Viedoklis

Daudzi saka: patreiz būt par sievieti ir vislabākais laiks. Kā, nu, ne - klimata problēmas un sieviešu tiesības mūsdienās atrodas visas pasaules uzmanības epicentrā! Taču, vai visā šajā karojošajā, uzbrīkošajā sieviešu tiesību aizstāvēšanas cīņā nepavīd arī neliela daļa liekulības? Vai cīnoties pret stereotipiem nenonākam otrā grāvī?

Novembrī apritēja desmitā gadadiena kopš Sergeja Magņitska mīklainās nāves cietuma kamerā Maskavā. Kā šobrīd ir zināms, tad laikā, kad Sergejam Magņitskim saasinājās problēmas ar veselību, viņam laikus netika sniegta medicīniskā palīdzība, kas tad arī kļuva par viņa nāves cēloni.

Amerikas Savienotās Valstis iekļāvušas Aivaru Lembergu globālajā sankciju sarakstā, liecina ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojums.

Pārfrāzējot klasiķi: Rīgas domes (RD) atlaišanas procedūra, par kuru tik ilgi runāja opozīcija, ir sākusies. Ko tas nozīmē, ņemot vērā, ka šī soļa sekas var izrādīties gluži negaidītas?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. VARAM ministrs Juris Pūce jau gara acīm redz sevi vēstures grāmatā kā Pūbliju Kornēliju Scīpionu Emiliānu Afrikāni Jaunāko, kam būs beidzot izdevies satriekt pīšļos un nolīdzināt līdz ar zemi Kartāgu jeb nešķīsto Rīgas domi.

5. decembrī ES statistikas iestāde Eurostat publiskoja ES dalībvalstu datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 2019. gada trešajā ceturksnī. Latvijas plašsaziņas līdzekļi to uztvēra kā optimisma pilnu prieka vēsti. Latvijā 2019. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, bija straujāks IKP pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Šoreiz tumsiņā! – izlēma pensionēto padomju ofiņu sievas, iespaidojušās no tā, cik jauki vakara tumsā nesen izskatījās pasākums Staro Rīga, un savīkšīja vajadzīgos karogus: Krievijas Federācijas, okupētās Krimas un Krievijas kara flotes. Frosja vientiesīgi pajautāja: a priekš kam tos divus pēdējos? Muļķe, kad iesim okupēt Zabludovkas jūras šaurumu, kara flote noderēs! – atcirta Taņuša. Bet Krievijas Federācijas trikolors – par to jau tāpat skaidrs, cik tad ilgi vairs jāgaida: agrāk vai vēlāk visās skolās atgriezīsies krievu valoda, un tad visi atkal dzīvosim nelokāmā tautu draudzībā un ēdīsim garšīgo plombīru.

Vēršos pie Neatkarīgās Rīta Avīzes redakcijas, ar mērķi – paust viedokli, skaidrot nostāju un atspēkot apzinātu sabiedrības maldināšanu.

Pēdējās nedēļas Latvijā grūti nosaukt par priecīgām. Cits pēc cita mūžībā aiziet leģendāri mākslinieki un zinātnieki, kurus vēl nesen dēvējām par mūsu valsts un kultūras simboliem. Ļaudis ne bez pamata sēro un skumst, jo, aizejot tādām leģendām kā gleznotājai Džemmai Skulmei vai akadēmiķim Jānim Stradiņam, ir sajūta par to, ka zaudēts kas liels, neaptverams un tikušas aizvērtas kāda nozīmīga laikmeta durvis. Savukārt maestro Marisa Jansona aiziešana ir zaudējums ne tikai Latvijai, bet visai mūzikas pasaulei. Šī banālā frāze nav nekāds poētisks pārspīlējums. Ja kādam bija laika to visu piefiksēt, tad Pirmā adventa laikā sēru vēsts par izcilā diriģenta nāvi patiesi kļuva par pasaules lielāko mediju centrālo ziņu. Par to rakstīja Amerikas lielākie laikraksti, ziņoja lielās TV korporācijas, par Eiropas medijiem nemaz nerunājot.

Labs tas, kas labi beidzas, gribētos teikt, atskatoties uz Londonas priekšpilsētā Votfordā aizvadīto NATO 70 gadu jubilejas tikšanos. Par spīti bažām, ka samita laikā varētu saasināties dažādas iekšējās domstarpības, beigu beigās viss, vismaz ārēji, pagāja daudzmaz gludi. Taču problēmu sakne nekur nepazuda.

Mana sievasmāte bija onkoloģe. Mirdza Rošonoka. Laiku pa laikam redzēju viņu mājās raudam, ja kaut ko kaut kādu iemeslu dēļ nebija izdevies darbā padarīt kā nākas.

Tepat netālajā Somijā premjerministrs Anti Rinne otrdien atkāpās no amata. Necik ilgi premjerēt viņam nesanāca – valdība tika izveidota 6. jūnijā pēc 14. aprīlī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Kas tad īsti notika ar Rinni? Mierīgie somu pastnieki no Somijas valsts pasta operatora Posti bija atstājuši mājās somas un vairāk nekā divas nedēļas streikoja. 700 pastnieku bija saskaitušies, ka viņiem samazinās algas.

Beidzot! – gluži kā korī sanākuši, vienotā balsī iesaucās politikas vērotāji, kuriem līdz brošai bija apnikusi vietējo spečuku katastrofālā neprasme vadīt bankas, konsorcijus, augstskolas, pirtis un katlumājas. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadonis, spožais tieslietu Bordāns viņdien ierosināja, ka Latvijas Bankas (LB) jaunā prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā.

Uzskatu, ka tas, kas nupat notika Rīgas domē (RD), visa tās principā bezpriekšmetiskā vārīšanās, šīs galēji dekoratīvās pozas, kad nevienam pozētājam nav ko teikt Rīgai pēc būtības, manā uztverē nav nekas vairāk kā daļēji domes pozīcijas apzināti uzpūsts un daļēji Saskaņas iekšējo problēmu noteikts tukšs burbulis bez perspektīvas mums – rīdziniekiem.

Pagājusī nedēļa pagāja Latvijas farmācijas karteļa atmaskošanas gaisotnē. Vispirms Konkurences padome paziņoja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir visaugstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem.

Par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu parakstījušies 40 500 Latvijas pilsoņu. Tas ir daudz vai maz? Ja skatāmies, cik vajag, lai reāli varētu notikt tautas nobalsošana, tas ir par maz – tur vajagot apmēram 150 tūkstošus, ko iepriekš ir izdomājusi Saeima, paceļot sevis atlaišanas griestus līdz tādiem augstumiem, kurus sasniegt praktiski nav iespējams. Ja no otras puses skatās, 40 500 cilvēku ir daudz – priekš tādas mazas valsts, kurā iedzīvotāju nav diez cik daudz, 40 500 ir visnotaļ solīds cipars. Turklāt tas savācās diezgan īsā laikā.

Eiropas Parlaments 28. novembrī ar 429 balsīm par, 225 pret un 19 atturoties pieņēma rezolūciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu klimata jomā. Rezolūcijas skaidrojošajos dokumentos tiek draudēts – ja nekas netikšot darīts, tad «līdz 2100. gadam Zemes temperatūra paaugstināsies par trim grādiem pēc Celsija», un «tas izraisītu masveida izmiršanu, lielas mūsu planētas teritorijas kļūtu dzīvošanai nepiemērotas».

Melnā piektdiena jeb Black friday aizvadītajā piektdienā risinājās arī Rīgas domē – domes sēde, kas beidzās vien melnā naktī no piektdienas uz sestdienu un noslēdzās ar netīkamu rezultātu tās sasaucējiem un daļai sabiedrības – ar Gods kalpot Rīgai (GKR) un Saskaņas koalīcijas saglabāšanu, pateicoties tās jaunajiem atbalstītājiem – labējo partiju eksdeputātiem. Arī komerciāla ietekme balsojumā tika piesaukta un bija klātesoša.

Paši, cerams, redzat, ka vairākiem šīs valdības ministriem trūkst pienācīga valstiska vai vismaz profesionāla savas rīcības pamatojuma. Ir tikai lielā mērā egoistiski «niķi» vai iegribas, neargumentētas ambīcijas.

Kas notiek? Jau 1995. gadā savas grāmatas «Zem šo debesu smaguma» pēcvārdā rakstīju, «ka tas viss tikai komentārs, bet patiesība, kādu rītu pamostoties, var izrādīties šausmīgi īsa. Kādu rītu pamodušies, mēs pēkšņi atklāsim, ka Latvija ir pārdota.» Un, redzot šodien notiekošo, gribas tā sarkastiski piebilst, ka, vai vērts mosties, lai atklātu šādu patiesību.