Ekonomika

Ja Eiropas Savienība noturēsies vēl desmit gadus, tad benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļus savā teritorijā tā iznīcināt pagūs.

Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.

Starp maskotām sejām vakar sabiedriskajās vietās pavīdēja arī cilvēki, kuriem maska bija aizāķēta aiz vienas auss, maska nostumta zem deguna vai vispār pabāzta zem zoda. Tāds skats vakar nebija nekas neparasts lielveikalos, kur kopš vakardienas ir obligāti jānēsā maskas. Daļā tirdzniecības centru cilvēki bez maskām vispār netika ielaisti, citos par masku neesamību neviens nelikās ne zinis.

“Mēs tik viegli nepadosimies,” Neatkarīgajai teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam, kad valdība bija noslēgusi pēdējās vienošanās par 2021. gada budžeta projektu, kurā nav paredzēti nieka 4,8 miljoni eiro jaunu dīzeļvilcienu pirkšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar noraidīja koalīcijā strādājošās partijas KPV LV pārstāvja Kaspara Ģirģena priekšlikumu ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskajai ēdināšanai un noteiktiem pārtikas produktiem.Deputāts piedāvāja likumā noteikt, ka sabiedriskajai ēdināšanai būtu piemērojama 12% PVN likme.

Kosmētikas un parfimērijas ražotāja “Dzintars” jaunie saimnieki – “Skinest Group” – ir sākuši pieņemt darbiniekus, lai rūpnīca mēneša beigās varētu atsākt strādāt. Pirmie šī atjaunotā uzņēmuma ražojumi veikalos būšot nopērkami novembra vidū. Tikmēr AS “Dzintars” maksātnespējas procesa izdevumi jau sasnieguši 1,137 miljonus eiro, no kuriem apmaksāti 906 tūkstoši eiro. Savukārt kreditori līdz 1. septembrim bija saņēmuši vien 1,3 procentus no saviem pieprasījumiem.

Valdība akceptējusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Cigaretēm akcīzes likmi cels par 5%, bet karsējamai tabakai – par 32%. Šis lēmums lielos vilcienos sakrīt ar viena tabakas ražotāja, proti, "Japan Tobacco International" vēlmēm, ko pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas uz Finanšu ministriju aiznesa Jaunā konservatīvā partija (JKP).

“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) publiskoja kopumā sliktu, bet ne katastrofālu atsauksmi par savu īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā2, kam atbilstoši valdības uzdevumam jāpamato ēkas nojaukšana tādā apjomā, kādā tā konstrukcijas nederēs akustiskajai koncertzālei.

Kaitnieciskā ideja par jauna nodokļa uzlikšanu autotransportam vismaz uz šo brīdi ir novērsta. Partijas tagad skaidrojas, kura vairāk vainīga, bet principā viens pret vienu ir atkārtojies pērnā gada skandāls, kad Satiksmes ministrija, ejot jauno automašīnu dīleru pavadā, grasījās pilnībā aizliegt lietotu automašīnu importu, bet pēc tam vērsās pati pret savu ieceri. Pasludināt piecgadīgu mašīnu par vecu tiešām ir absurds.

„Ja tiešām jaunie noteikumi stāsies spēkā, tad – kas tad būs tie maksātāji? Autoratlīdzību nebūs, maksātāju nebūs,” teic Gunita Jansone, biedrības „Building design and construction” vadītāja, viņai piebalso Agrita Lūse, tās pašas biedrības valdes locekle un žurnāliste. Bet mūsu saruna ir par to, ka no nākamā gada vidus autoratlīdzību saņēmējus – māksliniekus, rakstniekus, dzejniekus, scenāriju autorus, aktierus, žurnālistus, fotogrāfus un citus radošos profesionāļus, ‒ valsts aptīrīs daudz skarbāk, nekā tas bija līdz šim.

Krīzes produkts – griķi – šobrīd veikalu plauktos atrodas pietiekamā daudzumā. Pēc iepirkšanās trakuma pavasarī, kad, baidoties no krīzes, pircēji apgādājās ar pārtikas un tualetes papīra rezervēm, ažiotāža no jauna nav uzliesmojusi. Tiesa, šī pastiprinātā interese par atsevišķiem produktiem gluži bez sekām arī nav palikusi. Griķu cenas gada laikā ir kāpušas par 21,7 procentiem.

Latvijas valsts amatpersonas cenšas pārliecināt Latvijas sabiedrību un pašas sevi, ka praktiski tukšu valstij piederošo “airBaltic” lidmašīnu lidināšanās gaisā šā gada otrajā pusē valstij izmaksā lētāk, nekā tikpat tukšu lidmašīnu stāvēšana uz zemes šā gada pirmajā pusē.

Divas uzņēmumu grupas cīnās par tikai vienu atļauju no 2022. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim saņemt naudas depozītus par dzērienu traukiem un noorganizēt depozītu atmaksu tiem, kuri šos traukus atnesīs atpakaļ.

No šodienas par automašīnas novietošanu uz divām stundām 11. novembra krastmalā posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei (bruģētajā daļā) jāmaksā 13 eiro. Vēl vakar par šo pašu pakalpojumu rīdzinieka kartes īpašniekiem bija jāsamaksā 3,60 eiro, pārējiem – 4,50 eiro.

Nododot autotransporta tehniskās apskates veikšanu privāto rokās, braucamrīku īpašniekiem šis pakalpojums ievērojami lētāks, visticamāk, nekļūs, atzīst CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. Saeimas deputāti CSDD un Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktajā gan saklausa signālus, ka šis pakalpojums kļūs pat dārgāks.

Ikvienam cilvēkam, kurš savus iztikas līdzekļus gūst saistībā ar mežiem un koksnes pārstrādi, ir jābūt gatavam, ka viņa saimnieciskā darbība var tikt ļoti jūtami ierobežota.

Puse no Latvijas mežiem pieder privātiem īpašniekiem un lielākā daļa no šīs puses – privātpersonām, kuru interesēs jau 15 gadus darbojas Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tās skatījumu uz nozares aktualitātēm Neatkarīgajai pauda biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijas banku sistēmas krīze līdz ar bankas “ABLV bank” slēgšanu tika izraisīta ASV, un ASV arī pieprasīja Latvijas finanšu sistēmas un tās uzraudzības kapitālo remontu. Tagad tiek sperts nākamais solis, un sabiedrotie tiek tieši integrēti banku klientu šķirošanā labajos un sliktajos. Latvijas finanšu sistēmai būtiskas informācijas nodošana svešai valstij tiek noformēta kā tehniskā palīdzība.

Pavērsiens uz strauju dzimstības samazināšanos sakrīt ar valdības solījumiem būtiski palielināt ģimenes valsts pabalstu bērnu uzturēšanai no aiznākamā – jā, ne no nākamā gada 1. janvāra.

Saeimas deputāti vēlas grozīt Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu, lai “ar jauno regulējumu tiktu ierobežota tabakas aizstājējproduktu pieejamība sabiedrībai, īpaši bērniem un jauniešiem”. Mērķis izklausās pareizs un cēls, un ikviens, ar veselu saprātu apveltīts cilvēks, par šādu regulējumu balsotu ar abām rokām. Taču, kas patiesībā slēpjas aiz šiem likuma grozījumiem?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga paraksti zem solījumiem mazināt būvniecības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi neizraisa uzticību, jo viņi pārstāv valdību, kurai būvēšanai pieejamās naudas apgūšana šķiet svarīgāka par būvniecības jēgu.

Lai gan “Lidl Latvija” sācis darbinieku meklēšanu saviem 14 veikaliem Latvijā, uzņēmums neatklāj, kad gaidāma to atvēršana. Veikala darbiniekiem algā tiek solīts maksāt no 5,40 līdz 6 eiro stundā. Tātad par 8 stundu darba dienu alga varētu svārstīties no 821 eiro līdz 1104 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas atkarībā no veikala atrašanās vietas un darba dienu skaita mēnesī.