ASV dolāra vērtības pieaugums saglabā savu aktualitāti. Liela daļa tirgus ekspertu neizslēdz, ka arī šogad ASV valūta varētu nostiprināties gan pret eiro, gan britu mārciņu.
ASV valūta iepriekšējo vērtības augstāko punktu bija sasniegusi pērn septembrī, pēc tam piedzīvojot negatīvu korekciju, un pastāv ļoti liela iespējamība, ka šā gada beigās valūtu kursu attiecības būs ļoti tuvas pašreizējam līmenim. Vienlaikus finanšu tirgū netrūkst viedokļu, ka dolārs savu uzvaras gājienu šogad varētu turpināt.
Raksturojot aizvadīto gadu, “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta, ka ASV dolāra vērtība, salīdzinot ar 2021. gada 31. decembri, pagājušajā gadā pret eiro pakāpās par aptuveni 7%, bet pret britu mārciņu par aptuveni 12%. Vislielākās vērtības izmaiņas 2022. gadā tika novērotas septembra beigās, kad dolāra vērtība pret eiro kopš gada sākuma bija pakāpusies par 18%, bet pret mārciņu par 26%. Savukārt gada nogalē dolāra vērtība pazeminājās.
“SEB bankas” eksperts norāda, ka dolāra “dārdzība” pērn bija aktuāla tēma eirozonā, jo pasaulē izejvielu cenas tiek noteiktas dolāros, kas radīja “dubultsitienu” pa mūsu valūtas zonas patērētāju maciņiem. Proti, notika izejvielu cenu kāpums dolāros plus padsmit procentu dolāra vērtības kāpums, ko eiropieši zaudēja uz valūtas tirgus svārstību rēķina. Līdz ar to dārgais dolārs bija arī viens, taču ne galvenais no eiro zonas augsto inflāciju veicinošajiem faktoriem, skaidro A. Lāriņš. “Neviens nav gaišreģis, un tirgū ir analītiķi, kuri uzskata, ka dolāra vērtība šogad kāps, un analītiķi, kuri uzskata, ka dolāra vērtība kritīs. Kuriem lai tic? “Refinitiv” apkopotie dati attiecībā uz eiro cenas prognozēm liecina par to atrašanos koridorā no 0,93 ASV dolāriem līdz 1,15 dolāriem par eiro. Vidējā prognoze neko labu nepasaka, jo tā ir aptuveni tādos līmeņos kā šobrīd tirgū redzamā eiro cena 1,06 dolāru par eiro rajonā,” analītiķu skatījumu ieskicē A. Lāriņš. Savukārt “Refinitiv” apkopotās analītiķu prognozes mārciņas cenai ir koridorā no 1,06 ASV dolāriem līdz 1,33 dolāriem par mārciņu.
Savukārt “Rietumu bankas” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins uzskata, ka runāt par ASV dolāra vērtības pieauguma trenda beigām un to, ka šogad dolāra vērtība turpinās samazināties, laikam ir pāragri. “Pasaulē ir ļoti daudz nenoteiktības un satraukuma, bet ASV dolārs turpina būt par galveno miera ostas aktīvu, kurš ar jebkuriem nosacījumiem var izrādīties par vienīgo glābiņu no satricinājumiem, kas liks ASV dolāram atkal pieaugt. Tomēr, neskatoties uz visu nenoteiktību, pagaidām skaidrs ir tas, ka īstermiņā par galveno valūtu kursu virzītāju būs centrālo banku procentu likmju pieauguma tempu ekspektācijas,” secina “Rietumu bankas” pārstāvis. Viņaprāt, ASV dolāra vērtība šogad varētu pieaugt, ja inflācija ASV turpinās neatkāpties, kā arī ja saglabāsies zems bezdarba līmenis, kas liks šīs valsts centrālajai bankai turpināt palielināt procentu likmes vairāk un ilgāk, nekā to patlaban gaida finanšu tirgus dalībnieki. Gluži tāpat esot ar Lielbritānijas mārciņu un eirozonas valūtu - eiro. “Ja Anglijas centrālā banka un Eiropas centrālā banka būs spiestas celt procentu likmes augstāk, nekā tas tagad tiek gaidīts, tad, pārējiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem, gan mārciņa, gan eiro varētu pieaugt pret dolāru. Bet, ja procentu likmes netiks celtas tik augstu, kā tiek gaidīts, tad tas novedīs pie pretēja rezultāta,” skaidro “Rietumu bankas” eksperts.
Komentējot eiro perspektīvas, A. Lāriņš norāda uz finansiālām negācijām eirozonas valstīs. “Kā jau nereti esmu teicis, eirozonas mīnuss ir viena un 20 fiskālās politikas ar dažām valstīm, kuras nevar atļauties, bet uztur augstu parāda līmeni, kuru apjoms tuvs 150% un pat 200% pret valstu iekšzemes kopproduktu. Augošās procentu likmes un augsts parāda līmenis uz recesijas fona ir bumba ar laika degli, kas var negatīvi ietekmēt eiro vērtību,” brīdina “SEB bankas” pārstāvis. Taču savas negācijas, kas var ietekmēt valūtas kursu, ir arī Lielbritānijā un ASV. Pirmajā no tām, pēc A. Lāriņa teiktā, mīnuss ir “Brexit” un tā sekas. Šajā ziņā tiekot runāts par dziļu recesiju, bet, vai runas vainagosies ar realitāti, rādīs laiks. Ja būs nopietna recesija, tas mārciņai nenāks par labu. Tikmēr ASV, “SEB bankas” eksperta vērtējumā, mīnuss ir viens no augstākajiem procentu likmju kāpumiem un potenciālie recesijas draudi. Pastāv arī stagflācijas risks - stagnējoša ekonomika un “lipīgi augsta” inflācija. Līdz ar to no ekspertu teiktā izriet, ka dažādu valūtas kursu ietekmējošu draudu nav mazums. Pamatā problēmas rada augsta inflācija, taču vienlaikus pastāv iespēja, ka tā pamazām izplēn saistībā ar izejvielu cenu kritumu preču biržās. Šobrīd gan īsti nav pamata arī apgalvot, ka tuvākajā laikā enerģētisko resursu var pietrūkt. Vismaz nevienā no lielajām pasaules ekonomikām. Tādējādi var rasties labvēlīgi apstākļi inflācijas kritumam, pat neturpinot procentu likmju celšanu. Tomēr, kā norāda K. Goluzins, ir jāatceras, ka, kaut gan pašreiz par galvenajiem valūtu cenas noteicējiem ir kļuvušas centrālo banku procentu likmes, situācija ātri var mainīties un valūtu kursus var ietekmēt virkne citu faktoru. Par tiem, pēc eksperta domām, varētu kļūt energokrīzes saasināšanās vai jau pieminētā atkāpšanās, globālās tirdzniecības apjomu un virzienu maiņa, kovida vīrusa izplatības palielinājums, kā arī daudzi citi faktori, kuru iespējamības varbūtība nav atbilstoši ierēķināta pašreizējos valūtu kursos.
Vienlaikus, ja nestabilitāte pasaulē turpinās pieaugt, investori var vērsties pēc palīdzības pie zelta. Dzeltenais metāls sevi neattaisnoja augošās inflācijas laikā, un tā tirgus cena kritās, taču, pieaugot politiskajai un ekonomiskajai nedrošībai, tā cena vismaz īslaicīgi atkal var pieaugt. Investīciju kompānijas “CBL Asset Management” investīciju produktu pārdošanas vadītājs Baltijā Jevgeņijs Bebņevs atgādina, ka pēdējā laika zelta cenas augstākais punkts tika sasniegts īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad neskaidrība par tālāko pasaules kārtības virzību bija ļoti augsta. Tāpēc kara neprognozējamā eskalācija, pēc eksperta domām, varētu motivēt ieguldītājus pasaulē izšķirties par labu zeltam, kas veicinās tā cenas kāpumu. Savukārt kopējam neskaidrības līmenim samazinoties, kā arī skaidrojoties situācijai ap inflāciju, procentu likmēm un pasaules ekonomikas stāvokli, pieaugs pieprasījums pēc akcijām un obligācijām, kas mazinās pieprasījumu pēc zelta un arī tā cenu, uzskata J. Bebņevs.
