Intervijas

“Terorisma attaisnošana, naida kurināšana… Par to mani arestēja un iesēdināja cietumā,” atbild žurnālists un publicists Boriss Stomahins. Viņš ir krievu disidents, kurš par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – avīzēs, internetā, protesta demonstrācijās – Krievijā tika notiesāts un ieslodzīts. Pirmo reizi – uz pieciem gadiem, otro reizi – uz septiņiem. Tagad viņš dzīvo Kijivā.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) intervijā ASV telekanālam “Voice of America” atklāj, ka no samita Viļņā gaida NATO dalībvalstu vienprātību par nepieciešamību iekļaut Ukrainu aliansē, par dalībvalstu apņēmību vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta nodalīt aizsardzībai, kā arī vienošanos par NATO aizsardzības plānu izstādi NATO austrumu flangam, tostarp Baltijas valstīm.

“Ja jau Veidemane zvana, tad kaut kādas ziepes notikušas,” savā ierastajā sarkastiski humorīgajā stilā iesāk Maestro Raimonds Pauls. Bet “ziepes” nav notikušas, vien gribēju uzzināt, kāds iespaids Maestro sirdī palicis pēc nule aizvadītajiem dziesmu svētkiem. Kad no Mežaparka skatuves pāri kokiem aizskanēja kora dziesma “Manai dzimtenei”, kad cilvēku tūkstoši skandēja “Raimond, Raimond!”, šķita – latviskais skaistums un spēks ir mūžīgi, nemainīgi lielumi.

Ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru, Saeimas deputātu, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Sprūdu tiekamies īsi pirms NATO Viļņas galotņu tikšanās (samita).

Kādēļ nepieciešami zinātnieku kongresi un konferences, kādēļ nepieciešams ievirzīt Latvijas augstskolas pasaulē prestižāko augstskolu reitingu tabulās, ko nozīmē inovācijas un kā tās var veicināt lietpratīga pilnvērtīga izglītības sistēma – saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru Dmitriju Stepanovu.

Par bailēm, par Putina režīma trauslumu, par kara sekām un demokrātijas iespējamību Krievijā – “Neatkarīgā” publicē interviju ar “Magņitska likuma” iniciatoru, kurš pašlaik savā dzimtajā valstī sēž cietumā un ir notiesāts uz 25 gadiem. Vladimirs Kara-Murza juniors ir Krievijas politiķis, kurš 2023. gada aprīlī tika notiesāts uz 25 gadiem cietumā.

Vissliktākais scenārijs ir NATO karš ar Krieviju, otrs sliktākais ir nekontrolēta Krievijas sabrukšana. Tādā gadījumā uz Latviju plūstu bēgļi, sāktos jukas uz robežas. Vēsture māca: brūkot impērijai, nekas labs nav gaidāms, atzīst bijušais Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube

“Mūsu valsts teritorijā atradīsies tik lieli NATO spēki, cik nepieciešami, lai ar tām krievu vienībām, kas pastāvīgi dislocētas otrā pusē robežai, piemēram, Pleskavas gaisa desanta divīzija, arī Pēterburgas vienības, nepietiktu sekmīgam uzbrukumam un nāktos pārsviest spēkus no citām Krievijas vietām. Mūsdienās šādas kustības ir pilnībā redzamas. Un, kamēr tas notiek, arī NATO var pievilkt spēkus klāt,” atklāj bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Aleksandrs Vaņukovs savulaik iniciēja Krievijas ārstu atklāto vēstuli Alekseja Navaļnija atbalstam. Kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, viņš atbrauca uz Rīgu.

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” cīnās par to, lai izbeigtu vai vismaz mazinātu dzīvnieku ciešanas industriālajā lopkopībā. “Ikviens dzīvnieks ir pelnījis dzīvi bez ciešanām – mēs strādājam, lai ieviestu ilgtermiņa sociālas pārmaiņas dzīvnieku labā,” teikts biedrības ievadlapā. “Neatkarīgās” saruna ar biedrības vadītāju Katrīnu Krīgeri.

Portāla “rus.nra.lv” saruna ar neatkarīgo mūzikas kritiķi un žurnālistu par integrāciju, dzīvi Baltijas valstīs un igauņu valodas apguvi.

Hokejā izcīnītās bronzas un Valsts prezidenta ievēlēšanas kaislību brīdī jaunā dziedātāja Diona Liepiņa jeb vienkārši Diona publiku iepazīstināja ar savu debijas minialbumu “Marionete”.

Latvijā ražojošs uz ārējo tirgu orientēts uzņēmums ārzemēs ietirgo naudu, maksā saviem strādniekiem algas, no kurām valsts iegūst apjomīgus nodokļus; uzņēmums baro savus darbiniekus un valsti, taču, kad ārēju apstākļu dēļ pienāk grūtāki brīži, ir loģiski un pareizi, ja valsts saviem ražotājiem sniedz atbalstu, piemēram, ar eksporta garantijām, kā arī izrāda pretimnākšanu valsts un pašvaldību iepirkumos – par šiem un citiem ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā saistītiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” stāsta akciju sabiedrības “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) komercdirektors Vladislavs Pavlovičs.

Demokrātisko valstu starptautiski vispārpieņemta prakse ir diplomātiskā līmenī zibenīgi reaģēt uz masu slepkavībām. Kā Latvija reaģēs uz Kahovkas HES uzspridzināšanu, vai vispār reaģēs un kas no Latvijas puses gaidāms attiecībās ar Krieviju pēc tās paveiktā kārtējā terora akta, “Neatkarīgās” saruna ar ārlietu ministru un jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

“Ja mēs sāktu analizēt, kur un ar kādiem cilvēkiem tiekas, piemēram, “Apvienotā saraksta” (AS) vai Nacionālās apvienības (NA) cilvēki, vai tās pašas “Jaunās vienotības” (JV) cilvēki, mums skudriņas sāktu skriet pār kauliem un mēs viņu vietā nezinātu, kur likties aiz kauna.” Par potenciālo valdības koalīcijas paplašināšanu un ar kādiem nosacījumiem tā var notikt, sarkanajām līnijām un to noņemšanu, premjera ultimātiem, Stambulas konvenciju, privatizāciju un Civilās savienības likumu, bezcerīgi vājiem ministriem un līdz šim nedzirdētām niansēm Valsts prezidenta vēlēšanu gatavošanas laikā “Neatkarīgās” saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini.

Ir ievēlēts jauns Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs, bet viņš nav ievēlēts ar vienotas valdošās koalīcijas balsīm. Var skatīties no kuras puses grib, bet jāatzīst – ir izveidojusies jauna politiskā realitāte ar jauniem sadarbības partneriem.

Par to, kāpēc netiek atlaista Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, par iespējamo ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem, vājo komercbanku kreditēšanu, gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas gaitu un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”).

Jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ekskluzīvā intervijā „Neatkarīgajai” – par Valsts prezidenta kancelejas revīziju, par jaunas valdības iespējamību, par „Jaunās vienotības” biedrakartes nolikšanu, par vēstnieku Juri Poikānu, kurš neparakstīja LGBT atbalsta vēstuli, par latviešu valodu un bruņojumu.

Dziedātāja sarunā ar portālu “rus.nra.lv” dalījās savās pārdomās par kara ietekmi uz mūziku, Staļina represijām, “ārvalstu aģentiem” un “čekas maisiem”.

Saeimas 22. maijā rīkotajā vērienīgajā forumā “Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija” ar saviem redzējumiem piedalījās arī Valsts prezidenta amata kandidāti Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs. Par jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas darbu, enerģētikas stratēģijas trūkumu, Latvijas pieļautajām kļūdām, augsto enerģijas cenu līmeni un labākas nākotnes iespējām “Neatkarīgās” saruna ar Uldi Pīlēnu (“Apvienotais saraksts”).

Runas par kārtējo nodokļu reformu Latvijā mazliet atgādina runas par Ukrainas armijas plāniem izdzīt no valsts Krievijas iebrucējus. Abos gadījumos it kā vajadzētu atgūt to, kas iepriekš pazaudēts, un abos gadījumos nav skaidrs, kad attiecīgais pasākums sāksies un vai tas jau nav sācies. Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) notika nedēļā, kad komisija sanāca divas dienas pēc kārtas, lai spriestu par kārtējiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vai tā jau ir nodokļu reforma, vai kas cits?

Jaunieši izrādījuši negaidīti lielu atsaucību iespējai pieteikties Valsts aizsardzības dienestā. Lielākā daļa no viņiem to darījuši patriotisma jūtu vadīti, taču ir arī citas motivācijas.