Ābramas pārsteigums
Skaidrīte Ābrama ir vadījusi Konkurences padomi jau astoņus gadus. Šis bija viņas otrais pilnvaru termiņš, un viņa varēja amatā būt vēl divus gadus. Taču šonedēļ viņa piepeši paziņoja, ka amatu pēc pašas vēlēšanās pamet un strādās vēl tikai līdz 15. aprīlim. Šāds Ābramas lēmums bijis pārsteigums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV), kurš KP vadītāju uz atvadām apber ar komplimentiem, cik lieliska bijusi sadarbība un cik labi ar viņu varējis diskutēt par dažādiem tematiem.
Ābrama savu aiziešanu no amata skaidro ar personiskiem motīviem - Ziemassvētku laikā viņa gremdējusies pārdomās un izdomājusi, ka jāiet no KP projām. Viņa noliedza, ka uz viņu kāds būtu izdarījis spiedienu. Turklāt, ja šādu spiedienu būtu izjutusi, tad tieši otrādi - nepadotos un amatu nepamestu. Par saviem nākotnes plāniem KP vadītāja nerunā - vispirms gribot atpūsties un tikai pēc tam domāšot, ko darīt.
KP ilgus gadus ir bijusi klusa iestāde, par kuras darbiem nekas daudz nebija zināms. Taču pēdējos gados, it īpaši pagājušajā gadā, KP kļuva aizvien redzamāka un redzamāka. Nebūs pārspīlēts, sakot, ka KP ir kļuvusi par pirmo starp līdzīgajiem, pamanāmības ziņā apsteidzot pat tradicionālo skaļo lietu epicentru Valsts kontroli.
Būvnieku kartelis, Rīgas atkritumu krīze, lidostas taksometru konkurence, nesamērīgi dārgie medikamenti ir dažas no asajām tēmām, kuras darba kārtībā ir cēlusi KP. Cīņa par godīgu konkurenci apriori ir pozīcija, kurā ir teju vai neizsmeļamas iespējas sabiedrības acīs izskatīties populāri. Turklāt populāri pozitīvā gaismā. Badainā un niknā tauta, kas savam trūkumam un izmisumam allaž meklē vainīgos, no KP uzzina, ka kropļotas konkurences dēļ ir milzīgi pārmaksājusi par precēm un pakalpojumiem.
Varbūt vienīgi ar lidostas taksometriem KP nav gājis viennozīmīgi gludi. Pēc KP celtajiem iebildumiem par šaura komersantu loka dominējošo stāvokli tiesa lēma, ka pie lidostas sniegt pakalpojumus drīkst visi. Izcēlās haoss un krimināla takšu jumtošana. Tagad pie lidostas ir atpakaļ tas pats šaurais takšu firmu dupols, pret kuru savulaik cīnījās KP.
Rīgas pašvaldībai jārūpējas, lai atkritumu apsaimniekošanas jomā ir kārtība. Ir pasaulē pilsētas, kurās ir brīnišķīgi nekropļota konkurence, taču atkritumu konteineri un maisi stāv ielu malās smirdēdami. Taču no otras puses - dot vienam komersantam - Tīrīgai - monopolstāvokli uz 20 gadiem ir bijis tā kā par daudz. Nu ļoti pārāk ilgs termiņš, kurā bezkonkurences apstākļos atkritumu apsaimniekotājs varētu izlaisties un diktēt tādu cenu, kādu vien grib. Jādomā, ka ļoti daudzu ļaužu acīs KP ir labā, kas novērsusi pārmaksāšanu.
Lai vai kā, ir redzams, ka KP ir iekšā politikā. Ne tādā nozīmē, ka Ābramas vadībā KP jau būtu bijusi politizēta, bet viss, kam šī iestāde skaras klāt, ir politika. Uz ikvienu KP celto tēmu var skatīties caur dažādām prizmām, no dažādiem skata punktiem. Uz konkurenci var skatīties lielos un mazos mērogos - vai tā ir konkurence viena pagasta, pilsētas, novada, Latvijas, Baltijas ietvaros vai pasaules konkurence. Tas ir sarežģīti gan juridiski, gan politiski. Var būt tā, ka patērētāja interesēs ir jānoņem kādi ierobežojumi, lai latviešiem pieejamo pakalpojumu vai preču klāsts būtu daudzveidīgāks un lētāks. Bet var būt arī tā, ka konkurences nekropļošanas vārdā tiek izkropļoti pašmāju uzņēmēji, kurus nogalina dempingotāji no citām zemēm ar savu nekvalitatīvo preci un zemo pašizmaksu. Tas ir ļoti staipāmi. Varbūt slikta un nepareiza bija Rīgas domes politika atkritumu jomā, bet tā bija tās politika. Atnāca KP, iejaucās un izjauca.
Ābrama ir uzkrājusi visnotaļ paprāvu potenciāla bagāžu, lai varētu kļūt par politiķi. Turklāt pati situācija, kādā viņa būs pēc KP vadītājas amata atstāšanas, dzen viņu tieši uz politikas rifiem. Viņa divus gadus nedrīkst strādāt nevienā no jomām, kuras KP uzraudzījusi - tātad gandrīz nav jomu, kurās viņa drīkstētu strādāt. Pat par taksisti nevar. Bet nekāds likums neliedz viņai iestāties kādā partijā vai dibināt partiju, kļūt par pašvaldības vai parlamenta deputāti.
Jādomā, ka ne viena vien partija uz Ābramu jau skatās ar kāru aci cerībā savaņģot viņu savās rindās. Mēs gan nezinām, ko domā pati Ābrama, vai viņai ir politiskās ambīcijas. Ko turpmāk darīt, to izlems viņa pati. Vēl svaigā atmiņā ir kāds bēdīgs stāsts no ne tik tālas pagātnes, kas sākās ļoti līdzīgi tam, kā tagad ir ar Ābramu. Savulaik ar ļoti augstu pozitīvu reitingu Valsts kontroles vadītājas amatu pildīt beidza Inguna Sudraba, kas izveidoja pati savu «sirdspartiju». Taču necik ilgs laiks nepagāja, kad politiskā vide Sudrabu sažļembāja un izspļāva. Ābramai jau tagad jāievērtē, ka viņas politiskais liktenis var ievirzīties pa ļoti līdzīgu līkni.
Pirms astoņiem gadiem KP vadītāja krēsls nešķita kaut kas tāds, kā dēļ kauties un dabūt bruku. Taču Ābramas vadībā tas ir ieguvis zelta vērtību. Tur taču var tā manipulēt ar sabiedrības domu, pārdalīt labumus, izpildot lobiju pasūtījumus, iegāzt un pat gāzt konkurentus! Droši vien pavasarī par Ābramas atstāto vakanci izvērtīsies skarba partiju cīņa zem deķa un būs centieni pārvērst šo iestādi par politisku kalponi.