Intervijas

Valsts budžeta pieņemšana skaitās gada pats nozīmīgākais Saeimas politiskais lēmums. Ne velti negatīvs Saeimas balsojums par budžeta apstiprināšanu nozīmē valdības krišanu. Taču kāpēc jālieto vārds – “skaitās”? Vai tad tā nav?

Ar pazīstamo ārpolitikas eksperti, Latvijas Universitātes vadošo pētnieci, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes locekli Žanetu Ozoliņu sarunājamies tieši ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Tāpēc vispirms par šīm vēlēšanām un to, ko pasaule no tām var sagaidīt. Tāpat arī par karu Ukrainā un Krievijas diktatora Putina vēlmi pārskatīt līdzšinējo pasaules kārtību.

Automašīnām sācies riepu maiņas laiks, un gadu no gada daļa riepu arvien tiek izmestas mežos. Tāpat ogojot un sēņojot, nereti mežos var atrast visdažādākos atkritumus, sākot no piknika atliekām un beidzot ar vecām mēbelēm, būvgružiem un iestāžu dokumentiem. Latvijas mežos neapzinīgu cilvēku paradumi atvesto atkritumu veidos un apjomos būtiski nemainās, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS "Latvijas valsts meži" (LVM) infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.

Jāatzīst, biju manāmi pārsteigts, kad dienu pirms norunātās intervijas “Līvu” menedžments paziņoja, ka grupa uz norunāto interviju ieradīsies pilnā sastāvā, kas dabā patiesībā ir ārkārtīgi reti sastopama parādība. Draudzīgā lokā “Tallinas kvartāla angārā” draudzīgi aprunājāmies gan par gaidāmo lielkoncertu valsts svētku priekšvakarā, gan par svarīgiem notikumiem grupas daudzšķautņainajā vēsturē. Intervijas gaitā cenšos arī noskaidrot, tieši kas “Līvus” padara par “Līviem”. Kur rodama tā esence, kas pēc pirmajiem izdzirdētajiem akordiem ļauj nekavējoties nekļūdīgi noteikt, ka dziesmu izpilda “Līvi”?

Jau rakstījām, ka "Neatkarīgās" lasītājs Manvels Isadzhanjams šā gada 11. oktobrī – Pasaules olu dienā – trim konkrētiem veikalu tīkla "Lidl" darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumiem, nosūtīja radošu dāvanu – skaisti iesaiņotu vistu sprostu ar vēstuli no vistas Olgas, kuras olas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, bet tomēr ir nopērkamas "Lidl" veikalos. Par šo vēstuli pēc "Lidl" iesnieguma Valsts policija sākusi administratīvo pārkāpumu procesu. Viedokli izteicis arī Pārtikas un veterinārais dienests. "Neatkarīgā" ir saņēmusi arī Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona atbildes.

Turpinājums intervijai ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, ko ekonomikai dod vai atņem sankcijas, par Krievijas ēnu kuģiem, kas apdraud ne tikai Baltijas jūru, par to, vai mūsu ostas ir tukšas, par to, kā ārlietu dienests palīdz uzņēmējiem, par Latvijas attiecībām ar Ķīnu.

Ko mums darīt ar tiem latviešu literātiem, kuri dzīvoja un rakstīja padomju gados? Izsvītrot, aizmirst, pārgriezt uz pusēm? Vai arī atcerēties, ka bez viņiem nebūtu latviešu literatūras? “Neatkarīgā” sarunājas ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, rakstnieku Arno Jundzi.

Ceturtdien aiz loga nemitīgi skanēja policijas auto sirēnas: Rīgā notika Krimas platformas trešais parlamentārais samits, uz kuru ieradās arvien jauni dalībnieki, tikmēr “Neatkarīgā” iztaujāja ārlietu ministri Baibu Braži (JV) par Latvijas lomu starptautisko attiecību veidošanā un šo attiecību virzīšanā.

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Kas notiks ar gāzes un depozīta taras cenām; vai SPRK padomes priekšsēdētājas alga nav smieklīgi niecīga, salīdzinot ar iezīmēto atalgojumu sabiedriskās raidorganizācijas uzraugiem; vai pakalpojumu sniedzēju valdes un padomes locekļu algas un prēmijas tiek iekļautas tarifā; kādēļ SPRK vadība saskaras ar draudiem izrēķināties – intervijas noslēgums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Šobrīd AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā ir vairāk nekā 5000 meža autoceļu ar kopējo garumu aptuveni 13 000 km, t.sk. 8300 km LVM izbūvēti vai pārbūvēti. Par to, kā tie tiek apsaimniekoti, būvēti no jauna, un kas jāievēro ikvienam, kurš pārvietojas pa meža ceļiem, "Neatkarīgajai" stāsta LVM meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.

Kā jauniešus integrēt darba tirgū? Kur paliek pensiju 1. līmenis? Vai mums ir cerības pabeigt “Rail Baltica”? Kas notiek politiskajā virtuvē pirms pašvaldību vēlēšanām? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Kādēļ ļaujam “Latvijas pastam” nokaut drukāto presi; ko tante dziļos laukos darīs ar datora planšeti; vai turpināsim noskatīties, kā izmirst Latvijas lauku reģioni; kādi tarifi sagaidāmi no atkritumu apsaimniekotājiem – intervijas turpinājums, trešā daļa, ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Kādēļ tikai 34 komersanti vēlas tarifus samazināt, kādēļ šādu vēlmi vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos nepauž pārējie komersanti; vai siltumenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējiem bizness ir viegls – uztaisa pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam; kādēļ uzrodas pakalpojumu sniedzēji, kuri šantažē patērētājus; ko rekomendē pilnveidot OECD; kā spēsim pārbaudīt un salīdzināt interneta pakalpojuma kvalitāti – intervijas turpinājums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Applūduši ceļi, pa kuriem var pārvietoties ar laivām, pazemes garāžas, pilnas ar ūdeni un noslīkušiem auto, Kāpu ielas iedzīvotāji zvana uz domi un teic: vēl centimetrs, un ūdens nāks iekšā mājā. Uz ēku jumtiem uzkritušas milzu priedes, salaužot spāres. Tas notika 29. jūlijā. Kādas mācības atnesa vētra? Taču arī bez tās Jūrmalā gana daudz risināmo jautājumu. Par to – saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS).

Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rīgā 1. un 2. novembrī norisināsies pirmais Pasaules kauss 3x3 ielu futbolā. Tas būs unikāls pasākums un Latvijai vēsturisks brīdis, jo šāda līmeņa sacensības ielu futbolā nekad līdz šim nav bijušas pat nevienā futbola lielvalstī. Par šo Latvijai un futbola entuziastiem nozīmīgo pasākumu intervijā "Neatkarīgajai" stāsta pasākuma organizētājs, ielu sporta kustības "Ghetto Games" izveidotājs un vadītājs Raimonds Elbakjans.

Kādas pārmaiņas nākamais gads sola labklājības jomā? Vai pieaugs pabalstu un pensiju apmēri? Vai izeja no demogrāfijas bedres ir imigrantu ievešana? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.

Kas notiks ar šobrīd pustukšo Rīgas brīvostu un citām Latvijas ostām; vai patiesi ostās jāsāk būvēt dārgi elitārie dzīvojamie rajoni un biroju telpas; kādēļ mēs labprātīgi atsakāmies arī no sankcijām nepakļautām kravām un cik saprātīgi rīkojamies naudas pelnīšanā – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.