Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.
Tomēr tas vēl nenozīmē, ka dažāda rakstura dzīves likstas un kataklizmas drīzumā izbeigsies, jo cenu līmeņi aizvien paliks visai augsti, turklāt inflācijas kritums diezgan bieži kalpo par signālu ekonomiskās aktivitātes samazinājumam, kam var sekot arī tālāks labklājības kritums. Vai pēdējais patiešām īstenosies, vēl ir pāragri spriest, taču vienlaikus ir pamats domāt par drīziem atsevišķiem finansiāla rakstura ieguvumiem, par ko tālāk rakstā.
Tas, par ko vismaz nosacīti ir pamats priecāties - jau divus mēnešus pēc kārtas Latvijā nav reģistrēts kopējās gada inflācijas pieaugums. Pagājušajā mēnesī salīdzinājumā ar pērnā gada novembri patēriņa cenu indekss Latvijā ir pieaudzis par 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis rādītājs ir tāds pats kā oktobrī un par četrām procenta desmitdaļām mazāks nekā septembrī. Tādējādi ir pamats cerībām, ka no dārdzības pieauguma tempu viedokļa esam punktā, pēc kura sasniegšanas ir iespējams uzsākt ceļu, lai ekonomiskā sadzīve sāktu ieiet normālās sliedēs. Ir pat viena preču kategorija, kurā novembrī salīdzinājumā ar oktobri cenas ir nedaudz kritušās. Tie ir apģērbi un apavi, kur cenas salīdzinājumā ar oktobri ir kritušas caurmērā par 0,2 procentpunktiem. Tas noteikti nešķiet daudz, taču var pieļaut domu, ka šis ir tikai sākums. Vēl ir vairākas preču un pakalpojumu patēriņa grupas, kur cenu kāpums mēneša laikā ir mērāms procentu desmitdaļās, un atsevišķi to apakšsegmenti jau arī piedzīvojuši cenu kritumu. Pie tādām noteikti var pieskaitīt transporta sfēru, kas novembrī salīdzinājumā ar oktobri sadārdzinājās par 0,3%. Te gan divos nozīmīgos segmentos cenu virzība vēl ir bijusi pretēja - dīzeļdegvielai cenas vidēji pieaugušas par 1,2%, bet benzīnam tās sarukušas par 0,9%. Vienlaikus izmaiņas ir bijušas labvēlīgas tiem, kas atsevišķos veidos vēlas aizbēgt no ikdienas likstām, jo saskaņā ar CSP informāciju novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas sarukušas viesnīcu pakalpojumiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Pēc tam, kad vairākus mēnešus inflācijas rādītājs ir izrādījis vēlmi konsolidēties tuvu pašreizējam līmenim (pēdējos piecos mēnešos gada inflācijas rādītājs ir svārstījies no 21,5% līdz 22,2%), ir atsevišķi iemesli, kas ļauj cerēt uz cenu pieauguma tempu pakāpenisku samazināšanos. Starp tiem noteikti ir jāmin naftas cenas kritums pasaules biržās, ko izraisa bažas par dažāda rakstura pasaules ekonomikas problēmām. 8. decembra pēcpusdienā barels Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” maksāja 78 ASV dolārus, kas ir par 18% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Pēdējās nedēļās jau esam piedzīvojuši degvielas cenu samazināšanos, un ir pamats domāt, ka šis process varētu turpināties. Situācija pasaules naftas tirgū ir vērsta uz tālāku cenu samazinājumu, pieaugot bažām par situācijas pasliktināšanos globālajā tautsaimniecībā. Turklāt, par laimi, nav apstiprinājušās bažas par šī fosilā kurināmā sadārdzināšanos saistībā ar Krievijā noteiktajām sankcijām, jo tādos brīžos kā patlaban tirgū toni nosaka pircēji, nevis tie, kas vēlas melno zeltu pārdot iespējami dārgāk. Ņemot vērā naftas un degvielas stratēģisko nozīmi, galarezultāts ir arī kopējs izmaksu kritums tautsaimniecībā, veicinot arī kopēju inflācijas rādītāja samazināšanos.
Samērā siltā ziema ir labvēlīga arī mazākam gāzes patēriņam. Tas gan nenozīmē, ka šajā ziņā mēs piedzīvosim tūlītēju gāzes cenu deflāciju, taču var rasties iespēja ietaupīt uz mazāka siltumenerģijas patēriņa rēķina. Toties ir pamats cerēt uz deflāciju elektrības tirgū. Pēdējā laikā dažnedažādās negācijas rada plānotais “Sadales tīkla” un “Augstsprieguma tīkla” tarifu kāpums, taču silta un ar atkušņiem bagāta ziema nozīmē gan mazāku elektrības patēriņu, gan lielāku izstrādi hidroelektrostacijās, kam sekotu arī elektrības cenas samazināšanās biržā. Jautājums, kā pārvades tarifi kombinēsies ar elektrības cenām biržā, aizvien ir visai atklāts, taču, tam pieliekot klāt vēl Eiropā paredzamo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, var izvirzīt piesardzīgu hipotēzi, ka gala lietotājs par elektrību pavasarī varētu maksāt arī mazāk nekā patlaban.
Neraugoties uz atsevišķām priecīgām ziņām, ir arī tādas, kas aizvien liek nepatikā saraukt degunu. To vidū arī tāda, ka pārtikas cenu pieauguma temps aizvien vēl turas savā pēdējo gadu desmitu augstākajā punktā. Līdzīgi kā oktobrī arī novembrī pārtikas cenas, rēķinot gada izteiksmē, bija pieaugušas vidēji par 29,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+39,3%), konditorejas izstrādājumiem (+28,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+53,6%), makaronu izstrādājumiem (+31,9%), rīsiem (+35,2%), brokastu pārslām (+20,9%). Taču, ja paraugāmies uz cenu izmaiņām mēneša laikā, kad pārtikas segmentā tās vidēji augušas par 1,5%, ir arī atsevišķas pircējiem labas ziņas. Piemēram, akciju ietekmē kopumā lētāka kļuvusi augu eļļa, tās cenai vidēji krītoties par 4%, kā arī augļu un dārzeņu sulas (- 3,1%), kartupeļi (-3,3%). Tāpat lētāka kļuva cūkgaļa un mājputnu gaļa, to cenām sarūkot attiecīgi par 1,7% un 1,2%. Nevar izslēgt, ka arī nākamajos mēnešos gaļai varētu būt tendence piedzīvot cenas samazināšanos, ko zināmā mērā var saistīt ar kopējām globālajām tendencēm. Pasaules lauksaimniecības un pārtikas organizācija FAO ziņo, ka tās cenas indekss gaļai novembrī salīdzinājumā ar oktobri ir krities par 1,1% un kopēja šī indikatora vērtības samazināšanās jau ir vērojama kopš jūnija. Tāpat pēdējā mēneša laikā ir sarukuši arī graudu un piena produktu cenu indeksi. Tas gan nenozīmē tūlītēju produktu cenu krišanos Latvijā, taču ir aizmetnis tam, lai pie šādas tendences mēs nonāktu nākamajā gadā.
