Eiropu pārņem viena no izplatītākajām ar pārtiku saistītajām slimībām pasaulē. Vai arī mums ir iemesls bažām?
Kopš 2020. gada Eiropā ir vērojams pastāvīgs salmonelozes gadījumu skaita pieaugums, kas ir otra izplatītākā ar pārtiku saistītā slimība pasaulē. Tā Eiropai rada ekonomiskos zaudējumus līdz pat 3 miljardiem eiro gadā, un, lai gan vairākās lielākajās Eiropas valstīs ir bijuši rekordlieli uzliesmojumi, par laimi, Baltijas valstis joprojām ir starp valstīm Eiropā ar zemākajiem saslimstības rādītājiem, raksta “Euro News”.
Pārtikas produkti, kas katru dienu nonāk uz mūsu galdiem — mājputnu gaļa, piena produkti, olas, makaroni un pat ķirbju sēklas — pēdējos mēnešos ir bijuši vairāku liela mēroga salmonellas uzliesmojumu avots.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem, nepārtrauktais infekciju skaita pieaugums liek veselības aizsardzības amatpersonām būt ļoti modrām, jo saslimstības gadījumu skaits ir sasniedzis līmeni, kāds Eiropā nav pieredzēts daudzus gadus.
Eiropas Savienības dati par 2024. gadu uzrāda lielas atšķirības starp valstīm. Saskaņā ar ECDC statistiku lielākais salmonelozes gadījumu skaits reģistrēts Vācijā (12 316), Francijā (12 308) un Spānijā (11 248).
Latvijai ir otrā zemākā reģistrētā salmonelozes saslimstība no 30 ES/EEZ valstīm, kas 2023. gadā iesniedza datus. Ja rēķina no augstākās saslimstības, Latvija būtu 29. vietā no 30.
Tomēr laba statistika nenozīmē, ka varam zaudēt modrību - salmonella izplatās ātri, un pārtikas tirdzniecība un ceļošana atvieglo uzliesmojumu izplatīšanos pāri robežām.
Nesenie notikumi citās Eiropas valstīs parāda, cik nopietna situācija varētu kļūt. Piemēram, augustā Beļģijā vairāk nekā 300 cilvēku saslima pēc olu ēšanas. Šis ir lielākais salmonelozes uzliesmojums valsts vēsturē.
Laika posmā no 2025. gada maija līdz 2026. gada augustam, kas aplūkots jaunākajā ECDC ziņojumā, Eiropā tika reģistrēti 341 apstiprināti salmonelozes gadījumi. Gandrīz puse no tiem, aptuveni 170 gadījumi, tika reģistrēti no 2026. gada maija, kas liecina par inficēšanās gadījumu pieaugumu novērošanas perioda beigās.
Sākotnēji Apvienotā Karaliste ziņoja par 207 gadījumiem, bet vēlāk šo skaitli pārskatīja līdz 474. Pamatojoties uz notiekošo izmeklēšanu, vietējie eksperti pieļauj, ka inficēšanās notikusi ne tik daudz no olu gatavošanas mājās, bet gan no ēšanas ārpus mājas.
Saskaņā ar to pašu ziņojumu novērošanas periodā Beļģijā tika reģistrēti 15 salmonelozes gadījumi, Nīderlandē - 106, Vācijā - seši, Francijā - četri, Austrijā - divi un Dānijā - viens.
Tomēr Beļģijas gadījumā šis skaitlis neatspoguļo neseno rekordlielo uzliesmojumu, kas skāra vairāk nekā 300 cilvēku. Tas liecina, ka reālā situācija dažos reģionos var būt nopietnāka, nekā atspoguļots oficiālajā statistikā.
Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, Eiropas Savienībā katru gadu tiek ziņots par vairāk nekā 91 000 salmonelozes gadījumu. EFSA lēš, ka kopējais ar šo slimību saistītais ekonomiskais slogs sasniedz pat 3 miljardus eiro gadā.
Šī summa cita starpā ietver veselības aprūpes izmaksas, hospitalizāciju un produktivitātes zudumu darba kavējumu dēļ.
Lai gan Latvija ir viena no drošākajām valstīm Eiropā salmonelozes izplatības ziņā, rūpīgi jāapsver pārtikas higiēnas prakse. Vienkāršākie preventīvie pasākumi ietver rūpīgu roku mazgāšanu, pareizu gaļas un olu termisko apstrādi un pareizu pārtikas uzglabāšanu.
Īpaši svarīgi ir neatstāt ātri bojājošos pārtikas produktus istabas temperatūrā ilgu laiku, jo siltums rada labvēlīgus apstākļus salmonellas baktēriju augšanai.
