Dažādu ekonomisko negāciju gaidas pasaulē nav iemesls tam, lai nemeklētu jaunas iespējas un nepriecāties par labo. Acīmredzami pie šāda scenārija turas arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kurā pēc vairāku mēnešu lai arī pieticīga, taču tomēr samazinājuma atkal izdevies tikt pie ražošanas izaugsmes.
Tiesa, kāpums vienā mēnesī vēl noteikti nenozīmē jaunas pozitīvas tendences aizsākumu, tāpat kā viena bezdelīga nenozīmē pavasari. Tāpēc lieli prieki ir pāragri, taču ir pamats nelielam optimisma staram par to, kā mūsu valsts tautsaimniecībai var veikties turpmāk, savukārt pagājušā gada pēdējā ceturkšņa kopējā ekonomikas statistika var izrādīties krietni labāka par gaidīto.
Iemesls nelielam prieciņam apkārt nereto negāciju gūzmā ir novembra apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides dati. Apstrādes rūpniecība ir tā, kas parastam iedzīvotājam arī asociējas ar vārdu “ražošana”. Šajā sfērā novembrī salīdzinājumā ar 2021. gada priekšpēdējo mēnesi ražošanas apjomi ir kāpuši par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piecu procentu izaugsme gada izteiksmē būtu vērtējama kā salīdzinoši labs izaugsmes rādītājs “normālos apstākļos”, kuri sevī ietver līdzsvarotu ekonomisko pieaugumu. Tagad par to ir zināmas šaubas, jo inflācija un augstākas kredītlikmes tukšo gan Latvijas, gan pārējās pasaules iedzīvotāju makus un apstākļi pārdošanai vairs nav tik labvēlīgi kā agrāk.
Jāpiebilst, ka iepriekšējos četrus mēnešus pēc kārtas apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, rēķinot pret iepriekšējā gada atbilstošu periodu, samazinājās. Taču kopš septembra bija vērojams pakāpenisks uzlabojums. Vēl augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi apstrādes rūpniecība bija izlaidusi par 3,1% mazāk produkcijas, savukārt septembrī kritums bija sadilis līdz 1,7%, bet oktobrī līdz 1,4%, un novembris nozarē kopumā, kā jau minēts, ir vainagojies ar pašreizējiem noieta apstākļiem pasaulē izcilu sniegumu. Jāpiebilst, ka apstrādes rūpniecība ir galvenais Latvijas eksporta pīlārs un ir tiešā veidā atkarīga no pasaules ekonomiskajiem notikumiem. Ja nozarei kāpumu izdosies demonstrēt arī decembrī, ir pat pieļaujama doma, ka gada ceturtais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībā būs noslēdzies bez ekonomistu iepriekš prognozētās recesijas.
Viena no sfērām, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījusi visai ievērojamu progresu, būtiski augšup pavelkot arī mūsu valsts kopējos rūpniecības datus, ir nozare, kas tiek klasificēta kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Šai apstrādes rūpniecības apakšnozarei oktobris un novembris ir bijuši ļoti veiksmīgi mēneši, kad salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā apjomi bija pieauguši attiecīgi par 24,6% un 16,4%. Vēl no svara ir tas, ka pēc ražošanas apjomiem šī ir piektā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, līdz ar to spēj ietekmēt gan kopējo ražošanas statistiku, gan zināmā mērā atstāt pamanāmu iespaidu uz kopējo Latvijas ekonomikas sniegumu. Vēl no lielākajām ražošanas sfērām sevi labi piesaka elektrisko iekārtu ražošana, kurai oktobrī, rēķinot gada izteiksmē, bija produkcijas izlaides kāpums par 15,1%, savukārt novembrī - par 14,7%. Tādējādi varam teikt, ka jau oktobrī ražošanas sfēra bija sākusi dzīt atsevišķus ļoti veselīgus asnus. Iemesls, kāpēc ražošanas statistika tik strauji uzlabojās, ir saistīts ar situāciju kokrūpniecībā. Šī ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, un katrs procentpunkts ražošanas izmaiņās jau var ietekmēt visas nozares kopējos rādītājus. Arī novembra statistika nav izņēmums. Salīdzinājumā ar 2021. gada priekšpēdējo mēnesi kokapstrādes ražošanas apjomi ir sarukuši par 0,6%, tomēr šobrīd galvenais ir tas, ka kritums strauji dilst. Vēl augustā šajā ražošanas sfērā tika fiksēts divciparu procentos mērāms kritums, salīdzinājumā ar 2021. gada rudzu mēnesi kokapstrādes apjomiem krītoties par 12,5%. Taču jau septembrī krituma temps gada izteiksmē bija sarucis līdz 5,7%, bet oktobrī līdz 2,6%. Vai decembrī kritums ir apstājies, uzzināsim februāra sākumā.
Līdzās pozitīviem datiem diemžēl nākas saskarties arī ar neiepriecinošu informāciju. Tā skar mūsu otro lielāko apstrādes rūpniecības sfēru pārtikas ražošanu, kur produkcijas izlaides krituma temps pēdējā laikā ar katru mēnesi pieaug. Laika posmā no pērnā gada jūlija līdz oktobrim salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi 2021. gadā pārtikas ražošanas apjomu kritums bija ap 2% - nedaudz virs vai zem. Savukārt novembrī krituma temps ir pieaudzis līdz 4,2%. Patiesībā nevar teikt, ka slikti iet visai pārtikas rūpniecībai. Labi neklājas trim tās apakšnozarēm - tai, kas tiek klasificēta kā “zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana”, kur apjomi gada laikā kritušies par 9,8%, kā arī konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanai, kas novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi saražojusi par 6,2% mazāk. Tāpat arī “citu pārtikas produktu ražošana” sarukusi, izlaidei atskaites period krītoties par 6,9%. Tikmēr jaušams ražošanas paātrinājums ir augļu un dārzeņu konservēšanā, produkcijas izlaidei gada laikā pieaugot par 12%. Pamanāms kāpums ir gaļas rūpniecībā, tai gada laikā augot par 2,6%, bet piena produktu ražošana kritusies par 0,5%.
