Lielus infrastruktūras projektus nevar sekmīgi vadīt cilvēki, kuri nepārzina konkrēto nozari un baidās pieņemt lēmumus. Tā, diskutējot par "Rail Baltica" īstenošanu, "Nra.lv TV sarunās" sacīja politologs Filips Rajevskis, kurš par piemēru minēja vienu no Dienvidu tilta projekta galvenajiem inženieriem.
Rajevskis atcerējās sarunu ar pieredzējušu būvinženieri, kura vadībā savulaik tapuši vairāki nozīmīgi objekti Latvijā - Dienvidu tilts, Vanšu tilts, Preses nams, televīzijas tornis un citi.
Pēc politologa teiktā, inženieris reiz sacījis: "Ja es padomju laikos tādus objektus varēju uzbūvēt un mani par to nesodīja, tad gan jau arī šo tiltu uzbūvēšu."
Rajevskis uzsvēra, ka Dienvidu tilts tika pabeigts laikā un pašas būvniecības izmaksas bijušas adekvātas, savukārt problēmas radījušas finanšu shēmas un projekta finansēšanas modelis.
Tilts maksāja adekvāti, nauda maksāja dārgi," viņš sacīja.
Politologs uzskata, ka izšķirošā bijusi projekta vadītāja profesionālā pieredze.
"Viņš zināja, ko nozīmē būvēt tiltu. Viņš zināja, ko nozīmē būvēt lielu namu. Viņš zināja, kā pieņemt lēmumus," sacīja Rajevskis.
Viņaprāt, šis princips vienlīdz attiecas arī uz "Rail Baltica".
Pilnīgi vienalga, kāda ir ekonomiskā formācija - ķieģelis ir ķieģelis, betons ir betons. Ja pieņem nepareizus lēmumus, viss var sabrukt," viņš norādīja.
Rajevskis uzskata, ka tieši profesionālu zināšanu trūkums un nevēlēšanās uzņemties atbildību par sarežģītiem lēmumiem ir viens no iemesliem, kādēļ "Rail Baltica" projekta īstenošana saskārusies ar nopietnām grūtībām.
"Cilvēks, kuram nav ne mazākās sajēgas par dzelzceļu, nevar uzbūvēt dzelzceļu, un viņš baidās pieņemt lēmumus," rezumēja politologs.
