Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.
Kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē – sarunas turpinājums ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi.
Kas iedzīvotājus sanikno Rīgas domes politiķu darbā; kā ietekmē pilsētas attīstību sekmīga Rīgas mēra un valdības sadarbība; kādēļ Rīgas mērs nedosies izlūkos kopā ar bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi; kas notiks ar Rīgas iekšpagalmiem; kā Rīgai sokas ar namu siltināšanu; vai paneļu mājām draud sabrukšana – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (“Jaunā vienotība”).
Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!
No 17. līdz 24. septembrim Amerikas Savienotajās Valstīs pabija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un Latvijas uzņēmēju delegācija. Par to, kā šī vizīte noritēja, kas tika panākts, “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Vai seno laiku tradīcijas vēl spēkā, kad varēja atnākt uz Valsts kanceleju, ar darbiniekiem izdzert pudeli vīna, izrunāt sarežģītus juridiskos un valsts pārvaldes jautājumus; kas notiek ar Valsts kancelejas ēdnīcu un kafejnīcu; kā ar algām valsts pārvaldes darbiniekiem, un kā Valsts kanceleja sastrādājas ar premjeri Eviku Siliņu un viņas biroju – intervijas trešā daļa ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Tikko atgriezies no ASV, kur piedalījās ANO Ģenerālajā asamblejā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sniedza ekspresinterviju “Neatkarīgajai”: par četrām asamblejas aktualitātēm, par kritiku, kas vērsta pret ANO, par daudzu valstu sentimentu attiecībā uz Krieviju, par Zelenska “miera plānu”, tikšanos ar Baidenu un daudz ko citu.
Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumus; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora - "Neatkarīgās" intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Par pensionāru nozīmīgumu valsts pārvaldē un par to, ka Saeimas deputāti var itin labi funkcionēt arī bez jauniem podiem un liftiem, par mīlestību uz pensiju likumu un valdību, kas nemuļļājas, par lāpstas pirmo dūrienu trasē “Rail Baltica”, kā arī par daudz ko citu – saruna ar ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku Pēteri Apini.
Par Izraēlas konfliktu ar teroristiem, par Ukrainu un Krieviju, par Latvijas un Eiropas vainas apziņu, par Izraēlas komunikāciju ar viedokļu līderiem, vēl par daudz ko citu – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Valsts pārvaldē vērojama tendence noslepenot dokumentus, faktus, pat normatīvos aktus. Vai tas nav pretrunā ar Satversmi un nerada draudus demokrātiskas valsts iekārtai – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekli Ringoldu Balodi.
Saruna ar politikas zinātņu doktoru Jāni Ikstenu par Evikas Siliņas valdības pirmā gada darba rezultātiem, par šīs valdības iekšējām pretrunām, par to, kuras ir galvenās mūsu valsts problēmas, un nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.
Kādas pilnvaras bauda Konkurences padome; kā sapurināt farmācijas nozares komersantus konkurējošā tirgus virzienā; vai Konkurences padome ir spējīga konstatēt neatļautas vienošanās; vai informāciju Konkurences padomei par pārkāpumiem var sniegt arī ar pārkāpumu nesaistītas nozares pārstāvji; ko nozīmē “rīta reidi”; kam jāuzņemas pierādīšanas nasta konkurences pārkāpumu lietās; uz kādiem likumiem balstās Konkurences padome, virzot pārkāpumu lietu izskatīšanu – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.
Kā izpaužas konkurences pārkāpumu radīti zaudējumi un kā tos nosaka; kā pierādīt, ka cenas tirgū ceļas tieši karteļa dēļ; kā tirgu ietekmē dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; dārgās zāles šobrīd ir Ministru kabineta darba kārtībā – kā Latvijai sokas ar cenu uzraudzīšanu; kā virzīt konkurences politiku, lai tā neierobežotu komercdarbības attīstību – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.
Viņa ir kā skaista salapojusi, ziedoša liepa vasaras plaukumā, savā sievišķīgajā trauslumā un spēkā vienlaicīgi. Pārcietusi milzīgus pārbaudījumus dzīvē, Dārta Daneviča atzīta par 2023. gada labāko aktrisi par darbu monoizrādē “Zēni nav meitenes”, kas būs redzama Dailes teātra repertuārā arī jaunajā teātra sezonā. Par savu gatavošanās rutīnu katrai izrādei, par uzlabojamo savā teātrī, par darbu kopā ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču ekskluzīvā intervijā “nra.lv” stāsta Dārta Daneviča.
Šogad 30 gadu jubileju atzīmē grupa “Pienvedēja piedzīvojumi” – latvju rokmūzikas fenomens, trīs puiši no Sabiles, kuri visas trīs šīs desmitgades muzicējuši nemainīgā sastāvā un būtībā pirmie spējuši kā alternatīvās skatuves pārstāvji tikt radiostaciju rotācijās un TV apritē.
Jūrmalas muzejs ir viens no tiem muzejiem valstī, kuram ir skaidrs rīcības plāns un arī telpas, kur paglābt vērtīgāko krājuma daļu kara gadījumā. Par muzeja krājumiem, ekspozīciju un darbinieku rīcību apdraudējuma brīdī "Neatkarīgajai" stāsta Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis.
“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.
Par to, kāpēc šī valdība ir iestigusi un kāpēc premjerei Siliņai ir nesekmīgs vērtējums, par to, kāpēc ministri valdības sēžu laikā “sēž” telefonos un kāpēc Briškens ir ideāls ministrs – un vēl par daudz ko citu intervijā ar politologu Filipu Rajevski.
Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.
