesu: prezidents skaita - pietiks balsu, lai nokļūtu atkārtoti prezidenta amatā vai tomēr ne. Tās ir tādas aprēķinu “spēlītes”, un tās būs līdz tautas vēlētam prezidentam.
Kāpēc jūsu vadītā partija uz Saeimas vēlēšanām izvēlējās iekļauties Šlesera veidotajā sarakstā “Latvija pirmajā vietā” (LPV)?
“Gods kalpot Rīgai” kā pilsētas partijai būtu grūti vai pat neiespējami patstāvīgi startēt nacionālā mēroga, proti, Saeimas vēlēšanās, un ar šo problēmu saskaras arī pārējās reģionālās partijas. Tāpēc tiek veidotas partiju apvienības un slēgti savstarpējie sadarbības līgumi, lai pārstāvība Saeimā būtu iespējama. Sākām skatīties, ar ko startēt kopā. Runājām ar vairākām partijām - no dažām nesaņēmām akceptu kopā startēt, dažas nesaņēma atbalstu no saviem sadarbības partneriem, citas nobijās no konkurences, bet dažām atteicām mēs paši.
Pēdējā brīdī jūlija sākumā “Gods kalpot Rīgai” pieņēma lēmumu startēt kopā ar Aināru Šleseru. Neteikšu, ka tas tika viennozīmīgi un vienbalsīgi pieņemts no mūsu partijas biedru puses. Un mums, protams, ir atšķirīgas pozīcijas atsevišķos jautājumos, piemēram, par kovida ierobežošanu. Tomēr ir vienota pozīcija par ekonomikas un valsts turpmāko attīstību, par nepieciešamo investīciju piesaisti un par Latvijas tautas apvienošanu. Šobrīd kopā iniciējām arī 14. Saeimas pirmās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai izmeklētu iespējamos finanšu tirgus regulēšanas pārkāpumus. Manuprāt, drīzumā ir jāveido vēl viena izmeklēšanas komisija, kas pārbaudītu nacionālās aviokompānijas “airBaltic” darbību un nesamērīgo valsts finansējuma piešķiršanu.
Nesen LPV līderis Ainārs Šlesers izteicās, ka vēlas sadarboties ar vienu no “Saskaņas” līderiem - Nilu Ušakovu, pamatojot šo soli ar apgalvojumu, ka “Nils Ušakovs ir cilvēks, kurš var palīdzēt apvienot Latvijas tautu”. Bēgāt no “Saskaņas”, tagad, iespējams, vajadzēs sadarboties?
Domāju, ka šis Aināra Šlesera paziņojums bija priekšlaicīgs, ņemot vērā, ka partijas “Saskaņa” kongress vēl tikai notiks, un partijai pašai ir jātiek galā ar saviem turpmākajiem plāniem.
Neesmu pārliecināts, ka šobrīd zem Šlesera rosinātā saukļa “apvienot visu tautu” varam apvienot visu Latvijas tautu ar cilvēkiem, kuri bija vai būs partijas “Saskaņa” vadībā. Savā laikā jau GKR vairāku iemeslu dēļ pieņēma lēmumu distancēties no sadarbības ar “Saskaņu”. 2020. gadā Rīgas ārkārtas vēlēšanās startējām atsevišķi un vēlēšanās ieguvām piecus mandātus Rīgas domē. Domāju, ka arī šodien mūsu dienaskārtībā nav jautājuma par tuvināšanos, un diez vai tuvākā nākotnē tāds arī parādīsies.
Nedomāju, ka Latvijas krievu tautības vēlētājam izvēles robežšķirtne vēlēšanās bija karš un Ukrainas jautājums. Viņiem galvenais patiesībā bija “uzvaras” piemineklis, kuru “Saskaņa” visus iepriekšējos gadus padarīja par tādu kā kulta, nevis piemiņas notikumu.
2018. gadā es jums intervijā teicu, ka nekad neesmu bijis pie šī pieminekļa, viens otrs krieviski rakstošs medijs pēc tam komentēja un nosodīja manu rīcību. Domāju, ka fona troksnis ir ne par šā pieminekļa nojaukšanu, bet gan par to, kas ap šo pieminekli ir noticis katru gadu 9. maijā. Un cilvēki patiesībā vēlējās nojaukt to sajūtu, ko radīja šis piemineklis, to kulta sajūtu, ko gadu gaitā bija veidojusi partija “Saskaņa”.
“Saskaņas” partijnieki saprata, ka tādā gadījumā viņi var zaudēt valsts finansējumu un daudz ko citu. Pieminekli - kulta vietu - nojauca, neviens no “Saskaņas” līderiem nestājās šīm darbībām pretim, un vēlētāji viņiem vairs neticēja. Mēs redzējām arī, ka “Saskaņa” pirmo reizi pa visiem partijas pastāvēšanas gadiem nevarēja piepildīt savu deputātu kandidātu sarakstu uz Saeimas vēlēšanām. Tā visa rezultātā “Saskaņu” Saeimā neievēlēja. Ne tikai vēlētāji vien novēršas: “Saskaņu” šobrīd masveidā pamet arī partijas biedri.
Jā, izskatās, ka “Saskaņa” ir ceļā uz izjukšanu. Pagaidām to acīmredzot satur kopā valsts finansējums... Jūs pieminējāt Ukrainas jautājumu. Kāds tas ir jūsu skatījumā?
Protams, vairākām partijām Ukrainas tēma ir kā lakmusa papīrs. Mēs visi saprotam, ka ir daži cilvēki, kuriem patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona, jo tas šobrīd vairo popularitāti, no konjunktūras viedokļa daudziem tas ir vajadzīgs.
Man ir jautāts: kāda ir mana pozīcija attiecībā uz Ukrainu? Es atbildēju, ka mana pārliecība jau kopš 2014. gada ir, ka Krievija ir agresorvalsts, un es esmu Ukrainas pusē. Man tas arī ir dziļi personiski, jo mana sieva ir no Rietumukrainas, un maniem bērniem pasēs pie ieraksta “Tautība” ir norādīts - ukrainis. Esmu Ukrainā daudzas reizes viesojies un, sākoties karam, uzņēmu savā ģimenē radiniekus, kuriem bija nepieciešama palīdzība. Man ir zināmas tās problēmas, ar kurām šobrīd viņi saskaras.
Mūsu partijas biedri arī aktīvi palīdz gan ar praktisku darbu, gan ar saviem padomiem. Rīgas domes deputāti Juris Radzevičs un Dainis Turlais arī ir iesaistījušies, rosinot pieņemt nekavējošus lēmumus pašvaldībā nepieciešamā atbalsta sniegšanā. Īpaši novērtēju Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktores Lidijas Kravčenko sniegtos padomus, kā labāk un efektīvāk mēs varam kopā palīdzēt. Viņa ar saviem tautiešiem saskaras ikdienā un ir arī mūsu partijas biedre.
Ainārs Šlesers pieļāva iespēju startēt kopā ar Nilu Ušakovu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Ar Ušakovu kā fizisku personu vai Ušakovu kā vienu no “Saskaņas” līderiem?
Šobrīd tikai trīs politiskās partijas ir pārstāvētas trīs politiskajos līmeņos - Rīgas pašvaldībā, Saeimā un Eiropas Parlamentā: “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Gods kalpot Rīgai”. Mēs labprāt redzētu, ka nākamajās EP vēlēšanās atkārtoti startētu arī mūsu Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks, bet par to ir jājautā viņam pašam.
Parunāsim par Rīgas domi. Jūsu partija zaudēja varu Rīgas domē, nokļuva dziļā opozīcijā. Gatavojaties Rīgas domes vēlēšanām, kas notiks 2025. gadā?
Gatavojamies. Un mūsu partijai labākais reklāmas aģents ir šodienas Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Pat par lielu naudu nevar organizēt tādu reklāmu, ko, pateicoties Staķim, saņemam mēs. Rīga nekad nav izskatījusies tik slikti kā tagad. Lai arī kādi būtu laika apstākļi, Rīga diemžēl paliek arvien pelēkāka, un ar atsevišķiem attīstības projektiem, maigi izsakoties, iet kā pa celmiem. Šo situāciju gatavojamies mainīt. Personiski es plānoju kopā ar GKR startēt uz Rīgas domi 2025. gadā - ar saimniecisku un pragmatisku programmu.
Plānojam arī Rīgas vēlēšanās startēt apvienībā ar citām partijām, bet šobrīd ir pāragri par to runāt. Bet mans mērķis, šobrīd strādājot Saeimā, ir viens, un par to esmu runājis vairākkārt: bez stipras galvaspilsētas nebūs stipras Latvijas. Un otrādi.
Patlaban Rīgā, kur pie varas visādi “progresīvie”, notiek tā: organizē darba grupas, komisijas un diskusijas, bet uz priekšu nekas neiet. Bet katrs domes priekšsēdētājs vēlas ieiet galvaspilsētas vēsture ar kaut ko. Mārtiņš Staķis, sapratis, ka ar pilsētas saimniecību viņam neveicas, sevi ir pozicionējis kā cilvēku, kurš ir nojaucis “uzvaras” pieminekli. Bet tā nebija viņa iniciatīva, tas bija Saeimas likums, ko Staķim vajadzēja pildīt.
Vai Staķis netaisās rotāties arī ar tiem lauriem, ko varētu dot Rīgas koncertzāles celtniecība?
Nezinu. Bet man ir viens salīdzinājums. Kad manā laikā bija metu konkurss Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijai, konkursa tāme bija 100 000 eiro. Tagad - Kongresu nama rekonstrukcijai, kura vietā taps Rīgas koncertzāle - metu konkursa kontroltāme ir 500 000 eiro. Un šeit nav runa par inflāciju, par gāzes un elektrības cenu. Šeit ir vienkārši uzpūsta tāme. Interesanti, vai ne?
Un vēl viens punkts, kas “iepriecina”. Arvien vairāk dzird runas par to, ka jau 2025. gadā tiks atrisināts jautājums par bērnudārziem Rīgā. Uzreiz pateikšu, kādā veidā to “atrisinās”. Ir analīze par Rīgas demogrāfisko situāciju, un, ņemot vērā to, ka no galvaspilsētas brauc prom arvien vairāk cilvēku un ka dzimstības līmenis krītas, Rīgā bērnudārzi vairs nebūs vajadzīgi. Tas ir “risinājums”.
Rīdzinieki atrod dzīvesvietu citur, Rīgai nav nekādas kopējas plānošanas ar tās tuvāko apkārtni, Rīga zaudē infrastruktūru, Rīgā redzam arvien vairāk “tumšo logu”. Žēl, ka šobrīd finansējums tiek samazināts arī veiksmīgi ieviestajai programmai, kas sekmēja Rīgas kultūrvēsturiskā būvmantojuma
saglabāšanu un vēsturisko ēku atjaunošanu, kas padarīja pilsētvidi tikai sakoptāku. Finansējuma samazinājums apdraud tās turpmāko eksistenci. Vienīgais, kas Rīgai tad būs aktuāli, - jaunas kapsētu teritorijas.
