Gadu pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien skaidrāks, ka Ķīna, savu interešu vadīta, attālinās no deklarētās neitralitātes, nostājoties Maskavas pusē. Šī nostāja spilgti izpaudās šonedēļ, kad Maskavā ar Krievijas augstākajām amatpersonām tikās Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina galvenais padomnieks ārlietu jautājumos Vans Ji un skanēja runas par "mieru un stabilitāti", ko visā pasaulē vēloties nodrošināt šīs valstis
Pekinas un Maskavas tuvināšanās rada bažas ASV un citās rietumvalstīs, kuru amatpersonas jau brīdinājušas, ka kādā brīdī Ķīna varētu izšķirties arī par ieroču piegādēm Krievijai.
BBC atgādina, ka kopš pagājušā gada 24. februāra Ķīna regulāri uzsvērusi savu neitralitāti un vēlmi, lai "Krievijas un Ukrainas konflikts tiktu noregulēts miermīlīgi - politiskā ceļā". Taču Pekinas amatpersonu darbi, kas nesaskan ar vārdiem, liecina par nostāšanos Krievijas pusē, un, jo vairāk ieilgst iebrukums, jo skaidrāk tas redzams.
Jāsāk jau ar to, ka Ķīnas amatpersonas nav nosodījušas Kremļa izvērsto agresiju pret Ukrainu, pārņemot Maskavas retoriku, saskaņā ar kuru konfliktā vainojamas ASV un citas NATO valstis, kas centušās Ukrainu pārliecināt iebrukt Krievijā.
Diplomātiskajā frontē - gan ANO, gan ANO Drošības padomē - Ķīna regulāri piebalso Krievijas paziņojumiem. Pekina ne tikai nav pievienojusies pret Krieviju noteiktajām starptautiskajām sankcijām, bet arī kļuvusi par lielāko noieta tirgu krievu naftai un dabasgāzei, ko Maskava vairs nespēj notirgot rietumvalstīm. Ir ziņas, ka Ķīna piegādā Krievijai arī dažādas tehnoloģijas, ko tā vairs nespēj iegādāties Rietumu tirgos, turklāt daļu šo tehnoloģiju iespējams izmantot arī militāriem mērķiem. Tāpat abas valstis turpina rīkot kopīgas militārās mācības. Vieni šādi manevri arī ar Dienvidāfrikas Republikas flotes piedalīšanos pašlaik notiek Indijas okeānā. Un visbeidzot - par Pekinas patieso attieksmi pret Krievijas un Ukrainas konfliktu liecina tas, ka šī gada laikā Ķīnas augstākās amatpersonas izvairījušās no tiešiem kontaktiem ar Ukrainas līderiem, taču ar Krievijas amatpersonām runā labprāt. Sarunā ar Vanu Ji gandarītais Krievijas līderis Vladimirs Putins uzsvēris, ka jau panākta vienošanās par Sji Dziņpina vizīti Maskavā. “Wall Street Journal” prognozē, ka tā varētu notikt aprīļa nogalē vai maija sākumā.
"Sji Dzjiņpina administrācijā Krieviju uztver kā frontes pirmajā līnijā esošu valsti, kas cīnās pret ASV ietekmi. Jā, daudzviet pasaulē to uzskata par izstumtu un izolētu, taču Ķīnai Krievija labi noder tās ģeopolitisko mērķu sasniegšanai," skaidro BBC. Ielaisties atklātā konfliktā ar ASV un rietumvalstīm Pekina nevēlas (vismaz pagaidām), jo tas neatbilst tās ekonomiskajām interesēm. Taču noraudzīties, kā Krievija un Rietumi šajā konfliktā pamazām novājina viens otru, ir atbilstoši Ķīnas ilgtermiņa interesēm.
Rietumus pašlaik visvairāk interesē, vai Ķīna, jūtot, ka Putinam karā nebūt neveicas tik labi, kā bija cerējis Kremlis, nesāks piegādāt Krievijai bruņojumu un munīciju. Par šādu iespējamību runājuši gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņu izteikumus asi kritizējusi Ķīnas ārlietu ministrija, uzsverot, ka šādas bažas ir absolūti nevietā, jo nekas tāds netiekot apspriests. Taču šajā pašā paziņojumā uzsvērts, ka ne jau ASV būšot tā valsts, kas diktēs Ķīnai, kā tai rīkoties.
AP aptaujātie eksperti norāda, ka grūti prognozēt, cik lielu atbalstu Ķīna ir gatava sniegt Krievijai, jo vairāk tajā gadījumā, ja kara gaita virzīsies uz Maskavas sakāves pusi. Britu domnīcas “Chatham House” pētnieks Jui Dzje uzsvēris, ka Ķīnu allaž interesējušas vienīgi tās pašas politiskās prioritātes un ilgtermiņa ekonomiskās intereses. Ja Pekinā jutīs, ka spēcīgāks atbalsts Krievijai apdraud to realizēšanu, tuvināšanās ar Krieviju bez liekiem sirdsapziņas pārmetumiem tiks pārtraukta.
Taču pagaidām Putins, kurš allaž uzsver, ka Krieviju izolējuši tikai kolektīvie Rietumi, bet ne daudzas citas pasaules valstis, var baudīt "vēsturiski labākās Krievijas un Ķīnas attiecības". Par to, cik lielu uzmanību tam piešķir Maskavā, liecina Vana Ji un Putinu sarunu gaisotne - Krievijas prezidents, kurš parasti cenšas distancēties no sarunu biedriem, sēdinot viņus garā galda otrajā galā, šoreiz ar Ķīnas nozīmīgāko diplomātu runājis, atrodoties rokas stiepiena attālumā.
