Kādēļ investīciju piesaistīšanā ir svarīgi netūļāties lēmumu pieņemšanā un kas jādara, lai publiskajos iepirkumos nauda paliktu Latvijas ekonomikā - pēc Lielo investīciju koordinācijas padomes sēdes brīfingā skaidroja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
“Otrais (sēdē skatāmais) jautājums bija par lielu, nozīmīgu investīciju veikšanu Latgalē. Runājam par trīssimt miljonu lielām investīcijām, kam ir nepieciešami zināmi priekšnosacījumi, lai šī investīcijas realizētos. notiktu. Svarīga ir infrastruktūras jautājumu atrisināšana, lai būtu iespēja mobilitātei. Nonācām pie ļoti labiem risinājumiem. Pārrunājām par pašbraucošām automašīnām par atļauju izsniegšanu Tesla Superwise. Uzstājām, ka CSDD šī atļauja būtu jāizsniedz tuvāko mēnešu laikā. Mūsu kaimiņvalstis šīs atļaujas jau ir izsniegušas. Mēs esam iekavējušies. Mums jābūt daudz straujākiem, kad iet runa par moderno tehnoloģiju ieviešanu. Investīciju portfelis Latvijā, ko mēs lielo investīciju padomes formātā skatām, ir piecpadsmit miljardu eiro apmērā. Kā minēja premjers, ne visas investīcijas ir tādas, kas tiks realizētas. Mēs skatāmies, orientējoši uz pieciem līdz desmit procentiem. Mūsu jaunais standarts ir viens miljards eiro piesaistīto investīciju gadā. Šobrīd mēs strādājam ar divsimts uzņēmumiem. Investīciju vide uzlabojas. Vienojāmies arī par dažādu atbalsta instrumentu ieviešanu nodokļu jomā. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šobrīd mums strādā kā reinvestētā peļņa. Mēs papildus piedāvājam jaunu risinājumu - ja jauns uzņēmums ienāk ar vismaz divdesmit miljonu kapitāla investīcijām reģionos vai trīsdesmit miljonu lielajās pilsētās, tad šim uzņēmumam varētu tikt piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide turpmākajos gados pēc investīciju veikšanas. Mūsu ieskatā tas varētu būt labs stimuls investīciju ienākšanai Latvijā vēl lielākā apmērā. Valsts ieguvumi jau būtu dažādos darbaspēka nodokļos, citos maksājumos. Pats galvenais jau ir pati investīcija. Vienojāmies, ka šis priekšlikums tiks tālāk vērtēts Ekonomikas ministrijā sadarbībā ar Finanšu ministriju.
Teslas gadījumā tas ir ļoti konkrēts piemērs, konkrēts uzņēmums. Ar uzņēmuma pārstāvjiem esam tikušies vairākkārtīgi. Esam šīs mašīnas testējuši gan šeit, Rīgā, gan arī Igaunijā. Igaunijā šīm mašīnām atļauja jau ir izsniegta. Mūsu CSDD šobrīd diemžēl kavējas ar šo atļauju izsniegšanu un nostāda mūs konkurētnespējīgā situācijā pret mūsu kaimiņvalstīm. Esmu ļoti kritisks šajā jautājumā. CSDD šobrīd vairāk skatās, kā attaisnoties, viņi uzdod simts un vienu jautājumu, tajā pat laikā Eiropā ir vairākas valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalstis, kur šī tehnoloģija ir jau akceptēta, bet mēs vēl joprojām meklējam iemeslus, kāpēc to nedarīt. Mašīna Latvijā fiziski jau ir nobraukusi divpadsmit tūkstošus kilometru testos, kas apliecina par šīs sistēmas drošumu. Tā šajos testos ir pierādījusi nulli kļūdas. Tā ir drošāka nekā, ja cilvēks pats stūrē. Testi Eiropā arī uzrāda ļoti augstu šo drošības līmeni. Mums pēc iespējas ātrāk ir jādod atļauja. Bez šī nulltā apstiprinājuma nevaram iet tālāk uz citu tehnoloģiju ieviešanu, kas jau ir citas nākamās paaudzes, par kurām runā ASV, par kurām runā Āzijā, bet par kurām nerunā Eiropā. Latvija var būt tā valsts, kura veido šīs testu vietas. Bet, ja tev nav šī pirmā soļa, tev nebūs arī nākamie soļi.
Par trīssimt miljonu investīcijām Latgalē. Tie ir trīssimt miljoni eiro investīcijas kokrūpniecības nozarē. Tā ir Latvijas dabas resursu efektīva izmantošana. Koksnes apstrāde notiek ļoti zemā līmenī. Tiek izstrādāti meži, labākajā gadījumā koki tiek sazāģēti dēļos un pēc tam eksportēti. Šajā gadījumā mēs runājam par daudz lielāka apjoma apstrādes procesa izveidi. Lai šādas rūpnīcas būtu Latgalē jābūt ne tikai uzņēmējam, jābūt arī atbilstošai infrastruktūrai. Ir augstas gatavības investīcija, ar kuru mēs šobrīd strādājam. Jau šajā gadā varētu uzsākt pirmā cikla būvniecības procesu. Šodien iepazīstinājām visus padomes locekļus gan ar konkrētu uzņēmumu, gan ar potenciālām investīcijām, gan ar vietu. Bija arī "Latvijas dzelzceļa" vadība, kurai visa šī informācija tika nodota, un viņi apliecināja, ka divu nedēļu laikā viņiem būs konkrēts piedāvājums uzņēmumam, lai nodrošinātu dzelzceļa pievadus, iedotu konkurētspējīgus tarifus un lai mēs arī dzelzceļa iekšējo pārvadājumus varētu daudz veiksmīgāk attīstīt.
Redzējām, ka apspriežu telpā sēžu zālē ieiet "Rīgas satiksme" un Rīgas domes pārstāvji, arī Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas pārstāvji. Izdevās pārrunāt vai nepietiek iepirkumos “Škoda” barot?
Runājām par vairākiem publiskajiem iepirkumiem, par vairākiem lieliem transporta līdzekļu iepircējiem, kas ir Satiksmes ministrija un "Rīgas satiksme". Par šo iepirkumu sadaļu lokalizāciju. Mums jāiziet prom no tās domāšanas, ka mēs paši nespējam šeit neko saražot. Mēs spējam. Tika demonstrēts viens konkrēts piemērs, kur ir šis potenciāls Daugavpils vagonu rūpnīca. Tā ir salīdzinoši izaicinošā stāvoklī. Īpašnieki piemaksā ik gadu lielas summas, lai rūpnīca strādātu, bet tai pat laikā valsts nodarbojas ar dažādiem iepirkumiem, kuru sadaļas varētu tikt arī realizētas šajā rūpnīcā. Tie ir gan tramvaji, gan vilcieni, gan to apkalpošanas servisi. Caur šo piemēru un daudziem citiem piemēriem, ko šobrīd ir realizējusi Ekonomikas ministrija militārajā jomā, parādām: ja mēs caur publisko iepirkumu uzstādam šādas prasības, mēs varam panākt arī naudas daļas lokalizāciju, lai šī nauda visa neaiziet prom ārvalstīm, lai mēs šeit uz vietas izmantotu savu potenciālu, lai saražotu lietas, kas mums pašiem vajadzīgas. Mums tādi piemēri ir. Piemēram, “Laflora” projekta attīstībā, ko īstenoja "Latvenergo". Tieši šādas pieejas rezultātā mēs no simts astoņdesmit miljonu iepirkuma projekta panācām to, ka deviņdesmit miljoni tika, tika novirzīti vietējā ekonomikā. Ir simtiem miljonu potenciālu iepirkumu, kur ir jāskatās ko mēs varam lokalizēt šeit vietējā ekonomikā. Militārajā jomā, enerģētikā mēs to esam parādījuši. Jautājums, kāpēc šāda pieeja neparādās citās civilajās nozarēs. Par šiem jautājumiem pārāk maz tiek runāts, un šajā formātā vismaz šodien guvām ļoti lielu atbalstu šādai pieejai. Institūcijām šobrīd ir skaidrs uzdevums domāt ne tikai par, piemēram, tramvaju iegādi, bet ko šī tramvaju iegāde dos ne tikai pilsētai vai valstij, bet ko šī tramvaju iegāde dos mūsu ekonomikai. Tātad cik daudz iztērētā nauda tiks lokalizēta. Manā ieskatā, šie jautājumi jāturpina intensīvi virzīt, lai tas realizētos taustāmā rezultātā. Industrijas potenciāls Latvijā ir ļoti augsts. To mēs redzam ar "Patria"militārajā jomā, to mēs redzam dronu industrijas attīstībā, to mēs redzam pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanā. Šie visi ir projekti, kuri tapuši pēdējos gados, kurus mēs esam radījuši principā uz līdzenas vietas, sadarbojoties ar industriju un publisko iepirkumu. Bet civilajā jomā, transporta jomā šī sadarbība notiek ļoti vāji. Tā nenotiek un tai jābūt daudz intensīvākai.
Respektīvi, vienkāršāk sakot, jūs norādāt uz to, ka Latvijā jābūt savai tramvaju ražotnei?
Piemēram, tramvaju, vilcienu servisa centri. Tas viss var būt šeit, Latvijā. Mums nav šie pakalpojumi jāiepērk no ārvalstīm. Mēs, mēs varam veidot sadarbību ar lielajiem ražotājiem, ar lielajiem pasaules uzņēmumiem. Piemēram mums ir "Vivi" vilcieni. Šie vilcieni ir atvesti uz Latviju, uzlikti uz sliedēm, un tie šeit brauc. Bet nevienā brīdī nav bijusi doma, ka varētu daļu, varbūt pat tos visus saražot šeit, Latvijā. Esmu pārliecināts, ka mūsu industrijas kapacitāte šobrīd ļauj daļu vai pat visu šo iepirkumu realizēt šeit, Latvijā. Mums ir gan vieta, gan zināšanas, gan kapacitāte šādus projektus realizēt. Bet ja tam nebūs politiskā atbalsta tad arī nebūs šo rezultātu.
