Rietumu un citu ekonomiski attīstīto valstu ekonomiskais pagurums, ko vēl vairāk nomāc iepriekš uz augošu parādu rēķina būvētā attīstība, bremzē potenciālo pieaugumu arī akciju tirgos. Tāpēc šogad pie lielākas peļņas, iespējams, varēs tikt attīstības valstu tirgos, kuru ekonomikas ir dinamiskākas.
Šo valstu uzņēmumiem būs iespēja tikt pie straujāka peļņas pieauguma, līdz ar to pozitīvāk ietekmējot arī akciju cenu dinamiku biržā. Vienlaikus no tirgus ekspertiem ir norādes, ka ieguldījumiem ne tikai konkrētā reģionā, bet kopumā ir rūpīgi jāsagatavojas, savs ieguldījumu portfelis ir rūpīgi jāuzrauga un vienlaikus nedrīkst aizmirst par savlaicīgu “peļņas fiksēšanu”. “Vienam manam industrijas kolēģim patīk salīdzināt risku pārvaldīšanu un investīcijas ar dārzkopību. Aizņemšos no viņa dažus skaidrojumus un piemērus, cik nu pilsētniekam labi tas var izdoties. Pavasarī pienāk laiks apstrādāt zemi un dēstīt sēklas vasaras ražai. Protams, ir jālaista, jāmēslo un jāravē nezāles, pretējā gadījumā dārzs neaugs. Vasarā ir laiks novākt daļu no ražas un veikt tās “rotāciju” rudens ciklam. Beigās arī rudens kultūras būs jāvāc, pirms atnāk ziemas sniegi. Lai gan daudzi investori labi “ierīko dārzu”, viņi bieži aizmirst novākt ražu. Tas noved pie tā, ka raža pūst kokā. Būt labam dārzniekam nav atkarīgs no veiksmes, bet gan no rūpīgi plānotām darbībām, kas nodrošinās dārza ierīkošanu un uzkopšanu, ražas novākšanu un dārza pārstādīšanu. Šo pašu var attiecināt arī uz finanšu tirgiem un investīcijām,” ieguldīšanu tēlaini raksturo “Signet Bank” investīciju eksperts Voldemārs Strupka.
“Skatoties uz pasaules akciju tirgiem reģionālā vai aktīvu klašu griezumā, domāju, gada pirmajā pusē varētu turpināties pēdējā mēneša laikā novērojamais attīstības tirgu - Ķīnas, Indijas, Taivānas, Dienvidkorejas - pārsvars pār attīstītajiem tirgiem ASV, Eiropā un Japāna,” situāciju vērtē “Luminor” Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš. Viņaprāt, kāpumu sekmēs Ķīnā noteikto kovidierobežojumu atcelšana un potenciāli stimulu pasākumi, lai valdība sasniegtu savu 4% ekonomikas izaugsmes mērķi un nodrošinātu pilnu nodarbinātību. “Turklāt arī ASV dolāra pavājināšanās, ko varam novērot kopš pagājušā gada oktobra, vēsturiski ir palīdzējusi attīstības valstu riska aktīviem pieaugt vērtībā,” piebilst A. Krūmiņš.
Pēc V. Strupkas teiktā, šā gada finanšu un ekonomikas prognozēs ir grūti atrast pozitīvus scenārijus, tāpēc šķiet, ka šajā gadā “lavierēt” finanšu tirgos būs vēl sarežģītāk nekā pērngad. “Signet Bank” eksperts teic, ka šāgada iespējamie scenāriji pārsvarā balstās uz pieņēmumiem, ka uzņēmumu peļņa būs vismaz iepriekšējos līmeņos, ekonomikai izdosies izvairīties no recesijas pat tad, ja inflācija samazināsies un lielākās centrālās bankas, it īpaši ASV Federālo rezervju sistēma, mainīs savu agresīvo monetāro politiku uz kaut ko tirgiem patīkamāku. Ja šie pieņēmumi piepildīsies, tad ASV plašā tirgus indeksa “Standard & Poor’s 500” (S&P 500) vērtība līdz šā gada beigām varētu sasniegt vai pat pārsniegt 4500 punktu robežu. Tiesa, šī robeža vienalga ir zemāka par pērnā gada tirgus augstākajiem punktiem. Salīdzinājumam - ceturtdien slēdzot biržu, šī indeksa vērtība bija 3983,17 punkti.
Taču no V. Strupkas ir noprotams, ka iepriekš minētā scenārija īstenošanās ir zem lielas jautājuma zīmes. Eksperts norāda - pat ja izdosies izvairīties no recesijas, centrālajām bankām nebūs acīmredzama iemesla pazemināt procentu likmes. Tradicionāli akciju tirgus aug brīdī, kad šīs likmes tiek samazinātas, bet laikā, kad tās tiek celtas vai ir augstas, notiek pretēja virzība, jo sadārdzinās aizdevumi un arī dažādu investīciju projektu realizācija kļūst finansiālā ziņā ietilpīgāka. Eksperts vēl piebilst, ka tad, ja centrālās bankas patiešām grib jūtami samazināt inflāciju, ir jārēķinās ar augstāku bezdarba līmeni un ekonomikas lejupslīdi. “Signet Bank” pārstāvis zina teikt, ka pēc tādu investīciju banku kā UBS, “RBC Capital Management”, “Credit Suisse”, “Bank of America”, “Goldman Sachs”, HSBC, “Citigroup”, “Morgan Stanley” prognozēm S&P 500 indeksa vērtībai uz 2023. gada beigām vajadzētu būt ap 4050 punktiem. “”Deutsche Bank”, būdami vislielākie optimisti, prognozē līmeņus ap 4500 punktiem, kaut gan pieļauj indeksa kritumu gada ietvaros līdz 3250 punktiem, savukārt “BNP Paribas” ir lielākie pesimisti ar savu 3400 punktu prognozi,” tirgus prognozes ieskicē V. Strupka.
Attiecībā uz uzņēmumu akcijām svarīgākais jautājums ir, cik lielā mērā pašreizējās akciju cenās ir jau ierēķināta gaidāmā peļņas bremzēšanās saistībā ar potenciālo ekonomikas recesiju. Pēc A. Krūmiņa domām, šajā sakarā lielāki riski ir ASV, kur tuvākajos ceturkšņos investori var vilties uzņēmumu peļņas rezultātos. Turklāt arī pats vilšanās apmērs, uzņēmumiem publicējot peļņas rezultātus, varētu būt ievērojami lielāks nekā šķiet patlaban. Respektīvi, reālie uzņēmumu pelņas rezultāti var izrādīties sliktāki par tām investoru gaidām, kuras jau tagad paredz kompāniju finanšu situācijas pasliktināšanos.
“Procentu likmju pieaugums ir bijis straujš, un ir nepieciešams laiks, līdz tas materializējas uzņēmumu rezultātos - gan no finansējuma cenas, gan no pieprasījuma puses, jo ar katru ceturksni pagarinās laiks, kad patērētāju pirktspēju negatīvi ietekmē augstās procentu likmes caur kredītu maksājumiem un enerģētikas cenu pieaugums kā daļa no kopējās inflācijas,” skaidro “Luminor” ieguldījumu speciālists.
Šis gads finanšu tirgos var iezīmēties ar ievērojamiem kontrastiem. A. Krūmiņš zina teikt, ka daudzu finanšu tirgus dalībnieku apskatos šis gads tiek gaidīts kā divējāds - pirmajā gada pusē inflācijai saglabājoties augstai, īstermiņa procentu likmēm turpinot pieaugumu, tiek prognozēti vāji rezultāti no uzņēmumiem un arī ne tik ļoti pozitīvas tendences akciju tirgos. Savukārt otrajā gada pusē tiek gaidīta jau likmju samazināšana, inflācijas kritums un vispārēja noskaņojuma uzlabošanās. “Luminor” pārstāvis gan izsaka viedokli, ka viens no varbūtējiem scenārijiem varētu būt inflācijas ilgāka noturēšanās saistībā ar spēcīgo darba tirgu un ar to saistīto algu pieaugumu. Tas, viņaprāt, varētu uzturēt augstas procentu likmes ilgāku laiku, tādējādi radot papildu slodzi uzņēmumu finansēm. Līdz ar to, ja procentu likmes saglabāsies augstas ilgāku laiku, ir jārēķinās, ka ar uzņēmumu finanšu rādītāju progresu būs grūtības un investīciju mikroklimats nebūs tas labākais. Ja ir grūtības izvēlēties konkrētu tirgu, tad investoram ir iespēja savas darbības pakārtot arī pasaules kopējā biržas indeksa MSCI svārstībām, ieguldot investīciju fondos, kuru ieguldījuma daļu cena mainās atkarībā no minētā biržas indeksa svārstībām. Šādi indeksi ir arī pa reģioniem vai arī tiek dalīti attīstītajās un attīstības valstīs. Ja ir vēlme ieguldīt pēdējās no tām, tad to indeksa vērtībai seko biržā tirgotais fonds “iShares MSCI Emerging Markets ETF”. Tā vērtība kopš pagājušā gada beigām ir pieaugusi vairāk nekā par 8%, bet pēdējā gada laikā kritusies par 22%.
