Kurš no saistību slogiem valsts makam ir visnāvējošākais, kādēļ “Briškena” pālis un “Rail Baltica” ieraus mūs finanšu dzelmē, un kas notiks ar mūsu budžetu – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar finanšu ministra padomnieku Guntaru Vītolu (“Apvienotais saraksts”).
Kā notiek darbs pie valsts budžeta un kādus darbus veic Finanšu ministrija, lai politiķiem būtu par ko lemt; kādēļ ministrijas un valsts iestādes, gatavojot budžetu, prasa vairāk naudas, nekā iepriekš piešķirts; kādēļ valsts iestādes un arī arodbiedrības joprojām mēģina dzīvot pēc Krišjāņa Kariņa laiku iedibinātā principa - naudas ir tik daudz kā vēl nekad; kādi ir risinājumi naudu ietaupīt, nevis veikt krasu budžeta apgriešanu; vai kopējais valsts budžets varētu pārsniegt 20 miljardus eiro; vai patiesi mēs ik gadu tērējam divus miljardus eiro vairāk nekā nopelnam; kādēļ uzņemtās saistības pret aizsardzības budžetu apgrūtina budžeta sabalansēšanu, bet “Rail Baltica” rauj mūs finansiālā postā; vai ir varianti ietaupīt, samazinot valsts funkcijas, apvienojot ministrijas un samazinot algu kāpumu valsts pārvaldē; vai tas ir mīts, ka Finanšu ministrijas ierēdņiem ir lielas algas, un kādēļ ministrijai ir grūtības noturēt darbā referentus; kādēļ “airBaltic” problēma ir risināma un būs nesāpīgāka par “Rail Baltica” finanšu problēmu; kādēļ iepriekšējās valdības izvairījās risināt “Rail Baltica” problēmu; vai tuvojas krīze Eiropas Savienībā; vai tas palīdzētu sabalansēt valsts budžetu, ja mēs kaut vai katru nedēļu atteiktos no kafijas krūzes iegādes benzīntankā; kā Argentīna tika vaļā no smagā budžeta deficīta, un kā cīnīties ar Kariņa ieviesto tradīciju finanšu jautājumos - Kristīnes Kravcovas saruna ar Guntaru Vītolu.
