Intervijas

Par 6. kolonnas lēno, kluso, bet neatlaidīgo cīņu par varu, par pasionārismu un sociālo kapitālu, par cilvēku pašizolēšanos un par bailēm radīt bērnus, par valsts iestādēm, kuru pienākumi jāatdod ārpakalpojumā, par protesta sajūtām un daudz ko citu – saruna ar sociologu Aigaru Freimani.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris atzīst, ka no Krievijas puses notiek mērķtiecīgs darbs ar mūsu jauniešu prātiem - gan krievvalodīgajiem, gan latviski runājošiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nepiekrīt, ka valsts ārējā parāda palielināšana vai nodokļu celšana ir vienīgie risinājumi kā uzlabot budžeta situāciju. Viņaprāt ir jāmeklē taupīšanas iespējas, kā arī jāsakārto ekonomika tā, lai palielinātos nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 2025. gada 7. jūnijā. Paredzams, ka līdz to norisei politiskās partijas iespēju robežās izvairīsies no nepopulāru lēmumu pieņemšanas un diskusijām par nodokļu celšanu.

Jautājums par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lietderību arvien ir darba kārtībā, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzskata, ka ikvienas valsts pārvaldes iestādes funkcijas ir jāizvērtē kritiski, īpaši ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kas saistās ar aizsardzības nozari un tās finansēšanu.

Saeimas deputāts un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Latkovskis stāsta par Lieldienu svinēšanas tradīcijām ģimenē.

Par Aizsardzības ministrijas savādām reakcijām virsnieku zobenu jautājumā, par kūtro dronu koalīciju, par krievu valodas valdīšanu sabiedrisko mediju telpā, par “melno Rīgu” un par Carnikavas gulbja likteni, par terorisma iespējamību Latvijā un daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas NA frakcijas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieku, NA priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu.

Saeimas deputāts Daugavietis ieteic svētkus pavadīt ārpus mājas un kopā ar ģimeni.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš Lieldienu nedēļā – par to, cik dziļi cilvēki ir ievainoti un cik ļoti viņiem pietrūkst īstas mīlestības. Par ticīgā cilvēka optimismu un par to, cik augstu pacēlās Baznīca, kad to vadīja arhibīskaps Jānis Vanags. Par to, ko Krists gaida no jaunā arhibīskapa, un par to, ko viņš gaida no laicīgās varas.

“Atceroties Ukrainas notikumus, es nebiju no tiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra klaigāja, sak, mēs jau zinājām, ka tā notiks! Pirms tam domāju, ka tas nevar notikt. Jo ir taču veselais saprāts! Kas vainas būtu tam pašam Putinam tagad dzīvot mierā un labklājībā? Bet – nē, viņš dzīvo savās čekista iedomās, kas neietilpst veselajā saprātā,” teic Tālavs Jundzis. Viņš deviņdesmito gadu sākumā bija viens no tiem, kuri organizēja padomju armijas izvešanu no Latvijas. Tagad tā pati armija – gan ar citiem figurantiem – ir gatava iebrukt arī Latvijā.

Deputāts un atbildīgais par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu Saeimā - Jānis Vucāns stāsta par Lieldienu tradīcijām.

Leonīds Loginovs 63. numurs Rīgas domes deputāta kandidātu sarakstā no partijas “Latvija pirmajā vietā” stāsta par to kādēļ Rīgā tukšas ielas un skatlogi, bet Tallina mudž no cilvēkiem.

Latvijas politiskās situācijas huligāniska analīze, vērojumi Islandes dzērienu veikalā, pašvaldību vēlēšanas kā svarīgākais notikums vēlētāja mūžā, seksuālās padomes svarīgā loma mūsu dzīvē, “kompromati” kā demokrātijas sastāvdaļa – par to un daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar politisko procesu vērotāju, sabiedriski politiskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautoru un fotogrāfu no Liepājas – ar Mārci Bendiku.

Gandrīz visas sanatorijas Jūrmalā ir vai nu nograutas, vai pārveidotas par dzīvokļu mājām, vai vienkārši “aizklapētas”. Runas par pilsētas kā kūrorta atjaunošanu pieklusušas, kaut gan Jūrmala ir pilsēta ar vislielākajām iespējām atjaunoties tieši kūrortpilsētas statusā. Par to runājam ar profesoru Aivaru Vētru, jūrmalnieku, kurš pārzina pilsētas situāciju.

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Māris Kučinskis (AS) uzskata, ka līdz vasarā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām valdība neafišēs iespējamu nodokļu celšanu, tā vietā naratīvs koncentrēsies uz konsolidāciju un naudas atrašanu citos veidos.

Latvijā būs Mākslīgā intelekta centrs. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos - Gatis Ozols stāsta, ka jaunās institūcijas pamatmērķis ir veicināt IT un mākslīgā intelekta jomas attīstību Latvijā.

Kur pazudis ģenerālprokurora Jura Stukāna pirms vairākiem gadiem Tieslietu ministrijā iesniegtais priekšlikums, kas uzņēmējiem dotu iespēju vienoties ar prokuroru par lietas izbeigšanu?

Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.

"Mums jāuzticas mūsu bruņotajiem spēkiem. Bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un padotības iestādēs ir ļoti godprātīgi cilvēki," sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt droši, vai Latvijas armijā nenotiek zagšana.

Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?

Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.