Pirms sarunas ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieku Uldi Hmieļevski uzkāpjam Liepājas ostas loču tornī. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vecākā tehnoloģiskā būve. Astoņstūru tornis būvēts 1821. gadā. Mūsdienās šis ostas dispečerpunkts ir aprīkots ar modernajām tehnoloģijām un koordinē kuģu kustību ostas akvatorijā.
Kādēļ augstākās izglītības jomā nevalda brīva konkurence; kādēļ nespējam izrauties no ekonomiskās atpalicības; vai patiesi nevēlamies daudz pelnīt un kļūt bagāti – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.
Vai iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmē studentu skaitu augstskolās; kādēļ ārvalstu studenti izvēlas studēt Latvijas augstskolās; ko nozīmē pasaules augstskolu reitingu tabulas; vai Latvijas augstākās izglītības iestādes ir pasaulē konkurētspējīgas; kas kropļo konkurenci augstākās izglītības jomā – “Neatkarīgās” intervija ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.
No Konkurences padomes sniegtajām atbildēm “Neatkarīgajai” izriet, ka gardo farmācijas biznesa kumosu, SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļas, iespējams iegādāties ikvienam, kurš atbilst Farmācijas likumā noteiktajām aptieku īpašniekiem izvirzītajām prasībām. Sarunas par kapitāldaļu iegādi jāved ar vienu vienīgu personu – pašreizējo “Latvijas aptiekas” pārvaldnieku Gunti Belēviču.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs komentē “Neatkarīgajai” sestdien Latvijā ielidojušā drona konsekvences, mūsu aizsardzības spēku iespējas un nākotni.
Pēteris Sproģis, bīskaps emeritus, Tēva dienā runā par saviem bērniem; par to, cik nozīmīgi ir saprast, kas ir svarīgākais katra cilvēka dzīvē; ko nozīmē tēvs; ko nozīmē – nezaudēt izpratni, kas ir sieviete un kas – vīrietis.
Kad Rīgā atgriezīsies prāmis uz Stokholmu; vai patiesi samazinās tūristu skaits; vai tiks asfaltēti arī iekšpagalmi; ko darīt ar “Rail Baltica” betona rēgiem Rīgas centrā un lidostā – saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.
Par to, vai virs ministra Briškena galvas savelkas melni mākoņi, par to, vai mums “jāpavelkas” uz ambīcijām par lielāko aviokompāniju Ziemeļeiropā, par to, kā padomju un valžu locekļi pāriet no vienas treknas siles uz nākamo, par Latvijas tiesiskuma atavismiem un par to, kāpēc igauņi par mums smejas, kā arī par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar sociologu Aigaru Freimani.
No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns sarunā ar “Neatkarīgo” izstāsta daudz interesanta par šīm mācībām.
“Jebkurš biznesā, tajā skaitā lauksaimnieks, skatās savus izdevumus – barība, tehnika, turēšana un tā tālāk. Tagad pie visa pieplusojas arī šis nodoklis. Attiecīgi tāpat tirgū pieaugs cena gala produktam,” komentējot Dānijas lēmumu ieviest pirmajiem pasaulē oglekļa nodokli mājlopiem, intervijā “Neatkarīgajai” teic Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Par Putina šizofrēniskajiem “apsvērumiem” un par Kēnigsbergas jautājuma atlikšanu vēl uz 70 gadiem, par Sudžas iedzīvotāju padošanos Putina propagandai un Kurskas virziena perspektīvām, par to, ka vēsturiskās un politiskās pīles dažkārt mēdz lidot – “Neatkarīgās” saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
“Pēdējā laikā graudu cenas vairs nesvārstās loģiski – to vairāk ietekmē politiskie procesi, dažādu valstu vai organizāciju lēmumi,” intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
“Esmu pensionārs, dzīvoju Šveicē, no rītiem lasu www.nra.lv,” smaidīdams saka Indulis Bērziņš, kurš 1990. gada 4. maijā kopā ar laikraksta “Atmoda” redaktores vietnieku, savu labāko draugu, filozofu Jāni Krūmiņu un vēl 136 Latvijas Augstākās Padomes deputātiem balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Ir daudz ko atcerēties. Šodien “Neatkarīgās” saruna ar Induli Bērziņu.
Par valdības dinamismu un lakmusa papīrīti, par birokrātijas mazināšanu un apvienotā sabiedriskā medija valdes milzīgajām algām, par “Rail Baltica” problēmām Lietuvā un Latvijā, par to, vai valdībai ir ilgtermiņa attīstības stratēģija un komunikācija ar sabiedrību – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Kādēļ blogeris par naudu sevi nereklamē; ko nozīmē izjust videomateriālu tā tapšanas gaitā; cik daudz naudas nopelna blogeri un kur šī nauda tiek tērēta; kādēļ blogeris Andrejs nepirks “Rolex” pulksteni; par iespējām iekļauties politikā; kādēļ “airBaltic” nevēlas sadarboties ar Latvijā un pasaulē skatītāko blogeri – “nra.lv” intervijas turpinājums ar blogeri Andrew_wawe (Andreju Černuckiju) un viņa menedžeri Romānu Nozdrinu.
Operas vai baleta izrādes tapšanā un tās norisē iesaistīti vairāki simti mākslinieku un sava aroda pratēju. Taču, lai izrāde taptu un noritētu nevainojami, ir viens galvenais kapteinis, kurš koordinē izrādei nepieciešamās norises, un tas ir izrāžu vadītājs. “Patīkami ir tas, ka strādājam kopējam rezultātam!” par darbu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) intervijā “Neatkarīgajai” stāsta izrāžu vadītāja Ieva Kārkliņa.
Ko nozīmē būt blogerim interneta platformās; par ko un kā tiek veidots videosaturs, viens miljards skatījumu mēnesī – tas ir daudz vai maz; kādēļ blogeris andrejko_epta maina interneta segvārdu uz andrew_wawe; vai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atsauksies blogera aicinājumam; ko nozīmē autortiesības blogeru pasaulē: kurās pasaules valstīs par skatījumiems maksā visvairāk – “nra.lv” intervija ar blogeri interneta segvārdā andrew_wawe Andreju Černuckiju un viņa draugu un menedžeri Romānu Nozdrinu.
“Mēs katru dienu svinam Ukrainas neatkarību,” smaidot saka Mārtiņš Malzubris, kad atgādinu, ka 24. augusts ir Ukrainas Neatkarības diena. Traumatologs, ortopēds un mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris kopā ar kolēģi mikroķirurgu Olafu Libermani drīz pēc Krievijas iebrukuma devās uz Ukrainu, lai tur palīdzētu smagi ievainotajiem ukraiņu karavīriem. “Neatkarīgās” saruna ar Mārtiņu Malzubri, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 4. nodaļas vadītāju.
Tajās piecpadsmit minūtēs tu juti, ka it kā zibens šautra izskrien cauri stingrajiem roku tvērieniem, kas savieno divus miljonus cilvēku Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mēs, laikraksta “Atmoda” žurnālisti, bijām Rīgā, jo tālu nevarējām doties: vajadzēja veidot avīzi. Un tomēr uz brīdi iestājāmies ciešajā ķēdē, kas mūs visus vienoja alkās pēc brīvības. Tas notika 1989. gada 23. augustā. Šīs ne ar ko nesalīdzināmās akcijas koordinatore bija viena no toreizējām Latvijas Tautas frontes līderēm – Sandra Kalniete. Šobrīd – Eiropas Parlamenta deputāte un laikraksta “Neatkarīgā” viešņa.
Vai pienāks laiks, kad “Ghetto Games” varēs trenēties arī ziemā zem jumta, vai Rīgas Centrāltirgus ir labāka vieta ielu sportam un jauniešu aktivitātēm, kādēļ mūsu basketbolisti palika bez medaļām, ko dara un plānot darīt “Ghetto Games” Latvijas reģionos un kā mums sokas saziņa ar igauņiem – “Neatkarīgās” saruna ar “Ghetto Games dibinātāju Raimondu Elbakjanu.
“Neatkarīgā” noskaidrojusi būtisku informāciju jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuriem biznesā izveidojusies būtiska ietekme tirgū un Konkurences padome (KP) pielēmusi atsavināt kāda uzņēmuma kapitāla daļas, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas tirgū.
Cik likumīgi ir ieraksti Uzņēmumu reģistrā “patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata”, ko nozīmē pilnvarojuma saņēmēja statuss; kādēļ uzņēmēji izmanto tieši šādu formulējumu uzņēmuma pārvaldītāja nominēšanai, nevis, piemēram, uztic uzņēmumu pārvaldīt uz prokūras pamata; vai centieni atrast vispatiesākos labuma guvējus vairo Latvijas ekonomisko potenciālu; ko Latvijai devusi lielā centība tikt vaļā no “netīrās” naudas un kur nauda pazūd – “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu, profesionālo pakalpojumu konsultāciju kompānijas BDO partneri Jāni Zelmeni.
