«Koalīcijas» intereses un stringi
No daudziem dzirdu: premjera Kariņa (JV) Jaungada uzruna tālrādē esot bijusi «apbrīnojami tukša». Nevaru tam piekrist. Tieši otrādi: tā bija pārpilna ar dziļām atziņām un gaišiem solījumiem, piepildīta ar apskaužamu morālās un ekonomiskās situācijas izpratni.
Uzzinājām, piemēram, ka «noslēgsies administratīvi teritoriālā reforma, kas ieviesīs skaidrību ne tikai par nākotnes pašvaldību apmēriem, bet arī būtiski ļaus uzlabot izglītības sistēmu un veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijā». Pilnīgas zirņu mizas, ka vairums pašvaldību pērn protestēja pret ministra Pūces savīkšīto «reformu» - tiešām, nav ko pievērst uzmanību kaut kādiem situācijas neizpratējiem! Turklāt šī «reforma» uzlabos izglītības sistēmu, iznīcinot, piedodiet, «reorganizējot» pusi no Latvijas skolām: jo neizglītotāka tauta, jo labāki vēlētāji. Kur nu vēl veselības aprūpes kvalitāte: Latvijā slimnīcu ir par daudz, bet valstī vēl pārpalikušie mediķi bezatbildīgi pieprasa pildīt Saeimas pieņemtos likumus un paaugstināt algu līdz solītajam līmenim. Tiešām nav ko darīt?
Toties premjeram ir ko darīt. Viņš 18. decembrī devās uz stikla studiju Doma laukumā, kur atradās Radio 5 ziedojumu štābiņš, lai fotogrāfu ielenkumā noziedotu savas sūri grūti nopelnītās naudiņas tiem cilvēkiem, kuriem dzīvības uzturēšanai nepieciešama medicīniskā pārtika, kas maksā vidējam pelnītājam vai tikpat vidējam pensionāram neaizsniedzamas summas. Turpat, līksmi pozējot, savus grašus atstāja arī Bordāns&Co (JKP). Kariņa gaišais solījums bija: jaunajā gadā tikties ar veselības ministri Viņķeli, «lai risinātu paliatīvās aprūpes jautājumus». Kāds vēlmju dāsnums! Un atmiņas nabadzība... Premjers bija piemirsis, ka «koalīcija», grūtās mokās dzemdinot 2020. gada budžetu, atteica piešķirt finansējumu medicīniskajai pārtikai.
Akcijā Dod pieci! ļaudis, iesaistoties neglābjami slimo cilvēku pēdējo dienu (nedēļu, mēnešu) atvieglošanā, saziedoja 438 197 eiro. Sirds siltumā arī atcerēsimies, ka «koalīcija» veikli noairēja pērnā gada beigās vairāk nekā 10 000 cilvēku aicinājumu atlikt partiju finansējuma milzīgo pieaugumu teju piecu miljonu eiro apmērā. Kā tad, finansēt politpulciņu izpriecas ir daudz svarīgāk nekā palīdzēt slimiem cilvēkiem. Neglābjami slimas patiesībā ir šīs partijas, kas, zinot situāciju medicīnas nozarē, atļāvās nozagt - jā, nozagt! - miljonus eiro mūsu nodokļu naudas, lai izmantotu tos savās interesēs. Bet šo naudu vajadzēja izmantot medicīniskās pārtikas finansēšanai. Sanāk, ka partijas rīkojušās kā marodieri. Nē, sliktāk. Marodieri ir humānāki: viņi aplaupa mirušus cilvēkus, savukārt mūsējie saulneši ir ķērušies pie vēl dzīvo cilvēku aptīrīšanas. Bet situācija - kā cimds ar rociņu - saskan ar premjera Kariņa gaišo vēlmi, «lai visi iedzīvotāji dzīvotu labāk» un lai «valsts prātīgi, atbildīgi un caurskatāmi lietotu nodokļu maksātāju naudu». Ak, jūs mūsu marodierīši - humānistiņi...
Tostarp tauta apskaužamā regularitātē un čaklumā ziedo, ziedo un ziedo. Ne tikai medicīniskās pārtikas iegādei, bet arī slimiem bērniem, dzīvnieku patversmēm, trūcīgajiem, dabas stihijās cietušajiem utt. Ziedo tiem, kurus valsts un pašvaldības nepamana. Izliekas, ka nepamana. Pērnvasar vairākas lauku saimniecības pilnībā nopostīja virpuļviesulis: cieta Balvu novada Bērzpils pagasta Krastiņi, Tukuma novada Tumes pagasta Alpukalni un vairākas citas. Pirmajā gadījumā pašvaldība piešķīra 2580 eiro. Saimnieks lūdza arī valsts atbalstu, aizrakstot vēstuli Kariņam. Atbildi atsūtīja VARAM: tās rīcībā neesot finanšu līdzekļu, ko tā būtu tiesīga piešķirt, jo, raugi, saimniecība jau ir saņēmusi pabalstu no pašvaldības... Palīdzēja vietējie uzņēmēji un ziedotāji. Otrajā gadījumā pašvaldība palīdzību atteica. Sak, sitieties paši, kā mākat. Un atkal sitās, kā mācēja - ar atsaucīgu cilvēku palīdzību. Ziedot, protams, ir cēli un pareizi. Tomēr ziedojumu mērķi visbiežāk ir valdīklu noziedzīgas neizdarības un vienaldzības sekas. Valstij ir jāpalīdz tiem, kuri nonākuši postā ne savas vainas dēļ, nevis jāmeklē iegansti - kā nepalīdzēt, visu nogrūžot uz ziedotāju pleciem.
Premjerministra Kariņa idejiski ārkārtīgi svaigā uzruna cerīgi vainagojās ar apliecinājumu: «Ēra, kad valsts varu noturēja šauru interešu pakļautībā, ir beigusies.» Pilnīgi pareizi, pie varas esošajiem politpulciņiem tas beidzot jāsaprot līdz pašiem biezumiem, jo šīs «koalīcijas» šaurās intereses ir jau sašaurinājušās līdz pēcpusei nepiemērotu stringu izmēriem. Nesmuki taču izskatās.