Ekonomika

Gaidāmā nodokļu reforma ne tikai bez žēlastības nogriezīs autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, bet arī smagi skars pašnodarbinātos. Īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta. Izklausās absurdi? Bet kā lai savādāk nosauc jauno kārtību, kas paredz, ka nodokļi pašnodarbinātajam būs jāmaksā pat tad, ja nebūs ieņēmumu. Ņemot vērā Covid-19 attīstību, iespēja kādus mēnešus palikt bez ienākumiem Ilzei ir reāla. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, kas, viņasprāt, ir lielākas briesmas ‒ Covid-19 vai gaidāmā nodokļu reforma.

Šādi brīdinājumi skanējuši katra novembra sākumā pārdesmit gadu garumā un līdz šim nav piepildījušies. Šis gads nav izņēmums arī tādā nozīmē, ka atkal ir radušies jauni apstākļi, kuru dēļ situācija šķiet nopietnāka nekā jebkad iepriekš.

Pēc tam, kad Satiksmes ministrijas mēģinājums sagrabināt naudu dīzeļvilcienu iegādei ar nodokli lietotu vieglo automašīnu importam veiksmīgi tika novērsts, grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā pārstrādāti, un tagad visu nodokļa pieauguma smagumu iznesīs smagais transports, par ko nozare vispār nav informēta.

Finanšu ministrijas paredzētais šā gada budžeta deficīts ar –2,14 miljardiem eiro pārsitīs 2009. gadā uzstādīto budžeta deficīta rekordu –1,8 miljardu dziļumā.

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Aizejošajam 2020. gadam jau ir nodrošināta īpaša vieta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vēsturē. Par aģentūras paveikto darbu, pieredzi un plāniem Covid-19 krīzes apstākļos Neatkarīgajai pastāstīja aģentūras direktore Evita Simsone.

No 126 pašvaldībām – pilsētām un novadiem – bezdarba līmenis gada laikā ir samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz tie visi atrodas Latgalē, izņemot divus Kurzemes novadus – Durbi un Vaiņodi. Savukārt visdramatiskāko bezdarba līmeņa pieaugumu piedzīvojusi kūrortpilsēta Jūrmala, galvaspilsēta Rīga un daļa Rīgas tuvumā esošo novadu, liecina Neatkarīgās pētījums.

Krišjāņa Kariņa valdība izmanto Covid-19 kā šķērsli darbinieku emigrācijai, lai palielinātu darbaspēka nodokļu slogu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs.

Valsts darba inspekcija ir tā iestāde, kur vēršas piemuļķoti darba ņēmēji un krīzē iestiguši darba devēji. Kas konsultē pirms soda, bet soda, ja apstākļi uzņēmumos tuvojas paverdzināšanai. Kovids darba attiecību drāmas pastiprina, un šobrīd priekšā ir otrais bezdarba pīķis. Par to saruna ar inspekcijas vadītāju Renāru Lūsi.

Par valdības iecerēm palielināt nodokļus un to, kas no tā var beigās iznākt, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Par trešdien paredzēto protesta akciju pie Saeimas, par budžetu un nodokļu izmaiņām Neatkarīgās intervija ar juristu un ZZS politiķi Gundaru Jankovu.

Šajā apkures sezonā lētākā apkure ir Aizkrauklē, kur par siltumu ir jāmaksā 35,45 eiro par megavatstundu. Tas ir teju divas reizes lētāk nekā Saulkrastos un Zvejniekciemā, kur apkures tarifs ir 69,98 eiro par megavatstundu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH Latvia” uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā pie Valdeķu un Graudu ielas, kura nomnieks būs arī mazumtirdzniecības tīkls “Lidl”. Šis būs pirmais projekts Latvijā, kurā “Lidl” īrē telpas. Lai uzbūvētu divas ēkas, no kurām vienu aizņems “Lidl”, bet otrā tiks izvietoti citi veikali, iekārtota autostāvvieta un paplašināta Spulgas iela, nāksies nocirst aptuveni 160 kokus.

Laikā, kad daļa uzņēmumu Covid-19 krīzē bija spiesti samazināt vai pat uz laiku pārtraukt darbošanos, atsevišķās jomās krīzes dēļ darba apjoms pat pieauga. Gaujas nacionālajā parkā apmeklējumu skaits šogad pat dubultojies.

Mājokļu projektu attīstītāju un banku turpināto dzīvokļu pirkšanas reklāmu nākas salāgot ar Latvija iedzīvotāju ierobežotajām finanšu iespējām.

Strādājot pie likumprojekta, kas iedzīvotājiem ļaus atbrīvoties no noteikta lieluma parādiem, Saeima iecerējusi paplašināt to cilvēku loku, kas varēs pretendēt uz šo procedūru. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka uz parādu atlaišanu varēs pretendēt, ja parāds ir divas minimālās algas jeb no nākamā gada 1000 eiro – šo slieksni paredzēts samazināt uz pusi.

Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.

Sociālā tīkla konta uzlaušanu piedzīvojušas gan valsts iestādes Latvijā, gan slavenības. Pirms mēneša tika uzlauzts arī db.lv konts “Facebook”. Svētdienā vairāki tūkstoši šī konta sekotāju saņēma ziņu, ka db.lv konta īpašnieks “Facebook” tagad ir mistisks apģērbu tiešsaistes veikals.

Ekonomikas ministrija vēl nenoteikti ilgu laiku paliks savā tagadējā ēkās Brīvības ielā 55, no kuras apmetums vairs nekrīt garāmgājējiem uz galvas un kura izņemta no Rīgas graustu (vidi degradējošu būvju) saraksta.

Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.

Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.