Daudziem cilvēkiem ir pazīstama sajūta, kad pamostas tikai dažas minūtes pirms modinātāja atskanēšanas – izrādās, ka tam ir zinātnisks izskaidrojums. Tas ir stāsts par īpašu smadzeņu daļu, ko sauc par suprahiasmatisko kodolu. Tas kontrolē svarīgas ķermeņa funkcijas, piemēram, asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru un laika izjūtu.
Pateicoties šai zonai, mēs zinām, kad ir laiks gulēt un kad palikt nomodā, raksta Ladbible.
Zinātnieki ir atklājuši, ka, ejot gulēt un mosties katru dienu vienā un tajā pašā laikā, ķermenis pielāgojas šai rutīnai. Šeit svarīga loma ir īpašam proteīnam PER, kas regulē diennakts ritmus. Tā līmenis paaugstinās vakarā un pazeminās naktī, liekot mums justies nogurušam un aizmigt.
Ja ievērojat konsekventu miega grafiku, ķermenis jau iepriekš gatavojas, lai pamostos. Apmēram stundu pirms paredzamā celšanās laika tas sāk ražot stresa hormonu un paaugstināt proteīna PER līmeni.
Pateicoties tam, ķermenim izdodas vienmērīgi pāriet uz nomoda fāzi, un jūs pats pamostaties pat pirms modinātāja zvana.
Olbaltumvielu līmenis paaugstināsies un pazemināsies visas dienas garumā, sasniedzot maksimumu vakarā un viszemāko naktī. Zems PER proteīna līmenis novedīs pie zema asinsspiediena, kas padara mūs dusmīgākus un gatavus doties gulēt.
Zinātnieki saka, ka, ievērojot konsekventa miega grafika, ķermenis iemācīsies pielāgoties un palielināt PER līmeni tieši pirms modinātāja ieslēgšanās. Zinātnieki uzskata, ka šis pieaugums parasti notiek apmēram stundu pirms modinātāja ieslēgšanās, jo atbrīvojas stresa hormoni.
Ja neesat pamodies pirms modinātāja, tas var būt neliels šoks, kā rezultātā ķermenis var sajust stresu. Lai no tā izvairītos, ķermenis ražo PER agrāk naktī, un tāpēc varat pamosties dažas minūtes pirms modinātāja zvanīšanas.
Lasi arī: “Astoņu stundu miegs! Un jums ir jāēd brokastis!” Patiesība par 10 lielākajiem uzskatiem par veselību
Pieaugušajiem iesaka gulēt no septiņām līdz deviņām stundām, bet bērniem - apmēram deviņas līdz 13 stundas.
