Intervijas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro situāciju ar "Rīgas siltuma" tarifiem nākamajai apkures sezonai.

Ilgstošās lietavas nonāvē ražu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) jau gatavojas sūtīt trešo papildinājumu kompensāciju pieprasījumam Latvijas zemniekiem no Eiropas Komisijas. Ministrs lēš, ka paša saimniecībā puse ražas aizies bojā.

Lietuvā 1991. gada janvāris kļuva par asiņainu cīņu par neatkarību. 13. janvārī, kad padomju armija Viļņā mēģināja pārņemt televīzijas torni un citas stratēģiskas vietas. Bailes par iespējamu asinsizliešanu bija jūtamas arī Latvijā.

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Latvijas restorānu biedrības prezidents, “Opera Hotel” ģenerāldirektors, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents Jānis Jenzis TV24 diskusijā “Preses klubs” stāstīja par savu negatīvo pieredzi Rīgas svētku laikā – nebija pieejama svētku programma angļu valodā.

1991. gada augustā Maskavā norisinājās apvērsuma mēģinājums, jeb Augusta pučs, ar mērķi izbeigt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā.

Ar Žoržu Siksnu sarunāties ir vienkārši: viņš savas domas izsaka, neslēpjoties aiz politkorektuma. Taču ir labi jāieklausās: kur beidzas viņa ironija un kur sākas nopietnība? “Neatkarīgās” saruna ar populāro dziedātāju.

Šodien Vašingtonā (ASV) notiks ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopā ar Zelenski uz Vašingtonu devušies arī vairāki Eiropas valstu līderi.

“Lāpīt ekonomiku uz drošības rēķina nedrīkstam,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, runājot par imigrācijas ierobežošanu galvaspilsētā. Kādi pasākumi tiek apsvērti, lai mazinātu nelegālu uzturēšanos, un kādas ir reālās iespējas pašvaldībai kontrolēt situāciju?

Vakaros ejot pa Rīgas centra ielām, logi daudzviet paliek tumši. Cilvēki pārceļas uz Pierīgu. Vicemērs Edvards Ratnieks stāsta, ka Rīgā ir desmitiem tūkstošu brīvu dzīvokļu, kas stāv tukši un netiek izīrēti vai pārdoti.

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.

Ādaži, Mārupe, Liepāja un citas pilsētas plaukst un zeļ, kamēr Rīga cīnās ar iedzīvotāju aizplūšanu, stāvvietu problēmām un tukšām ielām. Kāpēc galvaspilsēta atpaliek? Vai pie vainas ir kļūdas pilsētplānošanā, birokrātija, vai arī trūkst drosmīgas vīzijas? Māris Sprindžuks atklāti stāsta par Rīgas lejupslīdes cēloņiem un to, kā pārtraukt iedzīvotāju bēgšanu no pilsētas.

Aļaskā, iespējams, notiks Trampa un Putina sarunas. Iespējams, arī par Ukrainu. Kaut gan Putinam šobrīd ir lielākas problēmas par tūkstošu savu iedzīvotāju sūtīšanu nāvē, un tā ir brūkošā valsts ekonomika. Par to un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar politologu Filipu Rajevski.

Mošeju būvniecības jautājums Rīgā nav pazudis no dienaskārtības. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka absolūti neatbalsta šādu iniciatīvu, uzsverot arī sabiedrības spiedienu pret to.

Zigmars Liepiņš ir vārds, ko zina ikviens, kam rūp Latvijas mūzikas vēsture. Komponists, kurš radījis neaizmirstamus skaņdarbus un muzikālās izrādes – no leģendārās rokoperas “Lāčplēsis”, kas kļuva par Trešās atmodas simbolu, līdz populārām dziesmām, kas joprojām skan Latvijas radiostacijās. Liepiņš ir arī ilggadējs Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors.

Rīgas jaunievēlētais vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzņēmies atbildību par drošības, mājokļu un īpašuma, kā arī vides jautājumiem, intervijā stāsta par pirmajiem mēnešiem amatā, aktuālajiem izaicinājumiem un to, kādu Rīgu viņš redz nākotnē. Saruna skar gan pilsētas drošību un imigrācijas politiku, gan patvertņu tīkla izveidi, izglītības vidi un sporta infrastruktūru.

Latvieši bieži tiek raksturoti kā miermīlīgi un pacietīgi, taču vai ir robeža, kurai pāri ejot sabiedrība vairs klusēt nespēj? Komponists Zigmars Liepiņš dalās atmiņās par zinātniskā komunisma stundām un trīs frāzēm, kas šodien skan pārsteidzoši aktuāli – par revolūcijas situāciju, varu un lielkrievu šovinismu.

Pirms dažiem gadiem komponists Zigmars Liepiņš bija starp tiem, kurus izvirzīja Ministru kabineta balvai, taču pēdējā brīdī viņa vārds no saraksta pazuda. Kāpēc? Vai tā bija politiska atriebība, kandidātu pārskatīšana vai vienkārši nejaušība?

“Viņš nav no šīs pasaules,” uzzinot, ka intervēšu Rundāles pils bijušo saimnieku, gribas teikt – pilskungu Imantu Lancmani, mani mīļi brīdināja draugi. Viņa erudīcija, inteliģence un taktiskums kā senlaiku grāfa mantija it visur bija ap viņu, un iespējams, ka viņš turpina kāda sava nezināmā senča uzdevumu: padarīt pasauli dižāku un skaistāku. Lancmanis pats smaida: “Pilskungs diez vai esmu… Drīzāk jau pils vergs. Bet to visu var apvienot, ja vajadzīgs.”

“Šobrīd Siliņa ir vainīga, un lielā mērā ir vainīgs arī prezidents, kurš viņu tur iebāza un vienkārši skatās un neko nedara,” runājot par situāciju Latvijā, TV24 radījumā “Nedēļa. Post scriptum” pauda reklāmas eksperts, Rīgas domes deputāts (LPV) Ēriks Stendzenieks

“Ļoti bieži ir tā, ka likumi un noteikumi ir sarakstīti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vai divtūkstošo sākumā. Bet tad bija cita saprašana, citas tehnoloģijas, un tā “garāža ir pārbāzta”. Bet ierēdņi strādā pēc šiem vecajiem principiem un vairs nezina, ko drīkst, ko nedrīkst,” intervijā “nra.lv” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”).

Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka teju trešdaļai bērnu Latvijā konstatēta aptaukošanās. Līdzīga tendence vērojama visā Eiropā, un par vienu no iemesliem tiek minētas Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr Latvijā pastāv arī nopietnas problēmas ar prevenciju – profilaktiskais darbs veselības jomā joprojām ir nepietiekams.