Skaisto sapņu sabrukuma budžets
Pagalam jau nu gan nejēdzīgi, ka bērzu sulas jau straumēm tek spaiņos, bet šā gada budžets ir pieņemts tikai šonedēļ. Pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm Saeima trešdien pieņēma 14 budžetu pavadošo likumu grozījumus un budžeta likumu.
Aug ieņēmumi, bet izdevumi aug vēl straujāk. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Redzams, ka budžets tuvojas 10 miljardu atzīmei, kas ir daudz, ja salīdzina ar 20 gadus senu pagātni, kad ieņēmumi bija tikai 1,4 miljardi latu. Bet tik un tā tas ir par mazu, lai jaunās, jautrās, populistiskās partijas varētu izpildīt savus solījumus vēlētājiem - Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sludināto 3x500 programmu un tamlīdzīgu debesmannu. Tam vajadzētu papildus miljardus.
Šo dēvē par «vēlu» un «tehnisko», bet var arī par vilšanās vai liekulības budžetu. Lai kā to nenosauktu, daudziem vēlētājiem ir rūgta piegarša mutē. Būtībā tas ir fiasko - nekādi cerētie pārlaimības saulainie laiki nav pienākuši. Par to 13. Saeimā ir nobalsots.
Bija lielas cerības uz jaunajiem spēkiem, taču naudas pārdali nokārtoja «vecie brekši», kamēr jaunie strādāja vien kā zobratiņi balsošanas mašīnā. Pirms balsošanas viņiem tika iestāstīts, ka šis ir tikai tehniskais budžets, kurā neko vairs nevar mainīt, tāpēc atliek tikai nobalsot un viss. Tomēr, pārskatot bāzes izdevumus, papildu finansējums šim un tam tika piešķirts.
Skarbu kritiku valdībai veltīja opozīcija, kur īpaši aktīvs bija no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems. Neparastā ampluā tagad ir ZZS, kas nonākusi opozīcijā, un tai bija bēdīgi jānoraugās, kā tās priekšlikumi lido papīrgrozā.
Dažbrīd izcēlās arī diezgan mulsinošas debates, kur atliek vien nobrīnīties. Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko pastāstīja, ka nedzirdīgie bērni savas skolas gaitas uzsāk ar 1987. gadā izdotu ābeci, kurā iekšā vēl Ļeņina dzimšanas diena un 8. marts. Viņas lūgums piešķirt naudu grāmatu izdošanai nedzirdīgiem bērniem tika noraidīts. Bet vēl skumjāks stāsts iznāca par dronu ar siltumkameru, ko izmantotu nevalstiskā organizācija bezvests.lv. Budžeta pieņemšanas gaitā ir runa par desmitiem miljonu un miljardiem, bet bezvests.lv bija vajadzīgi vien 22 tūkstoši eiro dronam un specifiskai apmācībai pazudušu dzīvu un mirušu cilvēku meklēšanai. Uz to aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par) kāpa tribīnē un kaunināja Stepaņenko, ka viņa maldinot sabiedrību un nelietīgi izmantojot tam tribīni. Viņš apgalvoja, ka drona jautājums esot sen atrisināts - biedrība bezvests.lv to varēšot dabūt. Tad jau dzīvosim un redzēsim, kā ar to dronu būs.
Skolotāji savulaik bija nodomājuši, ka viņiem būs algu paaugstinājums. Lai skolotāji dabūtu pašreizējai algai klāt kādus 40 eiro, nepieciešami deviņi miljoni eiro. Taču premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) iepriekš bija paziņoja, ka par lielākām algām nav jāsapņo, kamēr skolu sistēmā nav veiktas reformas. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) martā pedagogu arodbiedrības sēdē nolamāja skolotājus par visnedisciplinētāko publiku. Tomēr šonedēļ kaut kāds cerību stariņš skolotājiem iespīdējās. Saeima atbalstīja 5,5 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu algu paaugstināšanai izglītības reformas ietvaros. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai plānots papildus novirzīt septiņus miljonus eiro, 1,5 miljoni eiro jau rezervēti. Uz lielākām algām pedagogi var cerēt no 1. septembra. Bet tas ir tad, ja būs reformas.
Tikmēr pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi ir aizmirsti. Viņiem jācer uz savām pašvaldībām, ka tās kaut kur sakasīs naudu, lai pieliktu kaut ko mazliet pie algām.
Nezin vai Saeima būtu tik dāsna pret tiesnešiem un prokuroriem, kuriem atvēlēti papildus 8,9 miljoni, taču tas ir, lai izpildītu pagājušajā gadā tapušo Satversmes spriedumu, kurā bija konstatēts, ka tiesnešu algu sistēma neatbilst pamatlikumam. Politiķiem gan gribētos pamērdēt tiesnešus badā, taču tas apdraudētu tiesu varas neatkarību.
Papildus 60,3 miljoni iedoti Aizsardzības ministrijai, jo citādi nesanāktu aizsardzībai atvēlamie sakramentālie 2% no IKP.
Budžetā neatspoguļojas ne tikai priekšvēlēšanu solījumi, bet arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā paustās apņemšanās - piemēram, deklarācijā nosprausts mērķis vismaz vienai Latvijas augstskolai iekļūt pasaules 500 labāko universitāšu skaitā. Taču, lai uz ko tādu cerētu, būtu vajadzīgi vismaz 60 miljoni papildu finansējuma gadā. Nekas no šāda finansējuma šā gada budžetā neparādās. Bet varbūt parādīsies nākamgad? «Nākamgad, nākamgad, 2020. gadā, 2020. gadā...» - tas jau ir refrēns dziesmai, ko dzied Krišjānis Kariņš. Un pareizi jau vien ir. Veidot nākamā gada budžetu vajag jau šodien. Lai nākamgad atkal nav jāizdomā kāds nosaukums budžetam, kas attaisnotu vāju valdības darbu.