virtuve

Rīdzinieks Dainis Rūtenbergs pieder pie vīriešiem, kas virtuvē darbojas ar prieku un to spēj sagādāt arī tiem, kuriem patīk garšīgi paēst. Konditora – pavāra specialitāti viņš izvēlējās, būdams vidusskolnieks, tāpēc 1988. gadā absolvēja Rīgas Tirdzniecības skolu.

Aukstā laikā bieži vien gribas rokās paņemt karstu, aromātisku dzērienu un lēnām malkot, lai sasildītos. Un tāpēc šādi dzērieni patīk daudziem. Ziemā kafija biežāk tiek aizstāta ar veselīgu tēju.

Jebkuru parastu sviestmaizi iespējams padarīt neparastu.

Receptes piedāvā viesnīcas Light House Jurmala restorāna šefpavāre Inga Elkenrola

Pēc sena latviešu tautas ticējuma Ziemassvētkos jāliek galdā deviņi ēdieni. Arī piparkūkas, bietes, burkāni, skābēti kāposti, pelēkie zirņi, cūkas šņukurs. Tas viss no pašu izaudzētā un pagatavotā.

Pašu rokām radīti skaisti un garšīgi cepumi – gardumi ar īpašu pievienoto vērtību. Ja svētku galdā gribas saldumu dažādību, taču nav pārāk daudz naudas, lai iepirktos veikalā, ir jācep pašiem!

Ikdienas ēdienkarti, izvēloties otro ēdienu, gaļu un salātus, visbiežāk mēdzam papildināt ar kartupeļiem, griķiem, makaroniem vai rīsiem. Der atcerēties, ka no rīsiem var pagatavot visdažādākos ēdienus, izvēloties tos ne vien otrajam ēdienam, bet arī salātiem, putrām, saldajiem, risoto un daudziem tik iecienītajiem suši.

Pagatavot kaut ko garšīgu kopā ar bērniem – tā ir mīļa, absolūti atbalstāma un vienlaikus arī mazliet riskanta iecere. Kopīga rosīšanās virtuvē var satuvināt paaudzes, bet var arī beigties ar konfliktu.

Bieži vien saldumus uzņemam pārspīlētā daudzumā vai apjomā. Pusdienās tiek ēsti salāti, zupa, otrais ēdiens un saldais. Saldēdiens pienākas, un vēl jo labāk, ja dzīvesveids ir aktīvs. Problēma rodas tad, ja viss izmantojamais uzturā kļūst salds. Ēdienkartē svarīga ir daudzveidība un mērenība.

Tu tiecies pēc veselīga uztura, izmēģini dažādus populārus ieteikumus un ceri, ka drīz vien jutīsies labāk, izskatīsies labāk un tev izdosies arī normalizēt ķermeņa masu.

Novembris ir laiks, kuru vairāk nekā jebkuru citu gada mēnesi caurstrāvo patriotisms, melanholiska piederības izjūta un sarkanbaltsarkanā iekļaušana mīļos, ikdienišķos niekos.

Mārtiņdienas noskaņā Rīgas Centrāltirgū pirmo reizi aizritēja Gardās dienas, kurās piedalījās apmēram 300 tirgotāju, kurus varēja atpazīt pēc speciālas šo dienu uzlīmes tirdzniecības vietās. Viņi piedāvāja interesentiem degustēt garšīgus ēdienus un produktus, ko var izmantot savā virtuvē mājās.

Ja vien cilvēks neuzskata, ka pīrāgos jābūt tikai un vienīgi gaļai, tad doma par kāpostu pīrāgu viņam varētu patikt.

Makaronu izstrādājumu veikalu plauktos ir bezgala daudz, tie ir ar dažādu formu. Šodien piedāvājumā ir makaroni, ko ražo no rupja maluma miltiem un kuros ir daudz balastvielu.

Pie salātiem vai gaļas esam pieraduši izvēlēties piedevas – kartupeļus, rīsus, griķus vai makaronus. Pirmajā mirklī var šķist, ka piedevas ir kaut kas nenozīmīgs un mazsvarīgs, taču arī tās ir svarīga un īpaša maltītes sastāvdaļa.

Ēdiens bez mērces bieži vien zaudē daļu no savas garšas vērtības. Ne velti mērču gatavotājiem pavāru saimē piešķir īpašu statusu. Protams, mērces nereti asociējas ar padomju laika raksturīgo tumīgu miltu un krējuma vai piena kombināciju, ko pasniedza kā piedevu pie otrā ēdiena.

«Kādu medījumu vīrs atnes mājās, no tā arī gatavoju. Neko nesamāksloju. Un manai ģimenei vislabāk arī patīk vienkāršs un latvisks ēdiens – kartupeļi, gaļa, dārzenīši,» atklāj šarmantā TV raidījumu vadītāja un divu dēlu – Martina (9) un Niklāva Toma (1) – mamma Jana Duļevska.

Augļi jebkurā gadalaikā ieņem nozīmīgu vietu ēdienkartē, jo tie ir ne vien garšīgi, saldi, bet bagāti ar vitamīniem, organiskajām skābēm, pektīnvielām, minerālvielām, šķiedrvielām un citām vērtīgām lietām. Tajos ir ogļhidrāti, kas viegli pārstrādājas.

Oktobris rosina iekurināt cepeškrāsni, lai siltā un mājīgā gaisotnē ceptu ābolmaizes, ābolus mīklā, ābolkūkas un citus gardumus. Viens no tādiem ir strūdele. Ja ir laiks un patika, var pašrocīgi gatavot gan mīklu, gan pildījumu, ja laika trūkst un pārliecības par savu varēšanu, var izmantot arī gatavu kārtaino bezrauga mīklu.

Rīdziniece Sarmīte Klūga pirms divarpus gadiem atradusi jaunu vaļasprieku – sākusi cept maizi. Par to viņa var pateikties iespējai dzīvot lauku mājā, kur bija saglabājusies veca maizes krāsns.