Ikviens dienā zaudē vidēji ap 50-200 matu, un tas ir dabisks process, ko cilvēki pat var nepamanīt. Brīdī, kad kuplā matu rota kļuvusi būtiski plānāka un izkritušos matus var pamanīt sev visapkārt – gan ķemmē, gan dušā, gan uz džempera – jāsāk aizdomāties par problēmas cēloni. Pastiprinātas matu izkrišanas cēlonis var būt gan vitamīnu trūkums, gan tieši otrādi – to pārdozēšana, tomēr tie nebūt nav vienīgie. Kas var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, kad problēmai jāpievērš īpaša uzmanība un kā rīkoties, lai mazinātu matu izkrišanu, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.
Katram matam ir savs noteiktais dzīves ilgums, bet vidēji tas ir no 2 līdz 6 gadiem. “Tā kā mati ir samērā jutīga struktūra, tie ātri reaģē arī uz dažādu vielu trūkumu organismā, hormonālu disbalansu, uz veselības problēmām. Ļoti bieži nespodri, lūstoši, plāni mati norāda uz iekšķīgām saslimšanām, regulāru stresu vai organisma pārslodzi. Reizēm mati mēdz izkrist arī ģenētisku iemeslu dēļ - to sauc par androgēno alopēciju. Tā ir problēma, ar kuru biežāk sastopas stiprā dzimuma pārstāvji, kad matu līnija lēnām atkāpjas - sākumā deniņu zonā, tad pakausī, bet vēlāk arī no galvas virsējās daļas,” skaidro farmaceite Amanda Ozoliņa.
Rudenī un pavasarī mati izkrīt pastiprināti! Zinātnieki to skaidro ar sezonas ietekmi uz hormonu veidošanās procesiem, kas notiek, mainoties dienas garumam un gaismas daudzumam. Tieši hormoni organismā atbild par matu augšanu.
Sausa, karsta gaisa ietekmē arī mati kļūst sausāki un lūzt, tāpēc parasti pēc karstas vasaras var pamanīt, ka mati zaudējuši mitrumu, kļuvuši nespodri. Līdzīgas sekas atstāj matu žāvēšana ar fēnu, nekvalitatīvu matu krāsu lietošana un balināšana. “Ja mats sabojāts minēto ārējo faktoru ietekmē, diemžēl šo situāciju vērst par labu vairs nevarēs. Labā ziņa ir tā, ka fizikālie faktori bojā tikai mata stiebru (nedzīvo daļu), toties mata saknes neietekmē. Pat ja mats tiek zaudēts, tā vietā drīz vien aug jauns,” norāda farmaceite Amanda Ozoliņa.
Tas novājina imūnsistēmu un tādējādi ietekmē arī mata augšanu un izkrišanu. Stress arī paaugstina androgēnu (vīrišķo hormonu) līmeni organismā, kas savukārt vēl vairāk var pastiprināt matu izkrišanu.
Matu stāvoklis ir arī kopējās veselības rādītājs un atspulgs. Ja ilgāku laiku novēro matu izkrišanu, jādodas pie ģimenes ārsta, ginekologa vai endokrinologa, lai izslēgtu kādu no saslimšanām. Visbiežāk mati pastiprināti izkrīt vairogdziedzera slimību gadījumos. Tā kā vairogdziedzeris palīdz regulēt vielmaiņu, kontrolējot olbaltumvielu ražošanu un skābekļa izmantošanu audos, gan vairogdziedzera palēnināta darbība (hipotireoze), gan paātrināta darbība (hipertireoze) spēj ietekmēt matu folikulus.
Arī jebkura hroniska slimība var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, bet vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas ietekmē, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, nestabilākie mati pāriet izkrišanas fāzē. Tas nenotiek uzreiz - līdz pat trīs mēnešiem mats vēl turas savā apvalciņā līdz beidzot izkrīt. Savukārt uz novājinātas imunitātes fona palielinās risks saslimt ar kādu no sēnīšu infekcijām - trihofītiju, mikrosporiju, kas arī kļūst par iemeslu zaudēt kuplo galvas rotu. Noteikti sava veselība jo īpaši jāuzmana diabēta pacientiem un smēķētājiem, jo arī asinsrites traucējumi mazajos kapilāros nenāk par labu matu veselībai un ar laiku pastiprina to izkrišanu.
Lielākoties matu izkrišanu veicina dzelzs deficīts un tā izraisīta anēmija. Tomēr vitamīnus un minerālvielas vajadzētu lietot ar apdomu, jo arī pārmērīga vitamīnu lietošana var panākt pretēju efektu. Ja, piemēram, uzņemts pārāk daudz A vitamīna un selēna, tas var pat izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu.
