Latvija – Eiropas čempions tumsonībā
Kad mēs klausāmies politikas veidotāju vīzijas par Latvijas ekonomisko attīstību, tad dzirdam solījumus, ka ilgtermiņa Latvijas izaugsme apsteigs ES vidējos rādītājus un tas tiks panākts, ieviešot inovācijas, viedās tehnoloģijas un attīstot augstas pievienotās vērtības produktus. Inovācijas nodrošinās strauju ekonomikas izrāvienu!
Šie lozungi ir ticami tikai līdz brīdim, kad mēs atveram Eurostat mājaslapu un noskaidrojam, cik lielus līdzekļus Latvijas uzņēmumi patiesībā investē inovācijās, pētniecībā un attīstībā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Ja ticam Eurostat datiem, tad sanāk, ka Latvijas izaugsmi nodrošinās tumsonība un atteikšanās finansēt inovācijas un izpēti. Vērtējot Eurostat apkopotos datus par to, cik daudz (procentos pret IKP) inovācijām tērē uzņēmumi katrā no ES dalībvalstīm, sanāk, ka Latvija ir absolūts Eiropas čempions… tumsonībā. 2017. gadā Latvijas uzņēmumi izpētei un attīstībai iztērēja aptuveni 0,14% no IKP. Aiz Latvijas ir palikusi pat Kipra - 0,2% un Rumānija - 0,29%. ES valstīs kopumā uzņēmumu vidējie izdevumi inovācijām ir 1,36% pret IKP. Diemžēl pēc šī radītāja ES ievērojami atpaliek no citiem globāliem spēlētājiem. Ķīnas uzņēmumi izpētei un inovācijām tērē 1,65% no IKP, ASV - 2,04%, Japānā - 2,53%, bet Dienvidkorejā - 3,62%. Te ir jāatzīmē, ka 2017. gads vēl ir veiksmes gads Latvijai. 2016. gadā Latvijas uzņēmumi izpētei un attīstībai tērēja tikai 0,11% no IKP.
Uzņēmumu ieguldījumi izpētei un attīstībai nav vienīgais finansējuma avots. Nozīmīga daļa no izdevumiem izpētei un attīstībai tiek iegūta no augstskolu piesaistītiem līdzekļiem un no valsts budžeta. Taču, summējot visus finansējuma avotus izpētei un attīstībai 2017. gadā, Latvijas kopējie izdevumi inovācijām bija mazāki par 0,51% pret IKP. Pēc kopējiem izdevumiem izpētei un attīstībai tumsonīgāka par Latviju ir tikai Rumānija, kura 2017. g. izpētei un attīstībai kopumā iztērēja 0,50% no IKP. ES vidējais rādītājs kopējiem izdevumiem izpētei un attīstībai ir 2,6% no IKP.
Atbildi uz jautājumu, kuri no Latvijas uzņēmumiem ir tie, kas sagādā šos - uz ES valstu līmeņa pieticīgos - izpētei un attīstībai iztērētos 0,14% pret IKP, sniedza 4. aprīlī notikušais Latvijas izcilo uzņēmumu inovāciju forums. Pavasaris 2019. Šajā forumā Latvijas uzņēmumi, kas ir līderi inovācijās, dalījās savā pieredzē par inovāciju radīšanu, to ieviešanu, kā arī par inovāciju izaicinājumiem un iespējām. Latvijas inovāciju līderi ir AS Latvenergo, AS Latvijas valsts meži, SIA Latvijas Mobilais telefons, SIA Tet, VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas pasts, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Elektroniskie sakari. Tie visi ir uzņēmumi vai nu ar 100% valsts kapitālu, vai ar nozīmīgu valstij piederošu kapitāla daļu to īpašuma struktūrā. Tieši uz šo niansi, uzstājoties forumā, norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: «Daudzi cilvēki domā, ka lielie valsts uzņēmumi ir kā begemoti - lēni, mazieinteresēti, pieraduši strādāt vienkārši un ar galvu drusku uz leju. Kad lielie valsts uzņēmumi saka - meklējam inovācijas, meklējam, kā mēs no savas darbības varam rast jaunas iespējas peļņai, attīstībai, nodarbinātībai, tas dod signālu un motivāciju mazajiem uzņēmumiem iesaistīties. Inovāciju ieviešana valsts kapitālsabiedrību darbā ir pozitīvs piemērs mazajiem uzņēmumiem.»
Diemžēl pašlaik Latvija saskaras ar tieši tādu pašu ekonomisku paradoksu, kas piemeklēja Eiropas Ziemeļvalstis ekonomisko krīžu laikā. Ja privātie uzņēmumi ilgstoši pārtrauc investēt gan attīstībā, gan jaunu produktu radīšanā, tad par galveno investoru gan tautsaimniecībā, gan inovāciju jomā kļūst valsts uzņēmumi. Tas, ka inovāciju jomā Latvijā toni nosaka valsts uzņēmumi vai uzņēmumi ar valsts kapitālu, ir spēcīgs arguments pret kārtējiem aicinājumiem jaunajai valdībai sākt izpārdot (privatizēt) valsts uzņēmumus. Latvijas lielāko uzņēmumu strauja privatizācija ar pašreizējo Latvijas privātā sektora īpašnieku noskaņojumu radīs Latvijas ekonomikai daudz vairāk posta nekā ieguvumu. Latvijas privātā sektora līderiem vispirms ir jāpārņem līderība inovāciju, pētniecības un attīstības finansējuma jomā Latvijā. Tikai tad tiks izveidoti apstākļi, lai sāktu apspriest jautājumu par valsts uzņēmumu akciju tirdzniecību biržā un to daļēju privatizāciju. Ar pašreizējo Latvijas privāto investoru noskaņojumu - neinvestēt pētniecībā un attīstībā - strauja un masveidīga atlikušo valsts uzņēmumu privatizācija būs solis Latvijas tumsonības un degradācijas virzienā.