Kad Krievija iebruka Ukrainā un Latvijas iedzīvotāji sāka pārlikt galvā līdzīgus scenārijus attiecībā uz mūsu valsti, valdība attapās, ka pēdējoreiz padomi rīcībai kara gadījumā iedzīvotājiem sniegti vien padomju laikos. Tagad buklets ar ieteikumiem, kā izdzīvot pirmajās 72 stundās, noturēties līdz palīdzības atnākšanai vai pretoties iebrucējiem, ir atjaunots un visiem brīvi pieejams.
Iespējams, ka saistībā ar migrantu krīzi, kas arvien saasinās arī uz Latvijas robežas, šo padomu apkopojumu ir vērts pārlapot. Īpaši jau pierobežas novadu iedzīvotājiem, kuri atrodas tuvu Krievijas un Baltkrievijas īstenotās hibrīdoperācijas norises vietai. Neatkarīgā jau vēstīja, ka migrācijas krīzē uz Eiropas Savienības austrumu robežas iespējams bīstams pavērsiens, jo “Putins pieteicies palīdzēt”.
Krīzei uz robežas iespējama militāra eskalācija. Par to liecina dažādas ziņas un pazīmes. Baltkrievijā kopš vasaras tiek trenēti kaujinieki - irākiešu un afgāņu kara veterāni. Lietuvieši ziņo, ka Baltkrievijas pusē uz robežu tiek gādāti būvgruži, acīmredzot aizsega veidošanai. Pleskavas lidosta un vēl vairākas citas Krievijas iekšzemes lidostas pieprasījušas atļauju starptautisko lidojumu veikšanai. Drošības dienesti prognozē, ka šīs lidostas tiks izmantotas intensīvākai nelegālo migrantu transportēšanai uz Eiropu. Un Pleskava ir ļoti tuvu Latvijai. Robežsardze, ik dienu atvairot migrantus, strādā maksimālā režīmā. Ja situācija eskalēsies kā Lietuvā un Polijā un trīsdesmit zaļo cilvēciņu vietā nāks simti un tūkstoši, iesaistīties gatava armija. Tikmēr starptautiskā līmenī trūkst izpratnes, kas te pie mums - uz Eiropas Savienības austrumu robežas - īsti notiek. Un, kamēr tur turpinās runāt par “humāno krīzi”, nevis hibrīdoperāciju, nekāda praktiska palīdzība nav sagaidāma. Īsāk sakot, situācija ir slikta un varbūt pat sliktāka nekā izskatās. Tāpēc ikvienam būtu lietderīgi padomāt, kā rīkoties, ja pēkšņi viss notiks ne tā kā parasti.
Ierosmei noderīgs var būt Aizsardzības ministrijas izdotais buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā”.
Tajā izskaidrota rīcība pirmajās trīs diennaktīs, ieteikumi, kā sagatavoties krīzei, un, visbeidzot, aprakstīta rīcība kara gadījumā. Buklets sagatavots, domājot par dažāda veida iespējamām krīzēm, bet attiecībā uz visām kopīga ir viena atziņa. Nedrīkst padoties izmisumam. Katastrofu, pandēmiju vai karadarbības dēļ var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, var nestrādāt veikali, degvielas uzpildes stacijas un bankomāti. Taču, savlaicīgi sagatavojoties, pirmo krīzes brīdi ir iespējams pārdzīvot, sagaidīt palīdzību un iemācīties izdzīvot jaunajos apstākļos. Tāpēc ir laikus jāsagatavo pārtikas, dzeramā ūdens un medikamentu rezerves - ģimenei un mājdzīvniekiem, rēķinoties, ka to, kas sarūpēts X stundai, kāds centīsies arī atņemt un būs jāaizsargā. Tāpēc jāsarūpē ārkārtas gadījumu somas saturs gadījumam, ja nāksies pamest mājas. Un tāpēc jāplāno sava rīcība arī iespējama militāra konflikta gadījumā. Bukleta sadaļā “Iedzīvotāju rīcība kara gadījumā” šī ir atslēgas frāze: “Latvija tiks aizsargāta! Jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas.” 1940. gads, kad teju vienīgie šāvieni bija virsnieku pašnāvības, vairs neatkārtosies.
Kara gadījumā ikviena iedzīvotāja pienākums ir:
* aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
* pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
* turpināt ievērot likumus.
Ja izsludināta evakuācija, jāapziņo tuvinieki, jāatslēdz mājoklim gāzes, elektrības un ūdens padeve, jāņem līdzi ārkārtas gadījumu soma, personu apliecinošs dokumenti un jādodas uz evakuācijas galamērķi vai pulcēšanās vietu. Der ielāgot arī, kā izskatās Latvijas dienestu formastērpi, lai pārpratuma pēc nesaskrietos ar svešajiem vai nepalīdzētu viņiem.
Ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār kādu daļu no valsts teritorijas, kā Krimā, pretestība tiktu izrādīta līdz pat valsts neatkarības atgūšanai. Iedzīvotājiem nav jāsadarbojas ar okupācijas varu, un viņi arī tiesīgi atbalstīt pretošanās kustību. Bet, ja savu zemi ir vēlme aizstāvēt ar ieroci rokās un likt uz ežiņas iebrucēju galvas, tad jāstājas armijas rindās - zemessardzē vai profesionālajā dienestā.
Vēl no praktiskas dabas ieteikumiem, kas militāra konflikta apstākļos jāņem vērā civilpersonām:
* Pēc evakuācijas necensties atgriezties mājās, kamēr atbildīgie dienesti nav to atļāvuši.
* Nevalkāt paramilitāru apģērbu, kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesi dienestā.
* Bez vajadzības netuvoties, neprovocēt un nefilmēt neidentificētus bruņotus cilvēkus, nepacelt no zemes pamestus ieročus vai aizdomīgus priekšmetus.
* Neizplatīt informāciju (fotogrāfijas, video, tekstus) par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos, atrašanās vietām un pozīcijām.
