Neraugoties uz to, ka dažādas negācijas, kas saistītas ar pensiju plānu ienesīgumu, ne tuvu vēl nav galā, labā ziņa ir tā, ka līdz ar finanšu konjunktūras uzlabošanos arī pensiju plānu ienesīguma rādītāji ir nedaudz uzlabojušies.
Rudenī aina nākotnes sirmgalvju pensiju uzkrājumos šķita pavisam nepievilcīga un ar tendenci pasliktināties. Pasaule gaidīja ekonomisko recesiju, kas lika samazināties akciju cenām biržās, raujot līdzi arī iepriekš tik pievilcīgo ienesīgumu. Savukārt pensiju ieguldījumu konservatīvajā segmentā notika obligāciju cenu kritums saistībā ar augošajām aizdevumu procentu likmēm, kas notika un vēl var turpināt notikt saistībā ar centrālo banku īstenotajiem pasākumiem inflācijas apkarošanā. Finanšu tirgū apmēram pēdējā gada laikā bija radusies līdz šim nebijusi situācija. Vienlaikus bija novērojams gan investīciju ziņā riskantāko akciju, gan konservatīvā segmenta obligāciju cenu kritums. Tradicionāli, kad sākas ekonomiskās grūtības, lielo investoru, tajā skaitā pensiju fondu, līdzekļi no akcijām lielā mērā pārplūst uz konservatīvākiem segmentiem, tajā skaitā obligācijām, tādējādi pēdējām piedzīvojot cenu kāpumu. Taču pēdējās desmitgades laikā veikto ekonomikas stimulēšanas pasākumu dēļ aizdevumu, līdz ar to arī obligāciju ienesīgumu likmes bija nodzītas līdz minimumam, līdz ar to šo vērtspapīru cenu pieaugums bija izsmelts. Turklāt vēl augošā inflācija investoru interesi par neienesīgajām obligācijām nu nekādi neveicināja. Līdz ar to ekonomisko grūtību iespaidā šogad vienlaikus kritumu piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju cenas, tādējādi pensiju fondus un citus institucionālos ieguldītājus noķerot savdabīgā slazdā. Nav nekāds brīnums, ka, piemēram, Latvijas pensiju 2. līmenī negatīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu demonstrēja gan aktīvie plāni, kuri investīciju ziņā orientējās uz akciju tirgiem, gan arī konservatīvie pensiju plāni, kuru darbība ir vērsta uz ieguldījumiem finansiāli stabilo valstu parāda vērtspapīros, galvenokārt uz jau minētajās obligācijās.
Pirms gada Vācijas obligācijas, līdz kuru dzēšanai atlikuši 10 gadi, biržā tika tirgotas ar aptuveni mīnus 0,24% ienesīgumu, savukārt patlaban ienesīgums tuvojas 2,5%. Mēdz uzskatīt, ka 10 gadu obligāciju ienesīguma izmaiņa par vienu procentpunktu nozīmē reversu cenas kustību par 10%. Tādējādi patlaban Vācijas desmit gadu obligāciju cenas, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pirms gada, bija nokritušās vairāk nekā par 25%. Jāpiebilst, ka tās uzskatāmas par vispārēju etalonu savā vērtspapīru segmentā, tādējādi konservatīvo pensiju plānu ienesīgums, kas pēdējo 12 mēnešu laikā mērāms padsmit procentu mīnusos, nav nekāds pārsteigums. Labā ziņa ir tā, ka pensiju pārvaldniekiem acīmredzami ir radušās kādas iespējas krītošajā tirgū nepalielināt zaudējumus, bet gan samazināt un panākt to, ka pēdējos divos mēnešos ienesīguma statistika, lai arī ir negatīva, taču tomēr uzlabojas. Piemēram, pensiju plānam, kuram šā gada 27. oktobrī 12 mēnešu ienesīgums bija -18,16%, 27. decembrī 12 mēnešu krituma apmērs bija sarucis līdz 15,64%. Tāpat pensiju plānam ar 17,34% vērtie zaudējumi divu mēnešu laikā ir sarukuši līdz 15,23%. Šie pāris procentpunkti var nešķist būtiski, taču uz kopējo uzkrātās naudas masu tam ir liela ietekme. Labā ziņa ir tā, ka krītošajā tirgū zaudējumu apmērs nepalielinās. Tāpat ir jāpiebilst, ka minētajai pāris procentpunktu pārmaiņai ir ietekme arī uz ilgāka laika perioda, piemēram, desmit gadu, ienesīgumu. Pirmajā no minētajiem gadījumiem 27. oktobrī 10 gadu ienesīgums, rēķinot vidējos gada procentos, sasniedza -0,2%, bet divus mēnešus vēlāk šis skaitlis ir uzlabojies līdz -0,01%. Tas zināmā mērā kārtējo reizi pierāda, ka nedienas finanšu tirgos ir iespējams pārvarēt. Turklāt jānorāda, ka lētākas obligācijas un lielāks to ienesīgums ir pievilcīgāks jaunajiem ieguldījumiem, tādējādi laikā gaitā kāpinot arī pensiju fondu vidējos ienesīguma rādītājus.
Minēto tēzi par slikto laiku pārvarēšanu un atgūšanos labāk var attiecināt uz aktīvajiem jeb akciju tirgos investējošajiem pensiju plāniem. Ja runājam par pašreizējo situāciju, tad pozitīvo konjunktūras ievirzi, kas attiecas tieši uz pēdējo laiku, vislabāk var redzēt pēc sešu mēnešu ienesīguma izmaiņām. Pirms diviem mēnešiem nevienam no 29 Latvijas pensiju otrā līmeņa plāniem sešu mēnešu ienesīgums nebija rakstāms ar plusa zīmi. Savukārt 27. decembrī šādu 2. pensijas līmeņa plānu bija 17. Minētajā 27. oktobrī labākais sešu mēnešu ienesīgums Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu vidū bija mīnus 3,16%. Savukārt divus mēnešus vēlāk tas bija 2,8%. Turklāt pieciem plāniem sešu mēnešu investīciju atdeve bija lielāka par 2%. Šie plāni ietilpst tajos segmentos, kuri orientējas uz investīcijām akciju tirgos. Līdz ar to tieši pēdējiem lielākajā mērā varam pateikties par cerībām, ka pensiju fondiem savus ienesīguma rādītājus izdosies uzlabot. Šobrīd dažādu izaicinājumu pasaulē netrūkst, tomēr, ja tiek pieņemts, ka nenotiek jaunu politisku un ekonomisku konfliktu eskalācija, var izvirzīt hipotēzi, ka pensiju plānu un citu līdzīgu ieguldījumu atdeves rādītāji nākamajās nedēļās un mēnešos varētu uzlaboties.
