Šīs nedēļas sākumā ticis sasniegts Krievijas zaudējumu maksimums vienā diennaktī — kopā 1950 kritušie, ievainotie, sagūstītie, taču tas liecina ne par to, ka Ukrainai sācis labāk iet frontē, bet gan par faktu, ka kauju intensitāte šoruden palielinājusies kā vēl nekad.
Kopš Krimas aneksijas spēkā bijis princips: Ukrainas stepēs pilnvērtīga karadarbība notiek vai nu piecos vasaras mēnešos, kad ir sauss un bruņutehnika negrimst, vai arī divus mēnešus ziemā, kad stepe ir sasalusi un pa to atkal var pabraukt ar smago tehniku. Kā tas bija redzams “Neatkarīgās” reportāžās jau no 2014. gada, kaujas par Doneckas lidostu, Kramatorsku, Slovjansku, Savur-Mohilu un citām vietām notika līdz brīdim, kad sākās lietavas, stepe pārvērtās purvā, un ap to laiku rudenī stājās spēkā Minskas pamiera pirmais protokols, ko gadumijā nomainīja otrais protokols.
Tā kā LNR un DNR separātisti jutās visvareni, kam nekādi pamieri nav saistoši, viņi 2015. gada sākumā, kamēr zeme sasalusi, uzbruka Debaļcevei, kas bija palikusi tādā kā Ukrainas spēku izvirzījumā, un vienlaikus sarīkoja otro kauju par Doneckas lidostu. Tiekot apturēti, viņi tomēr vasarā turpināja sadursmes, un praktiski neviena diena nepagāja bez ziņām par apšaudēm, ievainotiem civiliedzīvotājiem vai uz mīnas uzbraukušu vietējā fermera traktoru. Ar bažām tika gaidītas 2016. gada vasaras olimpiskās spēles, zinot — Krievija mēdz šādus brīžus, kad pasaules uzmanība intensīvi tiek pievērsta jebkam citam, izmantot iebrukumiem kaimiņvalstīs: tā notika gan ar invāziju Afganistānā, kas sākās 1979. gada Ziemassvētkos, gan 2008. gada karu pret Gruziju, kas sākās vasaras olimpisko spēļu laikā, un var pieskaitīt arī Eiromaidana apšaušanas mēģinājumus, ko veica Krievijas snaiperi un kas savukārt notika Soču olimpisko spēļu kulminācijā. Pat 2022. gada pilnmēroga kara sākums bijis ieplānots Ķīnā notiekošo ziemas spēļu laikā, taču diezgan izplatīts vēlāk kļuva viedoklis, ka ķīniešu spiediens nebojāt pasaules sporta svētkus esot licis pārcelt iebrukuma datumu vēlāk — spēļu atklāšanas ceremonijā Putins, kurš tobrīd vēl nebija izsludināts meklēšanā un varēja normāli apmeklēt citas valstis, Ukrainas delegācijas ienākšanas laikā stadionā demonstratīvi “aizsnaudās”.
Ukrainas specdienesti 2016. gada vasarā, tuvojoties vasaras spēlēm Riodežaneiro, bija šo sakarību ievērojuši, tāpēc izdarīja preventīvu triecienu un ar savu spēku palīdzību L/DNR iekšienē sarīkoja vairākus kaujinieku līderu likvidācijas mēģinājumus, tajā skaitā spridzinot pašpasludinātā LNR vadītāja Igora Plotņicka mašīnu, kaujinieku vadoņa Arsena “Motorola” Pavlova maršrutu un citus objektus, lai ievainotie, likvidētie vai iebaidītie separātistu līderi nevarētu organizēt vasaras uzbrukumu un dot pavēles. Plāns nostrādāja — ne tajā vasarā, ne sekojošajā ziemā un pēc tam separātisti īsti vairs veikt apzinātus uzbrukumus nespēja.
Pirms nepilniem trim gadiem uzsākot pilnmēroga iebrukumu, Kremlis izvēlējās gandrīz vai vissliktāko iespējamo datumu. Ja iebrukums būtu sācies februāra sākumā reizē ar olimpiskajām spēlēm, tad krievi izmantotu sasalušās zemes priekšrocības, ātri triecoties uz priekšu. Savukārt 24. februārī jau bija sākušies atkušņi, kam sekoja tipiskais pavasara šķīdonis martā, veicinot iebrucēju apturēšanu, sakaušanu un izdzīšanu ārā no Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabaliem.
Statistika par Krievijas zaudējumiem parāda — vecie kara vešanas paradumi vairs nav spēkā. Tagad līdz ar rudens dubļu vai pavasara šķīdoņa iestāšanos kaujas darbības tikai intensificējas. Visu 2022. gada vasaru okupanti, neraugoties uz intensīvo karadarbību (iebrukums, tā sakaušana, ukraiņu pretuzbrukums no Harkivas uz Donbasu, Hersonas atbrīvošana utt.), vidēji katrā mēnesī Krievija zaudēja aptuveni piecus tūkstošus personāla — skaitot kritušos, sagūstītos un tik smagi ievainotos vai sakropļotos, ka tie pat izdzīvošanas gadījumā karotāji vairs nebūs. Toties rudens mēnešos, kad parasti kaujas darbības kļuva mērenākas, tagad notika pretējais — krievi sāka zaudēt ap 15 tūkstošiem mēnesī, bet 2023. gada martā (kad ir vislielākais pavasara šķīdonis) krievi zaudēja jau tuvu pie 25 tūkstošiem. Vasaras mēnešos, kad ukraiņi sāka tās vasaras neveiksmīgo pretuzbrukumu no Zaporižjas uz Krimas pusi, notika pretējais — krievu zaudējumi sāka sarukt, atkal tuvojoties 15 tūkstošiem mēnesī. Toties rudens lietavu laikā karš atkal intensificējās, krievu zaudējumiem pirms gada tuvojoties 30 tūkstošiem mēnesī, lai pēc tam uzrādītu nelielu lejupeju. Šī gada maijā — kārtējais lēciens, bet visu laiku lielākais mēneša rezultāts sasniegts oktobrī: 40 520 zaudēti cilvēki, un novembra sākuma statistika rāda, ka šim mēnesim ir iespēja pārspēt visus iepriekšējos. Vienas dienas rekords, kas turējās vismaz gadu, jau pārspēts.
Volontieru fonda “Atgriezies dzīvs” priekšsēdētājs Tarass Čmuts intervijā “Deutsche Welle” uzsver: krievu zaudējumi pieauguši tāpēc, ka viņi kāpina kauju intensitāti. “Fronte tagad pārdzīvo vissliktāko periodu kopš 2022. gada pavasara. Ukrainai nepietiek apbruņojuma, cilvēku un partneru izlēmības. Tā situācija, kas mums ir, tagad ir rezultāts kaudzei ar paralēliem procesiem valsts iekšienē, ārzemēs, Bruņotajos spēkos, partnervalstīs utt., kas maziem solīšiem kopumā turpina novest pie sliktiem, negatīviem scenārijiem notikumu tālākai attīstībai. Nevis krieviem tagad parādījies liels spēks, bet mums ir vārgums. Kāpēc tā? Jo ir cilvēku iztrūkums, nepietiekams lādiņu skaits, nav stratēģisko partneru atbalsta nelineārajai pretdarbībai, kas izpaužas kā neatļaušana izdarīt triecienus ar amerikāņu ieročiem pa krievu aerodromiem. Pirms gada mums bija lielāks cilvēku skaits, tagad — mazāks, mobilizācija nenotiek nekādi. Cilvēku skaita potenciāls Ukrainai un Krievijai ir nesalīdzināmi dažāds,” saka fonda vadītājs.
Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis apmeklējis savus kareivjus Kurskas apgabalā, kopā ar virsniekiem plānojot tālākās kaujas, un vēlreiz atgādinājis: “Ja nebūtu redzama ukraiņu izturība kaujās pašas Krievijas teritorijā, tad šīs triecienvienības, kas tagad bloķētas Kurskas apgabalā, šturmētu tādas ukraiņu pilsētas kā Pokrovska, Kurahovska vai Torecka! Padarot situāciju frontē vēl sliktāku.” Savukārt “New York Times” atreferē amerikāņu amatpersonu raizes, ka šobrīd Krievija pabeidz no Ziemeļkorejas saņemto papildspēku integrāciju savā armijā, lai izveidotu 50 tūkstošu lielu armijas grupējumu ar mērķi izdzīt ukraiņus no Kurskas apgabala. ASV puse uzskata, ka šis pretuzbrukums — kā vienmēr Krievijas gadījumā, nerēķinoties ar dabas apstākļiem, šķēršļiem un laikapstākļiem — izpaudīsies tāpat kā visi citi krievu “gaļas viļņi”, kuros milzīgi zaudējumi jau ir ierēķināti kā pašsaprotami. Tāpēc ziņas par rekordlieliem Krievijas zaudējumiem kaujas laukos gan vienas diennakts laikā, gan ikmēneša summā nenozīmē to, ka krievi beidzot sāktu karu zaudēt — cipari liecina vienīgi par kara intensifikāciju.
