Norvēģijas iedzīvotāji 2020.gadā tikai iepriecināti ar jauna parauga pasi, kuras dizainu izstrādājusi Oslo bāzēta grafiskā dizaina studija Neue Design Studio. Šis dizains bija īpašs ar to, ka godināja vienu no skaistākajām dabas parādībām - ziemeļblāzmu.
Pases atvērumos tika iestrādāti UV gaismas jūtīgi attēli un pie noteiktiem apstākļiem vienā no atvērumiem parādās ziemeļblāzma. Pēdējos gados šo parādību var dažkārt novērot arī Latvijas debesīs.
Ziemeļblāzma vai polārā blāzma ir viena no skaistākajām dabas parādībām. Zinātne jau sen ir izskaidrojusi tās rašanās iemeslus, taču tas nemazina to, cik īpaši ir ko tādu ieraudzīt savām acīm.
Ziemeļblāzmas latīniskais nosaukums Aurora Borealis ir cēlies no romiešu rītausmas dievietes Auroras vārda un grieķu ziemeļu vēja nosaukuma Boreas.
Par pirmo zinātnieku, kas 1619.gadā aprakstījis polārblāzmu tiek uzskatīts itāļu astronoms Galilejo Galilejs, tomēr ir arī versija, ka tas tomēr bijis franču astronoms Pjērs Gasendi (Pierre Gassendi).
Kad ir vislielākā iespējamība to redzēt?
Ziemeļblāzma var notikt arī dienas laikā, taču tad tā nav redzama. Visbiežāk ziemeļblāzmu var redzēt tuvāk ekvinokcijas laikam un starpsezonā, bet kopumā laikā no septembra līdz aprīlim. Naktis šajā laika posmā ir garas un attālākos ziemeļu reģionos gandrīz nebeidzamas.
Visintensīvāko spožumu var novērot Saules aktivitātes pīķa laikā, kad tiek izmestas milzīgas koronālās masas.
Pēdējais maksimums tika fiksēts 2013. gadā, nākamais plānots 2024. gadā, tāpēc jau laikus variet rezervēt vietu savā iglu Somijā vai tūri Islandē. Vislabākie skatīšanās laiki ir no 22:00-02:00 taču precīzas laika norādes nav - vajadzības gadījumā var nākties pavadīt nomodā arī visu nakti!
Kā atrast?
Vislabāk meklēt vietu, kas ir prom no pilsētas gaismu “piesārņojuma” - jo tālāk prom, ārā no pilsētām jo labāk. Nosacījums ir drīzāk skaidras un tumšas debesis.
Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS) astronauti var redzēt polārblāzmu no sāniem, jo tie atrodas tādā pašā augstumā kā tā pati, turklāt NASA regulāri novēro Saules aktivitāti un publicē tās vētru prognozes.
Eksistē telefona lietotne My Aurora Forecast, pēc kuras var vadīties ziemeļblāzmas medījumos - tā sniedz detalizētu informāciju par saules vētrām, laika prognozi, kā arī lokācijām u.c. Pieejama gan Apple gan Android lietotājiem.
Kādā krāsā ir polārblāzma?
Aurora Borealis ir Saules vēja lādētu daļiņu un planētas atmosfēras gāzu daļiņu saplūšanas rezultāts. Polāro gaismu krāsas ir atkarīgas no tā, ar kuru gāzi mijiedarbojas saules vētra, kā arī kādā augstumā tas notiek - mijiedarbībā ar skābekli, tās krāsa ir zaļa un aptuveni 100km augstumā, mijiedarbojoties ar skābekli un slāpekli, krāsa ir sarkanīga 200-400km augstumā, violetās krāsas uzplaiksnījumi ir rezultāts saplūšanai ar slāpekli. Visizplatītākās polārblāzmas krāsas ir sarkana un zaļa - mūsu nakts redzamība ir visjutīgākā pret zaļo gaismu, tāpēc mēs, visticamāk, redzēsim skābekļa zaļās līnijas emisijas.
Auroras pastāvīgi maina formu - to nosaka mainīgā lādēto daļiņu plūsma un mainīgie magnētiskie lauki. Auroras izskatās kā kustīgi gaismas aizkari, jo plazmas daļiņas pārvietojas, reaģējot uz zemes magnētisko lauku.
Vai ziemeļblāzma ir redzama arī citur?
Ziemeļblāzma ir novērojama arī ārpus Zemes - to var novērot arī uz citām mūsu Saules sistēmas planētām - piemēram uz Jupitera tā notiek ultravioletajā spektrā, tātad cilvēka acij neredzamas. Uz Venēras dažkārt polārblāzma var apjozt visu planētu. Vislielāka mēroga ziemeļblāzma ir novērojama uz Saturna - tur tās augstums ir 1200km.
Līdzīgi kā Zemes aurora, ziemeļblāzmas uz citām planētām ir novērotas tuvu magnētiskajiem poliem.
Kur var redzēt un medīt ziemeļblāzmu?
Norvēģijā, Zviedrijā un Laplandē, Somijā iglu viesnīcā (Kakslauttanen Arctic Resort), Islandē, Skotijā, Kanādā, Aļaskā, Krievijas Murmanskas reģionā, Karēlijā, Komi republikā. Praktiski visur tiek rīkotas īpašas tūres ziemeļblāzmu medīšanai un Somijas Kakslauttanen to ir iespējams novērot, guļot gultā savā privātajā stikla iglu namiņā, galvenais neaizmigt.
10 Interesanti fakti par ziemeļblāzmu
- Ziemeļblāzma var ilgt no 10 minūtēm līdz pat vairākām diennaktīm
- Viskrāšņākā ziemeļblāzma, kas novērota uz Zemes bijusi 1859.gadā un ilgusi no 28. augusta līdz 2. septembrim
- Eksistē ne tikai ziemeļblāzma, bet arī dienvidblāzma, tā novērojama dienvidu puslodē, piemēram Austrālijā. Britu pētnieks un kartogrāfs Džeimss Kuks (James Cook) šo pašu parādību dienvidu puslodē nosauca par “Aurora Australis” pēc viņa atklājumu ceļojuma uz Antarktiku.
- Polārblāzmas ovāla diametrs ir ap 3000km
- Ziemeļblāzma ir attēlota uz klinšu zīmējumiem, kas atrasti Francijā un ir ap 30 tūkstošu gadu seni
- Ļoti Spēcīgu saules vētru laikā tās var novērot arī neierastās vietās, piemēram, Kubā.
- Polārās gaisma pavada skaņas - statiskās elektrības sprakšķēšana. Šādas skaņas var dzirdēt pilnīga klusuma apstākļos un maz apdzīvotās vietās.
- Pirmais dokumentēts pieminējums datēts ar 567. gadu p.m.ē.
- Eskimosi uzskata, ka ziemeļblāzma ir gaisma, kas krīt no neredzamās pils, kur zem velves spīd polārā zvaigzne. Pili apdzīvo bojā gājušo mednieku dvēseles un leģenda vēsta, ka aiz ilgām pēc mājām tie skatās lejā uz dzimto zemi.
- Norvēģu zinātnieks Kristians Birkelands (Kristian Birkeland) bija pirmais, kas izskaidroja polārblāzmas fenomenu.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv
