Jaunais gads ir atnācis ar stabili lejupejošām energoresursu cenu līknēm un, iespējams, pārlieku optimistisku stāstu, kāpēc šī gada cenas nesitīs siltuma un enerģijas patērētājus tā, kā sita 2022. gada cenas.
Gads sācies ar gavilēm par energoresursu cenu atgriešanos līmeņos, kādās tās bija pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai par spīti tam, ka karš Ukrainā turpinās arī pēc Krievijas uzbrukuma apsīkuma. Pasaule lepojas, ka esot šai situācijai veikli pielāgojusies un no reāla kara Eiropas nomalē ciešot ne vairāk kā savulaik no baumām, ka Krievija gatavojoties uzbrukt Ukrainai.
Jā, izraisīja šīs baumas dabasgāzes cenu celšanos, bet tas taču sīkums gan bagātajiem eiropiešiem, gan čaklajiem aziātiem, kuri pārvērš energoresursus eiropiešiem vajadzīgas precēs. Dabasgāzes cenu etalonu Eiropā veidojošajā Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” kā šā gada 10. janvāra cena par megavatstundu enerģijas uzrādīti 70,071 eiro, kas patērētājiem praktiski neatšķirami no 78,201 eiro 2022. gada 10. janvārī. Aiz laimes par tagadējo cenu labāk neprasīt par daudz - labāk neatcerēties, ka 2021. gada janvārī un lielāko daļu no 2021. gada gāzes cenas svārstījās nevis 10 eiro nogrieznī virs vai zem 70 eiro par megavatstundu, bet 10 eirocentu nogrieznī virs vai zem 17 eiro par megavatstundu.
Tagadējā laime, par kādu 2021. gadā neviens nespēja iedomāties, ir šī gada janvāra cenu salīdzinājums ar cenām pagājušā gada vasarā un rudenī. Gāzes cenu rekords iepriekš minētajā biržā datēts ar 26. augustu un 342,864 eiro par megavatstundu. Cenu kritums pret šo līmeni iestājās tad, kad pietiekami daudz gāzes par apmēram šādu cenu bija iesūknēta pazemes gāzes krātuvēs, ieskaitot Inčukalnu Latvijā. Tagad Latvijas iedzīvotāji maksā par gāzi atbilstoši cenai, par kādu izveidoti gāzes uzkrājumi, nevis cenai, par kādu gāzi var nopirkt šodien. Var pamatot pilnīgi pretējas prognozes gan par gāzes cenu tiekšanos atpakaļ uz senajiem, zemajiem līmeņiem, gan par pavērsienu uz augšu, tiklīdz gāzes krātuves pāries no gāzes atdošanas uz nākamo krājumu veidošanu. Galvenais jautājums ir tāds, vai pasaule un jo īpaši Eiropa tiešām ir gatava iztikt bez Krievijas dabasgāzes, kuras izslēgšanu no tirgus gan tehniski nodrošināja, gan simbolizēja zemūdens gāzesvadu “Nord Stream” uzspridzināšana pagājušā gada septembra beigās?
Līdzi gāzes cenai gājušas gan elektrības, gan koksnes šķeldas un granulu cenas. Ticami, ka šo energoresursu cenu virsotnes jau pārvarētas un cenas tajās atgriezīsies pakāpeniski un nomināli atbilstoši tam, kā nevis enerģija kļūs dārgāka, bet eiro lētāks atbilstoši eiro emisijas apjomam.
Mazliet citādi 2022. gada kalendārā ir izvietojušies jēlnaftas cenu kāpumu un kritumu nogriežņi. Naftas produktu ražotāja un tirgotāja “Neste” uzturētais grafiks šobrīd sākas ar 2022. gada 17. janvāri, kad Ziemeļjūrā iegūstamās naftas etalona “Brent” cena bija 86,32 ASV dolāri par barelu (nepilniem 159 litriem), bet lielāka sēra satura dēļ ne tik solīdā Krievijas “Urals” cena bija 84,51 dolārs par barelu. Bija vajadzīgas pāris nedēļas pēc Krievijas 24. februāra uzbrukuma Ukrainai, kamēr jaunā militāri politiskā situācija sāka izpausties naftas cenās. Pirmkārt, tās gāja uz augšu. Otrkārt, Krievijas vaina par karu sabojāja Krievijas naftu daudz vairāk nekā sērs. “Brent” cena 10. martā sasniedza savu pirmo maksimumu 123,44 dolāri par barelu un uzrāva sev līdzi “Urals” cenu līdz 99,12 dolāriem, taču šo cenu atšķirība izpletās no pāris līdz pārdesmit dolāriem. Pēc tam naftas cenas gan krita, gan cēlās un atkal krita, līdz nostabilizējās zem 2022. gada 24. februāra līmeņa.
Jāuzsver, ka zem 2022. gada 24. februāra līmeņa ar 2023. gada 10. janvāra 76,68 dolāriem par barelu bija nonākusi “Brent” jēlnafta, no kuras tiek gatavoti Latvijā izlietojamie naftas produkti. Mūsu cienīgi nav tajā pašā dienā par 47,06 dolāriem nopērkamās “Urals” pārstrādes produkti. Krievijas boikots ir cēlonis, kāpēc šī nafta ir tik lēta.
Vairāku apsvērumu dēļ tiek pieļauts, lai Krievija šādu naftu vispār tirgo.
Pirmais, lai Krievijas valdība un valsts diktators Putins lauza galvu par to, vai viņiem tagad izdevīgāk uzturēt naftas ieguvi un piemaksāt naftas pircējiem, vai samazināt naftas ieguvi uz pusi un lieku reizi uztraukt iedzīvotājus, ka kaut kas viņu valstī nav labi un ka šis nelabais kaut kādā veidā saistīts ar karu Ukrainā. Otrais, ka lētā Krievijas nafta sagādā patīkamus brīžus šo naftu pērkošajām Ķīnai un Indijai, kurām jāsaprot, ka ne jau Krievija viņām šo brīžus sagādājusi. Krievijas naftas cena ir zema pretēji Krievijas gribai, bet atbilstoša tam, kā ukraiņi karo ar Amerikas Savienoto Valstu un tās sabiedroto piegādātiem ieročiem. Trešais, ka lētas naftas ieplūdināšana pasaules naftas tirgū pazemina naftas vidējo cenu, kas pastarpināti ietekmē arī naftas produktu cenu Latvijā. Ceturtais, ka naftas ieguves nozares saglabāšana Krievijā var kļūt par vienu no avotiem, no kura Krievija maksās par postījumiem un noziegumiem Ukrainā.
Autobraucējiem Latvijā jāsamierinās, ka naftas produktu cenu pazemināšanās neatbilst jēlnaftas cenu kritumam tā solīdajā jeb dārgajā, “Brent” pārstāvētajā cenu apgabalā. Vakar, 11. janvārī, Rīgā A95 markas benzīns tika tirgots par 1,60 - 1,62 eiro litrā, kas ir pamanāmi vairāk par 1,47-1,50 eiro litrā pirms gada, kad jēlnaftas cenas bija augstākas. Vēl daudz drastiskāku piemēru parāda neatbilstība starp jēlnaftas cenu nogāšanos līdz 15 dolāriem par barelu 2020. gada aprīlī un A95 markas benzīna cenu svārstīšanos Latvijā starp 1,27 un 1,30 eiro litrā tā paša gada maijā, kad superlētās naftas produktiem noteikti vajadzēja būt Latvijā. Uz jēlnaftas cenu maksimumiem benzīna cenas Latvijā atsaucās ar pārvietošanos virs 2 eiro par litru pagājušā gada jūnijā. Autobraucēji var lepoties par savu 2022. gada ieguldījumu ieņēmumu palielināšanā, jo dārgāki naftas produkti deva valstij vairāk naudas procentos no degvielas cenas.
