Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno vienā iestādē apvienot Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latviešu valodas aģentūru. Par pirmajām divām iestādēm sabiedrībai šaubas nerodas, jo tām pat nosaukumi ir līdzīgi, savukārt par Latviešu valodas aģentūras (LVA) kā atsevišķas iestādes saglabāšanu iestājas pat Valsts prezidents. Šodien – “Neatkarīgās” intervija ar bijušo LVA direktoru profesoru Jāni Valdmani, kurš pēc 18 gadu darba aizgāja atpūtā 2022. gadā, tomēr joprojām tur rūpi par sociolingvistikas un valodniecības nozarēm.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, par “Rail Baltica” nejēdzībām, par politisko atbildību un citām aktualitātēm nra.lv saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).
Kaislības ap “Ghetto Games” (GG) turpinās. Tomēr gaisma tuneļa galā ir manāma, un to apliecina sarunas starp GG un Grīziņkalna apkaimes biedrību. “Lai vairāk ir labo ziņu, jo slikto ziņu mums jau pietiek,” komentē kordiriģents, dziesmu svētu virsdiriģents un Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks profesors Romāns Vanags, kurš, izrādās, ir cieši saistīts ar “Ghetto Games”. Šodien – “Neatkarīgās” saruna ar Romānu Vanagu.
Konflikts starp Grīziņkalna apkaimes biedrību un “Ghetto Games” (GG) ir nonācis tuvu kulminācijai. Tiesa ir lēmusi par pagaidu noregulējumu, tiesas process vēl nav pabeigts, un ir arī cerības, ka konfliktējošās puses varētu vienoties par kompromisu. Abas iesaistītās puses izrāda šādu vēlmi, tomēr viedokļi dalās. Rīgas dome meklē juridiski taisnīgus risinājumus, un par to “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku.
Vai Eiroparlamentā ir ievēlēti deputāti, kuri spēs aizstāvēt arī Latvijas lauksaimnieku intereses; kādēļ lauksaimniecība ir Eiropas Savienības drošības jautājums; kādēļ Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā tuvākajos piecos gados maz ticama; kādi ieguvumi ZZS no kampaņas Eiroparlamenta vēlēšanās; kā norit sarunas ar lielveikaliem par cenu padarīšanu pircējiem draudzīgāku – “Neatkarīgās” saruna par šiem un citiem jautājumiem ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Šobrīd tikai rets cilvēks aizdomājas, ka mūsu valsts drošības garants ir ne tikai pretgaisa aizsardzības raķetes, bet arī veselīga sportiska jaunatne. To šobrīd ar tiesas un dārga advokātu kantora rokām mēģina iznīcināt labklājīgo sabiedrības slāni pārstāvošā Grīziņkalna apkaimes biedrība. Par to, kādēļ jāatbalsta jaunatnes sports, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselībā Pēteri Apini.
Pirmās vijoles partijas skolas orķestrī mēdz novest līdz pankroka dziesmām par skolas mokām. Savukārt pareizie vārdi var iedvesmot iekāpt radio draudzīgā formātā un īstenot lērumu vēl trakāku ideju. Grupa “Sub Scriptum” aktīvi uzsāk vasaras koncertu sezonu un TV raidījumā “NRA.lv sarunas” izstāsta savu ceļu uz panākumiem, kā atskaites punktu ņemot tikko izdoto mini albumu, kas pirmo reizi Latvijā ierakstīts tirdzniecības centrā.
Ja Satiksmes ministrija visīsākajā laikā nespēs radīt plānu, kā virzīt “Rail Baltica” projektu, Latvijas valsts budžetā nāksies meklēt daudzus miljardus eiro, lai ne tikai samaksātu būvniekiem par padarīto, bet atmaksātu Eiropas Savienībai par līdz šim projektā notērēto – intervijā “Neatkarīgajai” brīdina bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Ar vienu no redzamākajiem deviņdesmito gadu Latvijas atjaunojamās valsts politiskajiem arhitektiem, “Vienotības” priekšteces – “Latvijas ceļa” – ilggadējo Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andreju Panteļejevu sarunājamies par to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē. Sākot ar “Rail Baltica” kolīzijām, nupat notikušajām Eiroparlamenta vēlēšanām un beidzot ar prognozēm par iespējamo lielo karu.
“Rail Baltica” projektā iecerētais vilciens no Rīgas līdz Tallinai ar zemu “oglekļa pēdu” mūs aizvizinās 104 minūtēs par 34 eiro; līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu – apgalvots Satiksmes ministrijas atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem par “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību.
“Jādod vieta jaunajiem – lai viņi nāk un strādā,” teic Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors. Tāds viņš būs līdz 2. septembrim. Bet aiz muguras ir daudzi darba gadi: kopš 1989. gada Andris Vilks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, no 2004. līdz 2008. gadam vadījis Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienību “Bibliotheca Baltica”, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un “Zelta ābeles” balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā. Šodien – “Neatkarīgās” saruna ar Andri Vilku.
Par reitingiem un vēlēšanu rezultātiem, par to, kā skaidrojami Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, “Neatkarīgās” saruna ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.
Eiropas Parlamentā (EP) no Nacionālās apvienības (NA) iekļuva Roberts Zīle un Rihards Kols. Pārsteigumu nav, NA ir otrajā vietā pēc “Jaunās vienotības” (JV) balsu skaita ziņā, kaut arī sākotnēji tika prognozēts, ka uzvarēs NA. JV uzvaras labā nostrādāja “Dombrovska faktors” un “Kariņa faktors”. Pirmais – kā pozitīvais pienesums, otrais – kā negatīvais, jo daudzi gribēja Kariņu vienkārši izsvītrot, bet to nevar izdarīt bez JV biļetena paņemšanas. Šodien – ekspresintervija ar EP deputātu Robertu Zīli.
Kāda tad bija skolotāju protesta galvenā sāpe un kāds tai ir risinājums, kā virzās skolu tīkla sakārtošanas process, kādas pārmaiņas nesīs jaunais mācību gads, kādi izaicinājumi ir pārejā uz mācībām tikai valsts valodā un vai, atsakoties skolās no krievu valodas, neiecērtam paši sev kājā – uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu vētrainās norises “Neatkarīgajai” komentē sabiedriski politiskā, nepieklājīgā un satīriskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautors un fotogrāfs no Liepājas Mārcis Bendiks.
Tāda interesanta lieta. Eiropas komisārs saņem atalgojumu un kompensācijas. Tiek arī runāts, ka Eiropas Komisijā vajag samazināt birokrātiju, birokrātisko aparātu. Šobrīd Eiropas komisāram alga ir 23 000 eiro mēnesī plus vēl dažādas kompensācijas. Vai 23 000 eiro ir nauda, ar ko izdodas savilkt kopā galus, dzīvojot dārgajā Briselē?
Eiropas Savienībai vismaz tuvāko piecu gadu laikā būs jāizlemj, kā tikt galā ar Ungāriju. Kara laikā Eiropas Savienības valsts Ungārija dara visu iespējamo un neiespējamo, lai bloķētu palīdzību Ukrainai. Mēs izvirzām mērķi – Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tā būs sarežģīta sarunu procedūra. Ja visu laiku Ungārija teiks nē Ukrainai – kā šo problēmu risināt? Vai tā vispār ir risināma problēma?
Šobrīd Eiropas Komisijā ir 27 komisāri. Kādreiz bija 18. Piemēram, tagad ir tāda Eiropas dzīvesveida popularizācijas komisija, kuru vada komisārs Margaritis Šinass no Grieķijas, un ir “Vērtību un transparences” komisariāts, kuru vada komisāre Vera Jurova no Čehijas. Grūti iedomāties, ko šajās komisijās dara. Vai Latvijai būtu jāvirzās uz šādu komisiju portfeļu iegūšanu?
Krievijas pilsone Anastasija Lavruhina atvērusi Tallinā kafejnīcu “Kofeman”, ko pati sauc par “vispatriotiskāko Igaunijā”. Iztaujājām Nastju, kāpēc nav jābaidās riskēt, kādēļ jāuztur demokrātiskas cenas kafijai, kādēļ bārmeņiem ir vajadzīgs psihologs un kā cept kūkas, lai cilvēki pēc tām brauktu no citām apdzīvotām vietām.
Par banku nozari Latvijā, par valsts attieksmi un atbildību pret uzņēmējiem TV intervijā “Nra.lv sarunas” “Industra Bank” padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.
Šajā diskusijā mēs jau pieminējām mūsu bijušo komisāru Andri Piebalgu, arī Valdi Dombrovski. No jums sadzirdēju mājienus, ka premjere Evika Siliņas kundze Valdi Dombrovski varētu atkārtoti izvirzīt komisāra amatam. Mums ir iespēja pavērtēt, ko izcilu Valdis Dombrovskis ir paveicis un ar ko viņa darbs iespiedies mūsu atmiņā. Viņš ir atbildīgs par ekonomiku, un sauklis ir, lai ekonomika strādātu arī Latvijas cilvēkiem. Kā viņam tas ir izdevies?
