Ir cerības, ka nākamgad liela krīze izpaliks

© depositphotos.com

Aizejošā gada pēdējie statistikas dati norāda uz to, ka nākamajā gadā ekonomikas lejupslīde būs vai nu lēna, vai vispār izpaliks. To varētu vērtēt kā labu attīstības scenāriju pēc tam, kad, sākoties karam Ukrainā, globālās ekonomikas attīstības perspektīvas ievērojami pasliktinājās.

Tiesa, šīs “labās ziņas” nenozīmē kopēju labklājības pieaugumu Latvijā, drīzāk gan to, ka kopējās materiālā situācija nepasliktināsies. Šis scenārijs ir balstāms uz prognozēm, ka ārpus mūsu valsts nenotiks kādi jauni finanšu satricinājumi un militāru konfliktu uzliesmojumi, kuru paredzamība ne tuvu nav tāda kā ikdienas saulrieta atnākšana.

Turības kontrasti

Viena no informācijas druskām, kas ļauj salīdzinoši labi spriest par mājsaimniecību aktivitātēm un paredzēt notikumu attīstību ekonomikā, ir mazumtirdzniecības apjomu pārmaiņas gan kopumā, gan atsevišķās preču grupās. Šeit ir gan labas, gan sliktas ziņas. Ja sākām ar pēdējām, ir redzams, ka šā gada novembrī salīdzinājumā ar 2021. gada priekšpēdējo mēnesi pārtikas mazumtirdzniecības apjoms Latvijā ir krities par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nozīmē, ka sabiedrība materiālajā ziņā noslāņojas un daļa no tās augošās inflācijas ietekmē ir spiesta savilkt jostas, taupot arī uz pārtiku. Par laimi, ir labas ziņas, ka "inflācijas cunami" pāriešana ļauj cerēt uz labāku dzīvi tiem, kuri patlaban spiesti taupīt uz ikdienā nepieciešamajām lietām. Pozitīvi ir tas, ka, neraugoties uz inflācijas visai graujošo ietekmi, lielas mājsaimniecību daļas finansiālā kondīcija saglabājas ļoti labi, par ko liecina kopējais mazumtirdzniecības apjoma kāpums. Salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri šā gada priekšpēdējā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās (tātad atrēķinot inflācijas ietekmi) ir pieaudzis par 10,7%. Mazumtirdzniecībā ar nepārtikas precēm, atskaitot autodegvielu, apjoms ir kāpis par 23,3%. Tikmēr autodegvielas mazumtirdzniecība, neraugoties uz pieaugušajām cenām, ir palielinājusies par 9,1%. Tātad patērētie benzīna un dīzeļdegvielas litri aug, kas liecina, ka, neraugoties uz kara sākšanos Ukrainā, cilvēkiem aizvien ir darbs un alga, tādējādi vienlaikus ir ko tērēt, stutējot valsts ekonomiku un dodot darba un peļņas iespējas arī citiem. Šeit ļoti labs piemērs ir metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecības apjomu kāpums par 44,4%. Tas norāda, ka, neskatoties uz lielo inflāciju, ļaudis būvē un remontē, dodot darbu visai daudzskaitlīgam amatnieku pulkam, kuri tad ar nopelnīto naudu atkal varēs dot peļņas iespējas citiem. Aizvien nepārprotamāk šķiet, ka labklājības iztrūkums ir saistīts nevis ar slikto stāvokli ekonomikā, bet gan augsto inflāciju, kurai pārejot ir pamats domāt par ekonomisko procesu sakārtošanos. Tiesa, līdz tam vēl nedaudz jāpaciešas.

Recesijas zīmē

"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece uzskata, ka gadu miju ekonomikā sagaidīsim recesijas zīmē. Recesija ekonomikā iestājas brīdī, kad tautsaimniecības apjomi pret iepriekšējo ceturksni ir sarukuši divus ceturkšņus pēc kārtas. Latvijā tas divus ceturkšņus pēc kārtas jau ir fiksēts, un gada pēdējo triju mēnešu periods, visticamāk, būs jau trešais šāds ceturksnis. Tiesa, ekonomikas apjomi, par laimi, rūk ļoti pieticīgi. Latvijas ekonomikai īstermiņā galvenais izaicinājums ir augstā inflācija kopā ar energoresursu krīzes pārvarēšanu, uzskata "Swedbank" ekonomikas eksperte. Viņasprāt, gada sākumā inflācija vēl būs tuvu 20% un vien nākamā gada nogalē saruks līdz aptuveni 3%. Pēc "SEB bankas" ekonomista Daiņa Gašpuiša domām, galvenais jautājums attiecībā uz inflācijas tālāko virzību ir tas, kas notiks ar enerģijas cenām. No tā lielā mērā izrietēs arī pārtikas cenu tālākā dinamika. “Līdzko enerģijas vide ļaus stabilāk vērtēt enerģijas cenu dinamiku, tas atspoguļosies arī pārtikas cenās un citviet. Pagaidām pārtikas izejvielu cenu samazināšanās nav pietiekama, lai tas atsauktos cenās veikala plauktos,” secina SEB eksperts. Patlaban viņš inflāciju saskata kā galveno ekonomikas izaugsmes draudu, jo straujais patēriņa cenu kāpums “nodedzina” mājsaimniecības pirktspēju. Tomēr ekonomisti norāda arī uz ārējiem faktoriem, kas saistīti ar Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz pasaules tautsaimniecības izaugsmi. “Ekonomikas vājināšanās mūsu tirdzniecības partnervalstīs, kas galvenokārt ir Eiropas Savienībā, nozīmēs pieprasījuma kritumu pēc Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem. Attiecīgi gaidāms, ka eksporta iespējas būs šaurākas un eksporta apjomi, visticamāk, īslaicīgi saruks,” secina A. Buceniece.

No nulles līdz pāris procentu mīnusiem

Vadoties pēc augstāk minētajiem faktoriem, kuru ietvaros sliktas ziņas kombinējas ar labām, ekonomisti izdara secinājumus, ka šobrīd vērojamā ekonomikas lejupslīde nebūs ilgstoša un dziļa. Tādējādi uz pašreizējo ziņu bāzes nav pamata runāt par lielāku ekonomikas krīzi, drīzāk gan to, ka tuvākā gada laikā Latvijas tautsaimniecība piedzīvos stagnāciju. Pēc A. Bucenieces domām, 2023. gadā ekonomikas izaugsme būs ap 0% vai “ar nelielu mīnusu”. Līdzīgu viedokli pauž arī D. Gašpuitis. Skeptiskāka prognoze ir bankas "Citadele" ekonomistam Mārtiņam Āboliņam. Pēc viņa domām, 2023. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 1,5%, taču gada pirmajā pusē IKP kritums varētu pārsniegt 3%. “Ļoti augstās energoresursu cenas un straujais patēriņa cenu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju, savukārt Eiropas ekonomikas bremzēšanās un vājāks ārējais pieprasījums būs jūtams rūpniecībā, kā arī būvniecībā,” vērtē “Citadeles” ekonomists. Pēc viņa domām, ekonomikā šobrīd valda ļoti liela nenoteiktība un 2023. gadā ir iespējami dažādi pārsteigumi. “Atšķirībā no Covid-19 pandēmijas, kas ļoti smagi skāra atsevišķas pakalpojumu nozares, nākamais gads būs vairāk vai mazāk izaicinošs lielākajā daļā nozaru. Patērētāju un uzņēmēju noskaņojums ir ļoti zemā līmenī, un tas drīzāk liek gaidīt diezgan strauju lejupslīdi,” sliktākos scenārijus ieskicē “Citadeles” ekonomists. Viņš bažījas par signāliem, kuri vēsta, ka gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā kritums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%. “Rūpniecībā situāciju apgrūtina ne tikai vispārējā ekonomikas bremzēšanās un inflācijas izraisīts pirktspējas kritums, bet arī augstais krājumu apjoms daudzās nozarēs, kas ir negaidīti izveidojies pēdējā gada laikā. Rūpniecības kritums negatīvi ietekmēs transporta nozari, un transporta nozarē turpināsies arī Krievijas tranzīta kravu aiziešana no Latvijas,” situāciju vērtē M. Āboliņš. Tikmēr lielākās izaugsmes iespējas, viņaprāt, ir lauksaimniecībā un enerģētikā, kā arī IT, biznesa un citos profesionālajos pakalpojums. Eksperts atgādina, ka IT nozare kopš 2009. gada ir bijusi faktiski visstraujāk augošā nozare Latvijā, tomēr globālās tendences nozarē nav iepriecinošas. “Līdz ar procentu likmju kāpumu ir ievērojami sarukusi finansējuma pieejamība jaunuzņēmumiem, savukārt daudzi lielie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “Meta” un “Twitter”, ir paziņojuši par darbinieku skaita mazināšanu. Pagaidām nav pamata runāt par kritumu IT nozarē Latvijā, tomēr ierasto 15-20% pieaugumu šajā sfērā nākamgad, visticamāk, neredzēsim,” secina tautsaimniecības eksperts.



Ekonomika

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais