Ir iespējamība ministriem saziņā izmantot Valsts valodu, vārdam ADEKVĀTS var atrast latvisko tulkojumu. Mācies un cieni latviešu valodu, valodas drāzēj! Neapvainojies, es nopietni!
Bija taču laiks, kad pensijas aprēkināšanai varēja iemaksāt naudu. Un tie,kam bija "blakus" ienākumi vai aizņēmās naudu ieguva nepamatotas ar nopelnīām algām pensijas.
Ja pareizi atceros - tas bija pavisam neilgs brīdis 90-tajos gados, kad - laikam jau kā labi aprēķināts pasākums šauram labi situētu personu lokam - bija iespējams savai nākotnes pensijai iemaksāt lielākas summas vēl ārpus nodoklim, ko ieturēja no algas. Tas bija pagrūts laiks, bet bija cilvēki, kas varēja nokārtot bankās lielus kredītus (vai nebija runa par desmit tūkstošiem?). No turienes arī tās milzu pensijas.
Precīzāk no 1995.g. līdz 2000.g. . Bija tāda doma, ka "Liepājas Metalurga" bankrotētāji izsniegto kreditu iemaksājuši pensiju fondā, un tagad no tā grābj. Vai taisnība, vai nē - nezinu.
Komentāri: VIDEO. Reinis Uzulnieks: Latvijā ir pensionāri, kuri saņem pensiju virs 40 tūkstošiem mēnesī
Ja pensijas indeksē par 5%, tad arī deputātu algas jāindeksē par 5%, līdz 1589 €.
Ir iespējamība ministriem saziņā izmantot Valsts valodu, vārdam ADEKVĀTS var atrast latvisko tulkojumu. Mācies un cieni latviešu valodu, valodas drāzēj! Neapvainojies, es nopietni!
Godīgi būtu zināt kuram ir tā pensija virs vai četrdesmit tūkstoši mēnesī!? Pensija par tādu summu nedrīkst būt valsts nozlēpums.
Vairāk gribētos zināt "iemaksu" shēmu, kā ko tādu var dabūt gatavu. Mazliet papētīju, nekādi nesanāk.
Baibiņ,
Varbūt vajag iemaksāt savējiem, tur i shēma skaidrāka i pensijā ātrāk tiksi...
Bija taču laiks, kad pensijas aprēkināšanai varēja iemaksāt naudu. Un tie,kam bija "blakus" ienākumi vai aizņēmās naudu ieguva nepamatotas ar nopelnīām algām pensijas.
Ja pareizi atceros - tas bija pavisam neilgs brīdis 90-tajos gados, kad - laikam jau kā labi aprēķināts pasākums šauram labi situētu personu lokam - bija iespējams savai nākotnes pensijai iemaksāt lielākas summas vēl ārpus nodoklim, ko ieturēja no algas. Tas bija pagrūts laiks, bet bija cilvēki, kas varēja nokārtot bankās lielus kredītus (vai nebija runa par desmit tūkstošiem?). No turienes arī tās milzu pensijas.
Precīzāk no 1995.g. līdz 2000.g. . Bija tāda doma, ka "Liepājas Metalurga" bankrotētāji izsniegto kreditu iemaksājuši pensiju fondā, un tagad no tā grābj. Vai taisnība, vai nē - nezinu.
Nu ne velti sauca par krājbanku
Latvijā ir, bet citur Pasaulē nav, jo valsts pensijām ir griesti. Privātie pensiju fondi - jā, lūdzu, bet ne valsts nodrošinātā.
Komentēt