Meroni radioaktivitāte

© F64 Photo Agency

Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam savulaik Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs uzticēja glabāt Ventspils mēram Aivaram Lembergam it kā piederošo mantu, gadu gadiem šo mantu «glabā» un neatskaitās, kas ar to notiek – var gadīties, ka visu sen jau sabāzis sev kabatās un no viņam uzticētajiem aktīviem palikusi vien tukša čaula.

Saprotams, ka, lai ar sev nepiederošiem līdzekļiem varētu operēt bezgalīgi ilgi un nekontrolēti, Meroni vajag politisku «jumtu» un propagandas orgānus - politiķus, partijas, medijus. Viņam vēl nepietiek ar to, ko jau ir nopircis, tāpēc ir noskatījis arī populāro Radio SWH. Ar Meroni saistīta kompānija jau bija vienojusies par Radio SWH pirkšanu, taču iejaucās Māra Kučinska (ZZS) valdība, kas uzskatīja, ka darījums neatbilst nacionālajām interesēm, un to neatļāva. Lai gan «dejas» ap radio notiek aiz slēgtām durvīm, aiz septiņiem slepenības zieģeļiem, var nojaust, ka neba nu valdība tāpat vien izdomāja, ka darījumu nevar atļaut - tur ir bijis kompetentu valsts drošības struktūru slēdziens, kāpēc radiostaciju nedrīkst pārdot.

LSM LTV1 raidījums De facto ziņoja, ka Radio SWH gribēja pirkt uzņēmums Media Support. Komercreģistrā lasāms, ka tas pieder Austrijas uzņēmumam Baltic News Network, aiz kura kā patiesā labuma guvēja norādīta austriete Urzula Haranda.

Urzulas un viņas vīra Franca ceļi daudz krustojušies ar advokātu Meroni.Valsts apsūdzības uzturētāji Lemberga lietā uzskata, ka Haranda ir Meroni uzticības persona.

Harands kopā ar Meroni strādā plecu pie pleca Ventbunkera padomē. De facto rīcībā esot arī ar 2015. gadu datēta e-pastu sarakste, no kuras izriet, ka tieši pats Meroni sniedz specifiskas norādes par Baltic News Network darbību.

«Tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir visai apjomīga informācija par darījumiem Meroni vadītajos Ventspils tranzīta uzņēmumos,» stāsta De facto. Valsts policija pērn ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu naudas piesavināšanos. Pagaidām nevienu aizdomās netur. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs interesējas, vai Meroni nav neatļauti finansējis politiķus, piemēram, KPV LV līderi Artusu Kaimiņu. Kaimiņš vairs jau neslēpj savas attiecības ar Meroni uzticības personu Aivaru Gobiņu. No KPV LV izslēgtais politiķis Aldis Gobzems ir stāstījis, ka Kaimiņš svinējis Jāņus kopā ar Gobiņu, savukārt De facto pamanījis Kaimiņu kopā ar Gobiņu apmeklējam koncertu. Kaimiņš gan dievojas, ka ar Gobiņu runājis par ēdienu, nevis par Radio SWH. Ēdiens, protams, ir svarīga tēma. Starp citu, Meroni un Haranda esot viena Austrijas zosu aknu cienītāju kluba locekļi. Bet neba nu zosis vien vieno Harandu, Meroni, Gobiņu, Kaimiņu.

Tagad Radio SWH pircējs ir valdības lēmumu pārsūdzējis tiesā, un darījums ir kļuvis par Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības problēmu. Otrdien ministri par Radio SWH lietu ir lēmuši valdības sēdes slēgtajā daļā. Saskaņā ar likumu Latvijas intereses tiesā ir ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) rūpe. Virknei ministru, arī Nemiro, vēl nav pielaides valsts noslēpumam. Tas ir dīvaini un absurdi, ka ministriem darba kārtībā nāk priekšā slepeni jautājumi, taču daļa valdības nedrīkst ar tiem pilnībā iepazīties. Turklāt Nemiro ir ziņotājs lietā. Ar ko viņš var iepazīstināt citus, ko izskaidrot citiem ministriem? Bet nu var jau būt, ka tas nav šķērslis, lai deleģētu uz tiesu valsts pārstāvjus.

Meroni ir plašas intereses. Viens no jautājumiem, kas viņu īpaši interesē, ir ostas. Tur gan nekas nav paveicams tūdaļ ātri. Lai sagrābtu ostu pārvaldes, vispirms tās jāpārņem valsts kontrolē, padzenot no ostu valdēm pašvaldību pārstāvjus. Pēc tam jāveic vēl visādas manipulācijas. Tad jau redzēsim, kā un vai valdība pakalpos Meroni.

Bet Radio SWH pirkšanas lieta ir salīdzinoši sīkāks un tuvāka laika jautājums. Lielā mērā tas būs kā «lakmusa papīrs», pēc kā spriest, cik lielā mērā Meroni zosu aknas garšo Kariņa valdībai. Pastāv tāda scenārija iespēja, ka Latvija gan tā kā sparīgi tiesāsies ar Media Support, bet kaut kā sagadīsies, ka prāvu zaudēs. Uz zaudēšanu tiesās liela speciāliste bija jau iepriekšējā valdība, kas pamanījās nevinnēt aizdomās par korupciju turēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurš tagad atkal sēž savā vecajā postenī. Redzēs, ko iespēj pašreizējā valdība?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais