Kādas sekas draud tautsaimniecībai un tiesiskumam valstī, atceļot valdības jau izpildītu lēmumu; kādēļ bijušie “Jaunās vienotības” ministri, kuri lēmumu atbalstīja, tagad iestājas par tā anulēšanu – saruna ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).
Šodien atceļam valdības lēmumu par atbalstu kokrūpniekiem, rīt valdības lēmumus par “Rail Baltica” būvi un “airBaltic” atbalstīšanu, tad lēmumus par privatizāciju - kas pie šāda scenārija notiks ar mūsu tautsaimniecību un valsts varas atzaru mijiedarbību; kādēļ bijušie ministri, kuri valdības lēmumu atbalstīja, tagad pēkšņi sākt to apšaubīt. Par šiem un citiem jautājumiem saruna ar E. Smiltēnu.
Vai ģenerālprokurora protests par valdības lēmumiem ir bieža un ierasta prakse?
Ģenerālprokurora protests nav ierasta prakse. Lai atceltu valdības lēmumus, vajadzīga ļoti rūpīga analīze. Jebkurš atcelts valdības lēmums rada tiesiskās sekas. Šajā gadījumā uz galda ir piecdesmit miljonu eiro jautājums, kas nozīmē, ka tas var radīt arī prasījuma tiesības pret valsti. Mēs izgājām visam ļoti rūpīgi cauri un redzam, ka šie Evikas Siliņas valdības pieņemtie lēmumi ir bijuši skaņoti gan ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, gan ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri, gan arī ar VARAM ministri, tātad ministriem no “Jaunās vienotības”. Kad sākās šis kriminālprocess, valdības vadītāja Evika Siliņa ir uzdevusi vērtēt iespējas atcelt lēmumus, un tas ir rezultējies ar neko. Tātad nekādas tālākas darbības nesekoja un acīmredzot tika secināts tieši tas pats, kas šobrīd jau ir skaidrs, ka valdības lēmuma atcelšana nozīmē daudzas dažādas sekas, kas var iestāties valstij, proti, negatīvas sekas. Te ir jānošķir divas daļas. Valdība ir mēģinājusi apmierināt protestu tiktāl, cik ir valdībai iespēja šobrīd to apmierināt. Sadaļā, kas attiektos uz valdības lēmuma atcelšanu, ir kriminālprocess, un prokuratūra to virza. Šim procesam būtu jārezultējas ar virzību tiesā. Tiesiskā valstī lēmumus var pieņemt tikai tiesa un atzīt kādu personu par vainīgu, to, ka ir bijis noziedzīgs nodarījums, un attiecīgi lemt par sodu. Savukārt otrs process, kas ir ļoti nozīmīgs valsts nākotnei, ir par to, vai valdībai ir pilnvaras iet iekšā kapitālsabiedrību lēmumos. Šeit ārkārtīgi nozīmīga ir valstiskā sadaļa, kur es skaidri redzu, ka valdībai ir jābūt pilnvarām dzēst ugunsgrēku gadījumā, kad tas ir nepieciešams. Tas būtu absurdi, ja tu redzi, ka ir nepareizi valdes lēmumi kas apdraud Latvijas ekonomiku, tautsaimniecību, Latvijas drošību, un valdība neko nedara. Mums ir visi līdzekļi un iespējas pieņemt lēmumus, bet ir šī pelēkā neskaidrā zona. Valdība var lemt, valdība nevar lemt, un nenotiek nekāda rīcība vajadzīgā brīdī. Tas var radīt valstij zaudējumus vai apdraudēt drošību. Šeit jābūt ir kristāldzidrai pārliecībai par to, kur ir tā robeža, pie kuras valsts drīkst vai nedrīkst iet iekšā kapitālsabiedrību lēmumos. Tāpēc ir vairākas lietas, ko mēs paralēli darām. Šobrīd Valsts kanceleja kopā ar Tieslietu ministriju arī pārskata regulējumu, kas attiecas uz valdības pilnvarām. Tāpēc arī bija diskusija par Satversmes tiesu. Jābūt tiesas izvērtējumam. Tiesa pasaka, kur tad ir šī skaidrā robeža, vai arī likumdevējs. Tad mums jāpārskata vēlreiz normatīvie akti un precīzi tas jānodala. Savukārt otra daļa - kriminālprocess. Šeit ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, tāpēc ka mēs nedrīkstam uzlabot vai pasliktināt kādu atsevišķu personu pozīcijas kriminālprocesā. Tas ir noticis notikums. Tas ir pabeigts. Tas vairāk nerada valstij bīstamības vai zaudējumus. Ir pieņemts lēmums. Tas ir izpildīts iepriekšējā valdībā. Ir jākonstatē situācija. Kriminālprocesa gaitā tiek noskaidroti visi apstākļi. Lieta virzās tālāk uz tiesu, un tiesa tālāk lemj - ir vainīgi, nav vainīgi, ir bijis noziedzīgs nodarījums, nav, kā tas ir kvalificējams un kāds sods ir piemērojams. Tas jau ir tiesu varas neatkarības jautājums, lai valdība nemēģinātu ietekmēt šo procesu nevienā virzienā. Tas ir ļoti rūpīgi jārespektē. Rezumējot, mēs esam tiesiska valsts. Personu var atzīt par vainīgu tikai un vienīgi ar tiesas nolēmumu. Mums ir jārespektē tas, ka ir tiesiskās paļāvības princips, kas ir valdībai un valstij risks. Ja mēs kādus valdības lēmumus atceļam, tad citiem parādās tiesiskās paļāvības principa kontekstā dažādas prasījuma tiesības vai vai citas tiesības. Un mums ir arī nevainīguma prezumpcija, kas pasaka, ka mēs nedrīkstam publiski pateikt, ka kāds ir vainīgs, iekams to nav pateikusi tiesa. Tātad tiesiskā valstī šie galvenie principi ir ļoti rūpīgi jāievēro, lai mēs nesagrautu savu demokrātiju.
Vai jums ir izdevies pārrunāt ar tagadējiem koalīcijas partneriem “Jauno vienotību”, kāpēc viņi savulaik šo lēmumu saskaņoja un deva zaļo gaismu, bet tagad nostājušies pretējās pozīcijās?
Koalīcijas sadarbības sanāksmē tieši arī bija tāda varbūt neliela sadursme. Mēs ar premjeru arī akcentējām, ka šajā priekšvēlēšanu laikā mums ir jābūt spējīgiem savaldīt savas emocijas, bailes par vēlēšanu rezultātu. Mēs nedrīkstam nodarboties ar spekulācijām un manipulācijām, kas bija izteikti redzams pagājušajā nedēļā. Brīnos par tiem juristiem, kas to darīja, jo brīžiem šķita, ka tas jurista diploms ir jāsarullē un jāizmet miskastē. Nu tā nedrīkst darīt. It sevišķi tām personām, kas bija tiešā mērā iesaistītas, absolūti tieši atbildīgas par kokrūpnieku skandāla izcelšanos. Lēmumi tika pieņemti tajā laikā. Cilvēki perfekti zina, ko viņi ir lēmuši, kādas ir sekas, un manipulē ar to, ka daudziem no šiem dokumentiem ir ierobežotas pieejamības statuss. Man ir ļoti jādomā, ko es drīkstu runāt un ko nedrīkstu, lai neizpaustu ierobežotas pieejamības informāciju. Šī ir vēl viena būtiska sadaļa. Kā tieslietu ministrs esmu uzrunājis Zemkopības ministriju un arī citas iesaistītās puses. Arī ģenerālprokuroram ir adresējams jautājums, cik daudz mēs no tā visa varam atslepenot un cik padarīt sabiedrībai pieejamu. Mana vēlme būtu, ka tas process ir absolūti caurspīdīgs, saprotams un sabiedrībai zināms. Tas arī novērsīs šīs spekulācijas un iespējas publiskajā telpā nodarboties ar politiskajām spēlītēm.
Pieminējāt diplomus, kuri būtu jāsarullē un jāizmet. Vai domāts Siliņas kundzes jurista diploms, Judina kunga jurista diploms un tā tālāk?
Nekomentēšu konkrētas personālijas. To mediji var analizēt. Pagājušajā nedēļā tā bija ļoti nekorekta rīcība, kas parādījās sociālajos tīklos, mēģinot spēlēt šīs politiskās spēles un manipulēt ar informāciju, ar faktiem. Jābalstās faktos, dokumentos, pierādījumos un jārespektē vispārpieņemti demokrātijas principi, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju. Jārespektē riski, kas var iestāties pie zināmiem lēmumiem. Lēmumus pieņēma iepriekšējā valdība. Šie protokoli parakstīti no premjeres Evikas Siliņas puses. Evika Siliņa bija vērsusies ar mērķi noskaidrot, vai tie ir atceļami, vai vispār ir iespējas atcelt valdības pieņemtos lēmumus. Redzam to, ka tie lēmumi ir izpildīti. Līdz ar to šajā stadijā, kad ir vēl paralēls kriminālprocess, to atcelšana faktiski nav iespējama. Respektīvi, tas nemaina valsts pozīciju un situāciju. Šobrīd nekas nepasliktina valsts pozīcijas, nekas nerada kaut kādus zaudējumus. Ja to kvalificēs kā noziedzīgu nodarījumu, tad mēs tajā terminoloģijā varam teikt - tie ir pabeigti noziedzīgi nodarījumi. Tur vairāk nekas neturpinās. Darbs tiesībsargājošajām iestādēm to visu rūpīgi izmeklēt. Ja mēs tā liriski skatāmies un ja šāds princips tiek padarīts par absolūtu normu, tad sākam atcelt Kariņa lidojumu lēmumus. Tad sākam atcelt kaut kādus neprātīgus desmitiem miljonu vērtus bezjēdzīgus vakcīnu iepirkumu lēmumus. Paskatāmies uz to tiltu, kas ir pa pusei uzbūvēts. Varbūt tas nebija pareizs lēmums, bet tas neko nemaina. Tās vakcīnas bija nopirktas. Tās tāpat tur sapūtu tajos ledusskapjos. Tajos tiltos tas betons ir ieliets, un tas tur tāds pusratā karājas virs Daugavas. Ar lidmašīnām viss ir nolidots, benzīns ir iztērēts, visi ēdieni ir apēsti un šampanieši izdzerti. Izlietu ūdeni nevar sasmelt. Tas nozīmē, ka vienkārši mēs esam fakta priekšā. Šobrīd “Apvienotā saraksta” vadītajā Kulberga valdībā tā ir pagātne, mantojums. Tiesībsargājošajām iestādēm tas viss ir jārevidē, jāskatās, vai tur ir bijuši pārkāpumi, vai to var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu. Jāskatās, vai ir vainīgās personas. Bet valdība nevar būt izmeklējošā iestāde un tiesa. Tas darbiņš ir jādara tiesībsargājošajām iestādēm. Mēs, protams, varam rakāties dubļos, kas mums ir atstāti. Tā milzu kaudze ir kā mantojums uz galda. Bet tas nozīmē, ka mēs enerģiju tur arī iztērējam. Varbūt tāds arī ir mērķis - mūs ievilkt atpakaļ pagātnes dubļos, lai mēs tur nogrimstam un nevaram atrisināt ne “airBaltic”, ne mūsu finanšu problēmas, kas ir nākotnē sagaidāmas ar mūsu budžetu. Mums ir ļoti daudz jautājumu, ar ekonomiku saistīti, ar drošību, kā garantēt drošas vēlēšanas, kā garantēt mūsu cilvēku drošību, it sevišķi pierobežas novados. Mums ir neskaitāmi daudz jautājumu, kas ir jārisina. Mēs nevaram visu laiku kulties pagātnē. Mums ir nepieciešams, lai tiesībsargājošās iestādes kvalitatīvi izdara savu darbu, kvalificē pareizi lietas, analizē, pierāda vainu, virza uz tiesu, un tiesa ir tā, kas pasaka: ir bijis noziedzīgs nodarījums, ir bijuši vainīgie vai nav.
