Viedoklis

Pagājušajā gadā pirms vēlēšanām tolaik vēl finanšu ministre un labo darbu čempione Dana Reizniece-Ozola izteicās, ka nodokļu reforma ir dāvana Latvijai simtgadē. Šomēnes daudziem tūkstošiem iedzīvotāju e-pastā ir pienākusi ar jauku lentīti apsieta paciņa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

«Šajā gadījumā Valsts prezidents norēķinās ar Saskaņu par savulaik sniegto atbalstu prezidenta vēlēšanās,» komentējot kārtējo gatavību automātiski piešķirt LR pilsonību visiem še dzimušajiem nepilsoņu bērniem, teica Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars – ar piebildi, ka tas esot viņa personiskais viedoklis.

Lielbritānijai distancējoties no kopējās Eiropas politikas, ietekmīgāku svaru ES iegūs Vācija un Francija. Vācijā pašlaik notiek varas maiņas process, kad Angela Merkele nodod varas grožus nākamajiem Vācijas līderiem. Līdz ar to šis ir īstais brīdis, kad Francija var sevi pieteikt kā Eiropas integrāciju virzošo spēku. Šo iespēju izmanto Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš 5. martā izplatīja uzsaukumu, aicinot dot pretsparu visiem Eiropas nacionālistiem. Emanuels Makrons: «Mēs nevaram ļaut nacionālistiem bez risinājuma izmantot tautas dusmas.»

Rīgas satiksmes (RS) skandāls turpina spridzināt, un nav zināms, kā tas viss beigsies. Trešdien KNAB aizturējis ar RS cieši saistītā uzņēmuma Rīgas karte valdes locekli Aleksandru Brandavu. Agrākie RS valdes locekļi ir vai nu atlaisti, vai apcietināti. Neizturot mēslu smaku, atkāpies RS pagaidu vadītājs Anrijs Matīss.

Juris PAIDERS Šonedēļ valdība ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu priekšgalā secināja, ka nodokļu reformas rezultātā izveidota nevajadzīgi sarežģīta iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma un ka veids, kādā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kuru nosaka VID, balstoties uz vēsturiskiem datiem un nezinot reāli maksājamo nodokļu apmēru, ir katastrofāls stulbums.

Sāpīgi, nodomāju. Sāpīgi, ka mums nav noveicies. Garām noplīvoja tāda kā skaudībiņa, tomēr tā ātri pagaisa, jo prāts apsauca sirdi un kritiskā domāšana atnāca kā lietusgāze tveicīgā pēcpusdienā. Jā, par veiksmi diezin vai pareizi runāt, jo igauņu nacionālkonservatīvās partijas EKRE pārsteidzošie panākumi nule notikušajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās, visticamāk, nebija nemaz tik negaidīti: iepriekšējā sasaukumā šai partijai bija tikai septiņas vietas parlamentā, nu tai būs 19. Vērā ņemams spēks, kas acīmredzot uzpildīts ar pamatīgu darbu, kuru vadīja partijas līderis Marts Helme, bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā.

Visur raksta, ka Eiropas Parlaments (EP) ir tiešās vēlēšanās ievēlēta Eiropas Savienības (ES) likumdevēja (jā, jā – arī pārstāvības un budžetēšanas) institūcija. Bet Latvijā kandidātus Eiropas Parlamentam nosauc partijas. Taču, ja parādās partiju pastarpinājums, tad tik nepārprotami tiešas man šīs EP vēlēšanas vairs nešķiet.

1. maijā stāsies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums. Šāda likuma pieņemšanu ieteica Eiropas Komisija, un ārzemju padomdevēji neko sliktu nav mācījuši. Latvijai būs Vakareiropas parauga likums, kas liek nodrošināt trauksmes celšanas mehānismus un pienācīgu trauksmes cēlēja aizsardzību.

Pagājušajā nedēļā notikusī, pirms tam izsludinātā kā vēsturiska, ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās noslēdzās bez vienošanās. Pirms tikšanās tika pat izteiktas prognozes, ka gadījumā, ja ASV prezidentam izdotos panākt Ziemeļkorejas atteikšanos no kodolieročiem un noslēgt miera līgumu, viņš kļūtu par drošāko pretendentu uz 2019. gada Nobela miera prēmiju. Tā kā vienošanas netika noslēgta, uz Nobela miera prēmiju, vismaz šogad, Donaldam Trampam nav ko cerēt.

Pagājušo sestdien Rīgā uz Bolderājas šosejas notika kārtējā traģiskā autoavārija. Pie Voleriem sadūrās Volkswagen mikroautobuss un 3. maršruta autobuss. Pēc sadursmes mikroautobuss, kurš bija iebraucis pretējā braukšanas joslā, pārvērtās lūžņu kaudzē, un divi tā pasažieri gāja bojā.

Atverot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavoto gada ienākumu deklarācijas sagatavi, biju patīkami pārsteigta – 220 eiro nodokļu pārmaksa! Diemžēl ne visi deklarācijas iesniedzēji jutās tāpat – daudziem, kā lēsts, ap 60 000 strādājošo, aprēķināts nodokļu parāds desmitos, simtos, dažam pat tūkstošos eiro. Lai gan amatpersonas konsekventi izvairās šos cilvēkus dēvēt par parādniekiem, vārdu izvēle būtību nemaina un cilvēku sašutumu un neizpratni nemazina.

Šo rakstu biju iesācis jau pirms nedēļas, kad paklīda baumas par iespējamo Rīga mēra Nila Ušakova desantēšanos uz Briseli. Raksta nosaukums nebija diez cik oriģināls – Teflona Ušakovs. Man, tāpat kā daudziem citiem, šķita, ka Ušakova izredzes tikt ievēlētam Eiroparlamentā ir absolūti drošas un šāds gājiens no viņa personiskā izdevīguma viedokļa optimāls.

Latvijai ir ļoti raksturīgi, kad dīvainas politiskas aktivitātes tiek pamatotas ar patiesām problēmām. Tiek apgalvots, ka, īstenojot kādu reformu, tiks sasniegti apbrīnojami un cēli mērķi. Tā tas bija ar izslavēto nodokļu reformu. Iepriekšējā finanšu ministre solīja pilnīgi neticamas lietas – samazināšoties nevienlīdzība, no trūkuma tiks izglābtas daudzbērnu ģimenes un kas tik vēl nebūs. Tagad atklājās, ka reforma, lai nu ko, bet nevienlīdzību nav samazinājusi. Tieši pretēji. No Danas Reiznieces-Ozolas bīdītās reformas ieguvēji ir lielo algu saņēmēji, bet mazo algu saņēmēji reformas labumus izmantot nevar, savukārt daudzbērnu ģimenēm nodokļu slogs pat pieauga.

Manuprāt, badastreikotājiem pie Ministru kabineta, sākot ar Aināru Kadišu, vislabāk izdodas testēt varas stulbumu.

Politiskajās dabas zinātnēs kārtējo reizi iestājies regulārais pavasaris: atkal sākušās runas par ebreju restitūcijām.

Divdesmit otrajā februārī biedrība Latvijas formula 2050 sadarbībā ar Latvijas Universitāti un a/s SEB banka SEB inovāciju centrā Vaļnu ielā rīkoja konferenci Kā publiskais labums top par vērtību? Atzīšos, ka man patīk šīs biedrības rīkotie pasākumi un es tos labprāt, lūgts vai nelūgts, apmeklēju. Tāpēc, ka pēc tiem varu justies gan intelektuāli bagātināts, gan norūpēts. Vārdu sakot, ir radīta un tiek augstā līmenī jēdzīgi uzturēta viena mūsu valstī svarīgajam veltīta domu apmaiņas vieta.

Valsts kontrole (VK) 2017. gadā izvērtēja tiesu sistēmas attīstību un sniedza Tieslietu ministrijai (TM) kopumā 22 ieteikumus. Pavisam nesen pētījumus ir veikušas arī starptautiskas institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti, kā arī organizācija Justice Scoreboard.

Latvijas Radio raidījuma Rīta rosme laikos Dzintris Kolāts reiz teica: «Man patīk vērot, kā labi cilvēki nonāk varā un sāk tur lēnām bojāties.» Par to, ka vara cilvēkus stipri izmaina, šaubu nav. Visai bieži arī bojā. Īpaši tad, ja varā nonāk gadījuma cilvēki vai tie, kuri uz to apzināti gājuši pašlabuma dēļ. Tas pats attiecas arī uz partijām.

Zviedru baņķieriem jārēķina, vai tiem vispār vairs jēga palikt Latvijā, kur banku pakalpojumu tirgu sadalīs amerikāņu kapitālam pierakstītās bankas Citadele sīkiem un vietējiem, bet Luminor – lieliem un starptautiskiem darījumiem.

Jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par) novadu reformas sākšanai nepieciešami 800 tūkstoši eiro. 500 tūkstoši jau esot atrasti ministrijas dzīlēs. 220 tūkstoši eiro tiks atvēlēti informatīvai kampaņai. Bet visai reformai būšot nepieciešami 300 miljoni. Nevaicājiet, kam tāda reforma vispār vajadzīga, jo to mums vēl tikai stāstīs! Par 220 tūkstošiem.