30. martā laikraksts Washington Post publicēja Facebook dibinātāja Marka Cukerberga (Zakerberga) atklāto vēstuli sabiedrībai, kurā tika izteiktas idejas, kā reformēt internetu un sociālos tīklus.
Facebook dibinātājs aicināja visu valstu likumdevējus reformēt internetu regulējošo likumdošanu, ieskicējot vairākus pārmaiņu virzienus.
Vislielāko globālo domu apmaiņu izraisīja ideja par «standartizētu pieeju» attiecībā uz kaitīga satura ierobežošanu internetā. Ar šo eifēmismu Cukerbergs aicina likumdevējus noteikt ārēju cenzūru («third-party bodies to set standards governing the distribution of harmful content and to measure companies against those standard»), kas noteiks atļauto un aizliegto un vērtēs, kā uzņēmumi ievēro aizliegumus.
Izskatās, ka pēc atklātās vēstules publiskošanas Marks Cukerbergs zaudēja pēdējās autoritātes paliekas no ilgstoši veidotā progresīvā nākotnes cilvēka imidža. Līdz šim par Cukerbergu tika uzturēts imidžs, ka Facebook vada ģeniāls tehnoloģiju pārmaiņu inovators, cilvēks, kas sajūt nākotnes vēsmas, reklāmas nīstošs altruists, kam rūp tikai kontaktēt cilvēkus. Šāds Cukerberga imidžs tika veidots gadiem ilgi, pat kinofilmās un grāmatās, kaut vai latviešu valodā pieejamā Deivida Kērkpatrika grāmatā Facebook efekts (Zvaigzne ABC, 2012). Marks Cukerbergs bija «dzīvs» pierādījums, ka arī 21. gadsimtā ir iespējams īstenot «amerikāņu sapni» (ikviens zābaku tīrītājs var kļūt par miljonāru). Pēc aicinājumiem ieviest cenzūru daudzi globāla līmeņa komentētāji, kas respektēja to varu, kuru iemieso Cukerbergs, tagad ironizē, aicinot Facebook censoni, pirms gvelzt par interneta reformu plāniem, izlasīt kaut vai Džordža Orvela grāmatu 1984.
Pat vairāk. Cukerberga atklāsmes par ārēju cenzūru nozīmē, ka lielākā globālā sociāla tīkla vadītājs aicina pāriet uz tādu sociālo tīklu kontroles sistēmu, kāda visu laiku jau bija spēkā Ķīnā. Tas, par ko ilgstoši tika kritizēta Ķīna - ar ārēju iejaukšanos novērst kaitīga satura izplatīšanu savos sociālajos tīklos - ir tieši tas, uz ko tagad aicina teikties Cukerbergs. Līdz šim tradicionālie masu informācijas līdzekļi un sociālie tīkli bija nevienādos konkurences apstākļos. Tradicionālie masu informācijas līdzekļi nemitīgi tērē resursus, lai nepieļautu vardarbības, terorisma un citu kaitīgu darbību sludināšanu vai reklamēšanu savos medijos un interneta platformās. Savukārt sociālie tīkli šim mērķim lielus resursus netērēja, tāpēc guva daudz lielāku peļņu. Pēdējais grūdiens, kas iniciēja pārmaiņas, bija sociālo tīklu izmantošana, lai popularizētu un reklamētu Kraistčērčas (Jaunzēlande) masu slepkavību. Pēc šī notikuma Austrālijas valdība gatavojas noteikt kriminālatbildību interneta platformu administratoriem, ja tie kavēsies novērst vardarbīga satura sludināšanu. Šīs ir sliktas ziņas to interneta platformu īpašniekiem, kas līdz šim rīkojās bezatbildīgi. Peļņa samazināsies, jo būs jāpieņem vairāk darbinieku, kas sekos līdzi saturam. Risks algotiem darbiniekiem tikt pie krimināllietas būs jākompensē ar augstāku atalgojumu utt. Ja tiktu noteikta ārēja cenzūra, tad interneta giganti varētu turpināt uzvesties tikpat bezatbildīgi kā līdz šim, bet izmaksas par cenzūru un vardarbības straumēšanas apturēšanu uzņemtos valdības struktūras, kuru darbinieku darbs tiktu apmaksāts no nodokļu maksātāju kabatas, ļaujot interneta gigantiem nesamazināt peļņas apjomus.
Līdz šim tikai masu informācijas līdzekļi bija pilnīgi atbildīgi par kaitīga satura publiskošanas novēršanu, bet sociālie tīkli iztika bez šādām izmaksām. Austrālija plāno novienādot sociālo tiklu atbildību ar masu informācijas līdzekļu atbildību. To saprotot, Cukerbergs sāk saukt pēc ārējas cenzūras. Tā ir katastrofāla vērtību deģenerācija, kad peļņas dēļ tiek atmestas pirms tam sludinātās vērtības.
Amerikāņu sapnis, kuru pusotru desmitgadi iemiesoja Marks Cukerbergs, ir izsapņots. Ja kāds vēl dzīvoja ilūzijās par interneta globālo gigantu patiesajiem mērķiem, tad ir pēdējais laiks no ilūzijām sākt atteikties.
Sociālo tīklu, tostarp Facebook, izveide nav filantropijas, progresa vai tehnoloģiju attīstīšanas instruments. Tie ir uzņēmumi, kuru galvenā un, iespējams, vienīgā jēga un uzdevums ir gūt maksimālu peļņu saviem īpašniekiem. Saprātīga rīcība visiem sociālo tīklu lietotajiem būtu izturēties pret šo pakalpojumu tikpat ciniski, kā pret to izturas sociālo tīklu īpašnieki un to vadītāji. Ja šo platformu piedāvātās iespējas mums ir vajadzīgas, tad mēs tās izmantojam Tiklīdz šo platformu piedāvātās iespējas mums sāk traucēt, mēs no tām atsakāmies vai nomainām vienu platformu pret citu. Nepārvarama atkarība no kāda sociāla tīkla tik un tā būs atkarība. Jebkura atkarība nav veselīga.
Tieši tāpēc kristiešu civilizācijā kā viens no svarīgākajiem baušļiem ir formulēts otrais bauslis, kas aicina neiecelt dievu kārtā jebkuru elku un arī atkarību. Otrais bauslis attiecas ne tikai uz alkoholu vai kaitīgiem ieradumiem, bet arī uz pārlieku aizraušanos gan ar datorspēlēm, gan ar sociālajiem tīkliem.
