Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece: VID iekšienē izveidots "jumts" augstu amatpersonu darbību piesegšanai

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošību saistītās struktūrās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudēja toreizējā Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus.

Lai gan Gita Plaude par situāciju tolaik oficiāli iesniedza ziņojumus gan ģenerālprokuroram, gan Valsts kancelejas vadītājam, gan finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja. Šodien G. Plaude spiesta konstatēt - gandrīz visi viņas iesniegumā minētie riski ir kļuvuši par realitāti un VID paspārnē faktiski gadiem ilgi darbojas ļaužu grupa, kas nodrošina augstu amatpersonu iespējamo likumpārkāpumu piesegšanu. Un ne tikai to.

Kāpēc pēc 20 gadu ilga un veiksmīga darba VID pēkšņi kļuvāt par nevēlamu personu? Vai tam bija kāds konkrēts iemesls?

Kā zināms, 2019. gads bija dažādu pārmaiņu laiks - mainījās izpildvara, arī VID tika iecelta jauna ģenerāldirektore - Ieva Jaunzeme. Jau pirms viņas atnākšanas VID bija notikusi ievērojama reorganizācija - tika atsevišķi izdalīta Iekšējās drošības pārvalde ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības funkcijām, kā arī, apvienojot vairākas struktūras, izveidota Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP). Gandrīz vienlaikus ar Jaunzemes atnākšanu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks. Vienlaikus uz NMPP direktora vietnieka amatu tika “atrotēta” iepriekš korupcijas risku dēļ citā amatā pārceltā Kristīne Prusaka-Brinkmane, turklāt tas notika ar tiešu Jaunzemes rīkojumu. Kā zināms, uzvārdu sakritība nav nejauša - Kristīne Prusaka-Brinkmane ir bijusī Aigara Prusaka dzīvesbiedre, viņiem ir kopīgs bērns.

Kad 2019. gada septembrī es atgriezos no ikgadējā atvaļinājuma, no kolēģiem uzzināju, ka tiek gatavots speciāls A. Prusaka rīkojums, pamatojoties uz kuru jebkāda informācija par iespējamiem K. Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tiek nodota nevis tieši Iekšējās drošības pārvaldes direktoram un tālāk iespējamu operatīvo darbību veikšanai Operatīvās darbības daļas vadītājai, tas ir, man, bet gan pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Pēc dažām dienām šis rīkojums tika izdots arī oficiāli. Šāds solis bija klajā pretrunā ar Operatīvās darbības likuma normām, A. Prusaks faktiski nodeva savas kompetences struktūrvienībai, kas vispār nenodarbojas ar operatīvo darbību. Turklāt arī pašam dienesta direktoram nav kompetences operatīvā darba veikšanai, bet gan tikai likuma piemērošanas un izpildes uzraudzības un kontroles funkcijas.

Izskaidrojiet, lūdzu, vienkāršāk, jo ne visi izprot juridiskos terminos ietvertu informāciju.

Vienkārši sakot, Aigars Prusaks ar oficiālu rīkojumu izveidoja legālu “jumtu” jeb “filtru” savas bijušās sievas iespējamo likumpārkāpumu piesegšanai. Respektīvi, šāda informācijas nodošanas starpnieka izveide (kuram ar operatīvo darbu nav nekāda sakara) faktiski garantēja, ka jebkāda Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējama pretlikumīga vai pat noziedzīga rīcība netiks pakļauta operatīvām darbībām. Kā es rakstīju vienā no saviem iesniegumiem: “Minētais rīkojums paralizē Operatīvās darbības daļas kompetenci, jo atbilstoši dokumentu aprites kārtībai Operatīvās darbības daļas amatpersonai, pieņemot iedzīvotāja sniegto informāciju, nebūs iespējas to virzīt likumā noteiktajā kārtībā.”

Vai jūs par šo situāciju informējāt kādas augstākas instances?

Jā, gan Ģenerālprokuratūru, gan Iekšlietu ministriju, gan Finanšu ministriju, gan Valsts kanceleju. Turklāt darīju to gan kā amatpersona, gan vēlāk arī kā trauksmes cēlāja, turklāt nevis anonīma, bet atklāta. Par savu apņemšanos sniegt šos ziņojumus jau iepriekš atklāti brīdināju Aigaru Prusaku.

Vai bija vēl kādi apstākļi, kas padarīja jūs par “nevēlamu” personu?

Pirmkārt, pieļauju, ka mana turpmākā atrašanās amatā darīja bažīgus gan A. Prusaku, gan citas augsta ranga VID amatpersonas, jo manā lietvedībā bija samērā daudz lietu, kurās figurēja arī citi vārdi, kuru nonākšana atklātībā nu nekādi nebija vēlama. Mana principiālā nostāja Prusakas-Brinkmanes jautājumā šīs bažas, visticamāk, pastiprināja - bija skaidrs, kam mani tā vienkārši apklusināt nevarēs, turklāt pastāvēja iespēja, ka manā pārziņā esošajās lietās jau varētu būt ietverta informācija arī tieši par jau pieminēto Prusaku-Brinkmani.

Otrkārt, sarunā ar mani A. Prusaks pavisam konkrēti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk būs “neaizskaramo” statusā, respektīvi, par kuru iespējamām pretlikumīgām darbībām Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas, vārdu sakot, nedarīs neko. Tā kā nepārprotami darīju zināmu, ka man šāda prakse nav un nebūs pieņemama, acīmredzot ar šo brīdi mans liktenis VID tika izlemts pilnīgi un galīgi.

Vēlreiz. Aigars Prusaks nosauca konkrētas amatpersonas, kuru iespējamā prettiesiskā rīcība nekādā gadījumā netiks pakļauta Iekšējās drošības pārvaldes darbībām?

Tieši tā. Tāpēc jau es runāju par VID eksistējošo “legālo jumtu”. Situācija apzināti tika veidota tā, lai arī, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tiktu izslēgts no iespējamām izmeklēšanas darbībām, tā teikt, jums pašiem ir sava Iekšējās drošības pārvalde, paši arī tieciet galā. Bet, ja VID Iekšējās drošības pārvaldi vada cilvēks ar “neaizskaramo” amatpersonu sarakstu rokā, tad kādi vēl var būt jautājumi par kaut kādu likumības ievērošanu?

Faktiski visas manas tolaik arī rakstiski augstākām instancēm izteiktās prognozes par milzu koruptīvajiem riskiem VID iekšienē ir piepildījušās. Diemžēl.

Vai jūs varat šodien nosaukt vismaz daļu no vārdiem, kurus kā “neaizskaramus” minēja A. Prusaks?

(G. Plaude brīdi klusē.) Domāju, ka atbildes uz šiem jautājumiem itin abi var atrast mediju publikācijās par pēdējā laikā VID notiekošo.

Bet to vidū ir arī visaugstākā ranga VID amatpersonas?

Jā, gandrīz tikai visaugstākā ranga.

Atgriežoties pie jūsu faktiskās padzīšanas no VID. Kā notikumi risinājās tālāk, un kuras amatpersonas bija tieši iesaistītas jūsu atlaišanas realizēšanā?

Pēc manis pieminētajām sarunām divu dienu laikā tapa rīkojums par manu pārcelšanu citā amatā Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Pat nerunājot par to, ka jaunais amats bija daudz zemāk atalgots, pastāvēja vēl daži apstākļi. Es tiku “aizrotēta” uz posteni, kuru savulaik ieņēma persona, kura tieši manis veikto darbību rezultātā tika saukta pie kriminālatbildības. Lai cik objektīvi “neitrāli” būtu nākamie darbabiedri, nav īpaši jāskaidro, kāda jebkurā gadījumā būtu attieksme pret mani. Tas bija apzināts, nekorekts un brutāls morāls spiediens pret mani. Vēl nedaudz vēlāk uzzināju, ka VID vadības plānos bija vispār likvidēt man piedāvāto jauno darba vietu.

Bet tam jau pat nebija lielas nozīmes. Visprecīzāk vadības attieksmi raksturoja veids, kādā mani atbrīvoja tieši no Iekšējās drošības pārvaldes. Pāris dienu pēc minētās sarunas ar Prusaku viņš ienāca manā kabinetā un ar tādu dīvainu prieku uzstājīgi ieteica atvērt e-pastu. Prasīju paskaidrojumus, bet saņēmu tikai vēl papildu pamudinājumu ieskatīties sūtījumā. Kad atvēru e-pastu, tajā bija Ievas Jaunzemes parakstīts rīkojums par manu pārcelšanu. Mirklī, kad izlasīju tekstu, Prusaks burtiski metās bēgt no mana kabineta, lai gan uzdevu viņam virkni jautājumu. Tieši tā, viņš gļēvi aizbēga.

Es pēc neilga laika vērsos pie Ieva Jaunzemes ar vairākiem jautājumiem saistībā ar manu pārcelšanu, tajā skaitā pieminēju iespējamo kopsakaru ar manu attieksmi pret Prusakas-Brinkmanes sakarā izdoto rīkojumu, Aigara Prusaka “jauno darba stilu'', arī par pārcelšanas morālajiem aspektiem. Pretī saņēmu nevis Jaunzemes, bet viņas vietnieces Daces Pelēkās parakstītu dokumentu, kurā bija lasāma tikai formāla atrunāšanās un manipulēšana ar tādiem terminiem kā struktūras optimizēšana, reorganizācija utt., bet netika atbildēts ne uz vienu manu jautājumu pēc būtības. Starp citu, Ievai Jaunzemei ir ļoti raksturīgi visus “netīros” darbus nevis uzņemties pašai, bet gan “deleģēt” tos zemākām amatpersonām.

Tālāk jau viss ritēja strauji - faktiski man netika atvēlēts pat ne vismazākais laiks, lai nodotu visas manā pārziņā esošās lietas, kā tas notiktu normālā amatu maiņas gadījumā. Mani ar tiešu Prusaka rīkojumu gandrīz momentāli atslēdza no visām datu bāzēm, liedza pieeju VID iekšējām sistēmām, lai gan formāli joprojām pildīju savus pienākumus. Nepilnu divu dienu laikā visas manas “pēdas” tika izdzēstas. Un es, neskatoties uz visai ievērojamo padarīto un pat starptautiski augstu novērtēto darbu bagāžu, biju uz ielas. Ātri un vienkārši.

Tomēr vēlreiz par jūsu iesniegumiem augstākām instancēm. Vai tiešām nebija nekādas reakcijas no to puses?

Var teikt, ka nekādas, ja neskaita formālu atbildi, ka informācija ir saņemta.

Varbūt šīs instances nereaģēja, pieļaujot, ka jūsu sniegtā informācija varētu būt ļoti subjektīva, respektīvi, no sērijas, “vārds pret vārdu”?

Tieši tāpēc jau es savā iesniegumā norādīju, ka manā rīcībā ir audioieraksts, kas apstiprina gan manis, gan Aigara Prusaka teikto. Bet arī tas nevienu līdz šim nav interesējis.

Tātad jūsu rīcībā joprojām ir audioieraksts, kurā dzirdami visi jūsu iepriekš minētie A. Prusaka izteikumi, bet neviens pat nav izrādījis par tiem kaut vai minimālu interesi?

(G. Plaude atkal brīdi paklusē.) Nu ne velti es visu laiku runāju par pastāvošo “jumtu” augstu amatpersonu darbību piesegšanai.

Nesen ar visai šokējošiem paziņojumiem klajā nāca bijusī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre, stāstot par speciāli veiktiem VID augstāko amatpersonu “pasūtījumiem” atrast “jebko”, lai vērstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Vai viņas teiktajam var ticēt, ņemot vērā pret viņu pašu šobrīd vērsto izmeklēšanu saistībā ar iespējamu lietu safabricēšanu?

Es nekādi nevaru komentēt Initas Lūres motīvus, iespējams, ka tie tiešām meklējami viņas pašas situācijā un tās iespējamā uzlabošanā. Tomēr uzskatu, ka šobrīd tas nav galvenais. Svarīgākais, ka viņas sniegtā informācija pēc būtības ir ar ļoti augstu ticamības pakāpi.

Tad var pieļaut, ka VID tiek izmantots kā instruments, lai censtos apklusināt tos, kuri par tur notiekošo runā atklāti?

Domāju, ka šādi gadījumi ir, un ne viens vien. Turklāt, veicot dažādas operatīvās darbības, ir iespējams iegūt arī kaut ko, ko mēdz saukt par “divi vienā”, piemēram, informāciju no atsevišķu personu datu nesējiem vai ko citu, kas nav tiešā sakarā ar konkrēto uzsākto lietu.

Jūs klusējāt vairāk nekā trīs gadus. Kāpēc šodien esat gatava publiski runāt par VID darba ne gluži legālajām aizkulisēm?

Tāpēc, ka vairāk nekā 20 darba gados uzkrātā pieredze jau pirms trim gadiem man ļāva izdarīt secinājumus, ka iespējamie koruptīvie riski visaugstākajos VID slāņos ir sasnieguši kritisku pakāpi. Šodien es redzu, ka visas manas nebūt ne optimistiskās prognozes piepildās - amatos atgriežas vai “atrotē” visas tās amatpersonas, kuras vistiešākajā veidā bijušas un joprojām ir saistītas ar šiem riskiem. Sākot no zemākajiem “gariņiem” un beidzot ar visaugstākajos krēslos sēdošajiem. Vēl vairāk - arvien biežāk un biežāk publiskajā telpā nonāk informācija par konkrētiem gadījumiem, kad tikušas realizētas dažādas prettiesiskas shēmas un veiktas atklāti pretlikumīgas darbības, tomēr pat šī atklātība “jumtotājiem” un “shēmotājiem” nerada šķēršļus iesākto turpināt - reizēm ir tāda sajūta, ka augstākos pārvaldes ešelonos valda absolūta nesodāmības un visatļautības apziņa. Tādēļ ļoti ceru, ka manis teiktais kalpos kaut vai tikai kā viens neliels grūdiens, lai beidzot šo situāciju mainītu. Protams, ja vien atradīsies kādi, kuriem būs griba to darīt.

Intervijas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno vienā iestādē apvienot Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latviešu valodas aģentūru. Par pirmajām divām iestādēm sabiedrībai šaubas nerodas, jo tām pat nosaukumi ir līdzīgi, savukārt par Latviešu valodas aģentūras (LVA) kā atsevišķas iestādes saglabāšanu iestājas pat Valsts prezidents. Šodien – “Neatkarīgās” intervija ar bijušo LVA direktoru profesoru Jāni Valdmani, kurš pēc 18 gadu darba aizgāja atpūtā 2022. gadā, tomēr joprojām tur rūpi par sociolingvistikas un valodniecības nozarēm.

Svarīgākais