virtuve

Oktobris rosina iekurināt cepeškrāsni, lai siltā un mājīgā gaisotnē ceptu ābolmaizes, ābolus mīklā, ābolkūkas un citus gardumus. Viens no tādiem ir strūdele. Ja ir laiks un patika, var pašrocīgi gatavot gan mīklu, gan pildījumu, ja laika trūkst un pārliecības par savu varēšanu, var izmantot arī gatavu kārtaino bezrauga mīklu.

Rīdziniece Sarmīte Klūga pirms divarpus gadiem atradusi jaunu vaļasprieku – sākusi cept maizi. Par to viņa var pateikties iespējai dzīvot lauku mājā, kur bija saglabājusies veca maizes krāsns.

«Man patīk gatavot ēst, bet laika trūkuma dēļ izvēlos viegli un ātri pagatavojamus produktus, kas tikpat labi ir ēdami arī nepagatavoti.

Šķiet, uz jautājumu, kā marinēt gaļu, atbilde ir zināma un vienkārša, tāpat kā uz jautājumu, kāpēc tā vajadzīga. Protams, tāpēc, lai mīkstinātu gaļu, piešķirtu tai īpašu garšu un aromātu jau pirms cepšanas.

Brokastīs brīvdienās vai arī darbdienu rītā nereti sakārojas pēc plānām pankūkām, ko lietpratēji, cepot uz pannas, prot meistarīgi apmest gaisā. Gatavojot šāda veida pankūkas, ir priekšrocība – tās var papildināt ar ievārījumu, krējumu vai atvēlēt mazliet vairāk laika, lai pagatavotu pildījumu no biezpiena, maltās gaļas, sēnēm, zivīm, ar dažādiem dārzeņiem, piemēram, brokoļiem un sieru.

Noteikti daudzi piekritīs, ka omlete ir viens no labākajiem ne tikai olu, bet arī brokastu ēdieniem. Omleti var viegli un ātri pagatavot, un galvenais – tā būs sātīga gan atsevišķa, gan papildināta ar dažādu pildījumu – sēnēm, papriku, tomātiem, žāvētu gaļu, garšaugiem vai ko citu.

Kad Eiropas Parlamenta preses padomnieka Ģirta Salmgrieža ikdiena aizritēja Rīgā līdz 2007. gada rudenim, tad attiecības ar ēst gatavošanu vairāk raksturojās ar jēdzienu «jūs». «Latvijā, īpaši Rīgā, daudzas labas lietas var nopirkt gan veikalā, gan tirgū, tāpēc nebija nepieciešams pārlieku aizrauties ar ēst gatavošanu,» atzīst Ģirts.

Protams, latvieši nevar lepoties ar franču tradicionālo brokastu maizīti – kruasānu, taču tas nenozīmē, ka tas nevar būt cienīga piedeva pie rīta kafijas vai citā ēdienreizē – ar karsto šokolādi.

Sēņošanas sezona norit ar mainīgiem panākumiem. Viens salasa labi ja dažas gailenes, citam laimējas uziet pasakainu sēņu vietu, kur grozs drīz vien pilns ar bekām.

Zupas pierasts galvenokārt izmantot pusdienās kā pirmo ēdienu. Zupas var gatavot visdažādākās – vieglas, maigas, treknas, sātīgas, tās var būt vienkāršākas ar gaļas un dārzeņu gabaliņiem, bet var būt arī viendabīgas, viegli vai vairāk iebiezinātas ar krēmīgu konsistenci.

Pētersīļu zaļumi ir tik pierasts ēdienu rotājums, ka vairs īsti nespējam to dekoratīvo efektu novērtēt.

Taisnība, ka bez garšaugiem ēdienkarti ir grūti iedomāties – tie piešķir garšu, krāsu un aromātu. Protams, veikalos pieejams plašs garšaugu klāsts augu gadu, bet pašu audzētiem gan dārzā, gan mājās uz palodzes būs cita vērtība un būs lētāk.

Ieva Oša Kļaviņa draugus, kaimiņus un radus šogad pārsteidz ar pašas gatavotu jogurtu un kabaču ievārījumu. «Garšīgi un veselīgi,» teic Ieva. Taču visvairāk par Ievas aizrautību, saimniekojot virtuvē, priecājas vīrs Jānis, meita Emīlija un dēls Krišjānis.

Gatavojot dažādus ēdienus, nereti izmanto tradicionālo panēšanu – produktus pirms cepšanas vai vārīšanas apviļā miltos, sakultā olā vai rīvmaizē. Var arī to darīt oriģinālāk – apviļāt kokosa skaidiņās vai sasmalcinātos riekstos.

Ja diena iegadījusies karsta un nepavisam negribas domāt par sātīgu siltu ēdienu, īsti vietā ir glāze saldējuma kokteiļa – tas ir gan ēdiens, gan dzēriens, gan atspirdzinājums. Nedrīkstat ēst saldējumu, jo tajā ir pārāk daudz kaloriju vai arī baidāties no kakla sāpēm?

Vasara ir piemērotākais laiks, kad ēdienreizēs varam bagātīgi izmantot visdažādākos dārzeņus. Un tad ir pavisam vienkārši katru dienu apēst vismaz 250 gramus šo veselīgo produktu, kā iesaka uztura speciālisti. Galvenais nosacījums – tiem jābūt svaigiem, sulīgiem un aromātiskiem.

Kolrābjiem ir maiga un patīkama garša, krāsa ir gan zaļgana, gan sarkanīgi violeta.Tos uzskata par neparastiem kāpostiem.

Grils ir ierīce ar raksturu. Atšķirībā no profesionāla pavāra, kurš spēj nodrošināt grilētajiem ēdieniem pastāvīgu kvalitāti, svētdienas grilētāju panākumi brīvā dabā ne vienmēr ir garantēti.

Vasara ir piemērots laiks salātu gatavošanai. Prāts vairs nenesas uz sātīgiem un trekniem, no konservētiem vai vārītiem produktiem tapušiem salātiem, gribas kaut ko vieglu, krāsainu un smaržīgu, turklāt nav noskaņojuma stāvēt pie plīts.

Kontrolēt sāls daudzumu un lietot to mazāk, nekā pierasts, nav viegls uzdevums. Tas galvenokārt saistīts ar ieradumu, no kura grūti atbrīvoties. Taču, ja sāls lietošana saistīta ar veselības problēmām, tad nekas cits neatliek, kā ierobežot tā patēriņu.