Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī pērn novembrī Latvijas preču eksports turpināja uzrādīt izaugsmi. Tomēr arī šajos it kā iepriecinošajos datos ir atsevišķas briesmu pazīmes, kas jau tuvākajos mēnešos var sākt izpausties Latvijas ekonomikā. Ja šie negatīvie faktori sāks nākt dienasgaismā, tad Latvijas ekonomika var tuvoties krīzei, nevis iztikt ar seklu recesiju, kā ir domāts iepriekš.
Pagaidām gan varam runāt vien par sliktām priekšnojautām, jo eksporta nauda aizvien turpina ieplūst mūsu valsti. Pagājušā gada novembrī Latvijas preču eksports naudas izteiksmē ir sasniedzis 19,5 miljardus eiro jeb par 20% vairāk nekā 2021. gada novembrī. Var teikt, ka kopumā aizvadīto gadu Latvijas preču eksportējošās nozares, raugoties uz to rādītājiem kopumā, ir aizvadījušas lieliski, lai arī pagaidām nav zināmi dati par decembri. Visu iepriekšējo mēnešu dati gan vedina domāt, ka tiks sasniegts kārtējais rekords. Turklāt tas tiks paveikts, lielā mērā atsakoties no eksporta uz Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Ik pa laikam parādās runas, ka Krievijā no Latvijas kaut kas nonāk caur Kazahstānu, Gruziju vai citām valstīm, taču jebkurā gadījumā apjomi ne tuvu nav tie, kas agrāk. Tas ir labi, jo Latvijas uzņēmēji aizvien vairāk pārorientējas uz prognozējamākiem tirgiem, mazāk apdraudot mūsu valsts tautsaimniecību nākotnē. Taču ar visu pārorientēšanos un iepriekš it kā strauji augošajām cenām mūsu eksportētāji var nonākt visai bīstamā situācijā.
Ekonomika ļoti pierod pie naudas, un tai ir grūti pieņemt to, ka naudas plūsma samazinās. Taču tieši tas var notikt, un eksporta apjomu dinamika visai skaidri par to liecina. Piemēram, pagājušā gada janvārī, salīdzinot ar šo pašu mēnesi 2021. gadā, mūsu valsts preču eksports bija pieaudzis par 41,6%, sasniedzot gandrīz pusotru miljardu eiro. Vēl jāpiebilst, ka šis kāpums dalījās gandrīz uz pusi starp reālu pārdošanas apjomu pieaugumu fiziskā izteiksmē (tonnās, kubikmetros utt.) un eksporta cenu kāpumu.
To, kā mainījušas eksporta cenas, var noteikt, izmantojot tā dēvētās eksporta vienības vērtības izmaiņas. Šī vērtība pagājušā gada janvārī, rēķinot gada izteiksmē, bija pieaugusi par 22,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču, tuvojoties gada beigām, ir jūtama tendence sarukt gan kopējam eksporta apjomam, gan cenām, gan fizisko apjomu tempam. Pagaidām vēl nav zināma eksporta vienības vērtības pārmaiņa novembrī, taču zināmu ieskatu var gūt no iepriekšējo mēnešu datiem. Var teikt, ka septembris ir bijis lielisks, kad kopējais eksporta apjoms pret atbilstošu periodu gadu iepriekš bija pieaudzis par 32,3%, bet eksporta cenas par 17,9%. Taču jau oktobrī ieraugām pavisam nepatīkamu ainu - kopējais eksports gada izteiksmē audzis par 17,9%, bet eksporta vienības vērtība par 16%. Tādējādi var teikt, ka pērn gada desmitajā mēnesī kāpums fiziskajās vienībās jau bija apstājies. Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums - vai jau esam nonākuši krīzē vai tās priekšvakarā vai ir pamats cerēt uz situācijas normalizēšanos? Ja iestāsies sliktais scenārijs, tad diezgan droši var paredzēt, ka Latvijas ekonomikā cirkulējošā naudas masa visai ievērojami noplaks, līdz ar to var neizpildīties ne kopējās ekonomikas, ne valsts budžeta ieņēmumu prognozes.
Labā ziņa ir tā, ka novembrī eksporta izaugsmes temps ir palielinājies, sasniedzot jau minētos 20%, un tajā pašā laikā pasaulē jau sācis iezīmēties atsevišķu preču, tajā skaitā izejvielu, cenu kritums. Tas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka ārējās tirdzniecības procesi vēl var iegriezties pozitīvā gultnē. Tam zināmu apstiprinājumu sniedz fakts, ka pēc iepriekšējo mēnešu lejupslīdes novembrī bija vērojams gada izteiksmē 5,3% vērts kāpums apstrādes rūpniecībā, kas ir mūsu vadošā eksporta nozare. Lielākā daļa šīs nozares saražotā tiek eksportēta, un šobrīd vairs nav tie laiki, kad ražošana tiek kāpināta, lai produkciju krautu noliktavās.
Vēl optimistisku vērtējumu sniedz fakts, ka novembrī bija gandrīz apstājies kritums kokrūpniecībā. Salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi 2021. gadā apjomi kritušies par 0,6%, kas ir maz, ja salīdzinām, ka vēl dažus mēnešus iepriekš kritums bija mērāms ar divciparu skaitli. Tiesa, pagaidām priecāties vēl pāragri, jo pasaules koksnes tirgus konjunktūra nav sevišķi laba. Par to liecina fakts, ka zāģmateriālu kontraktu cenas Čikāgas biržā ir noslīdējušas līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada pavasara. Tiem, kas ir gatavo kokmateriālu patērētāji gan ārvalstīs, gan tepat Latvijā, tā ir laba ziņa, taču tā nav iepriecinoša Latvijas eksporta statistikai.
Pēc tam, kad uz cenu rēķina pagājušajā gadā ir sasniegts visai augsts eksporta bāzes līmenis, naudas izteiksmē ir ļoti grūti to kāpināt vēl vairāk. Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds, komentējot sevis pārstāvēto tekstila un apģērbu ražošanas nozari, teic, ka galvenais būtu eksporta apjomu naudas izteiksmē šogad noturēt pagājušā gada līmenī. Ja šāda apjomu noturēšana izdotos, bet vienlaikus biržās turpinātos izejvielu cenu kritums, tad jau būtu pamats cerībai uz ekonomisko attīstību. Vai tas izdosies, paliek atklāts jautājums, jo cenu kritums preču biržās parasti ir ziņu vai baumu pavadonis tam, ka pasaules ekonomika kļūst vājāka.
Minētais kokmateriālu cenu kritums Čikāgas biržā ir signāls ne tikai tam, ka Latvijas kokmateriālus kļūs grūtāk pārdot pasaulē, bet arī briestošajām vai jau atnākušajām problēmām ASV mājokļu tirgū. Ko nozīmē šādas problēmas, pasaule uz savas ādas izteikti izjuta 2008. gadā, kad globālās tirdzniecības apjomu kritums bija mērāms desmitos procentu. Tagad pēc 15 gadiem situācija var izvērsties līdzīgi, jo ekonomiskajām problēmām nāk klāt arī drošības aspekti. To gan apzinās arī Rietumu valdības, līdz ar to arī pūles ekonomiskās drošības un stabilitātes saglabāšanā varbūt būs lielākas nekā citkārt. Tādā gadījumā ieguvēja būs arī Latvija.
