Lai arī valdība lēma piešķirt dzelzceļa sliežu demontāžai līdzekļus, tie tuvākajā laikā paliks neapgūti – sliedes netiks demontētas. Gluži otrādi – amatpersonas un speciālisti strādā, lai piesaistītu dzelzceļam kravas no Vidusāzijas valstīm – sīkāk par to “nra.lv” saruna ar satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (“Jaunā vienotība”).
Jau pērnā gada decembra sākumā Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas valsts prezidents Alars Kariss, Lietuvas valsts prezidents Gintars Nausēda kopīgi lēma - ja Latvija, Lietuva un Igaunija lemtu par dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju demontāžu, šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam.
Nepilna gada laikā par sliežu demontēšanas nepieciešamību izskanējuši diametrāli pretēji viedokļi. Latvijas nacionālie bruņotie spēki (NBS), arī aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādījuši, ka nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pretmobilitātes plāni. Tie paredz noteiktu rīcību militārā apdraudējuma gadījumā, un šajos pasākumos iesaistīta arī VAS "Latvijas dzelzceļš". Turklāt ministrs ir uzsvēris, ka valsts iedalījusi finansējumu demontāžas darbiem tādēļ, lai sliedes ātri varētu demontēt potenciālas krīzes gadījumā.
Tikmēr dažādi viedie ārvalstu eksperti skubina Latviju demontēt Krievijas platuma sliedes jau tūlīt un tagad. Tam ir savs skaidrojums - beidzoties karam Ukrainā, ieguvēji būs konkurējošās ostas Baltijas jūrā - Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Krievijai no mūsu demontētā dzelzceļa ne silts, ne auksts, tankus tā var dzīt arī pa šoseju, bet karavīriem Krievijā tāpat nav vērtības - tos var dzīt skriešus pa meža takām.
Kamēr krīze nav iestājusies, tikmēr dzelzceļam jāpelna nauda, lai valstij to vajadzētu dotēt ar mazākām summām - par to, vai tas izdosies, saruna ar Rihardu Kozlovski.
