Viedoklis

Vēlējos, lai šo komentāru manā vietā sacer cilvēki, kuriem vēl nav divdesmit pieci. Staigāju pa ielām, piesējos jauniem puikām un meitenēm ar jautājumu – kas jums barikādes, barikāžu laiks? Dzirdēju gan daudz neziņas, gan arī daudz skaistu domu un vārdu. Paldies šiem puikām un meitenēm! Taču man gribējās no viņiem saņemt ne tik vien attieksmi, bet arī notikuma būtības atklāsmi. To nesaņēmu. Es te īpaši nevainoju skolu, jo man šķiet, ka mūsu visu paaudžu (arī manas, kas bija barikāžu aculiecinieki un dalībnieki) vēlme izzināt savas tautas senāko un neseno pagātni kopumā nav visai dziļa.

Gads iesācies ar tipisku situāciju. Saujiņa ļaužu, kas varētu dēvēties par ekspertiem, mēģina uzspiest savu viedokli sabiedrības vairākumam. Runa ir par medijos nodārdējušo aicinājumu aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgā un Pierīgā Skolēnu dziesmu svētku laikā. Ja izlasa šo aicinājumu, tā vien šķiet, ka iepriekšējos Skolēnu dziesmu svētkos rīkotāji pludināja spirta upes estrādē, bet mazgadīgie svētku dalībnieki to vien darīja, kā totālā pālī iznesās labākās britu jaunatnes tradīcijās, ko pēc katriem nopietnākiem salinieku svētkiem mums neskaitāmās fotogrāfijās atreferē dzeltenie un vidēji dzeltenie mediji. Vai jūs kaut ko tādu atceraties? Es ne.

Politiķi, kuri sabiedrību regulāri aplaimo ar jauniem vai paaugstinātiem nodokļiem, atsakās no miljoniem eiro nodokļu iekasēšanas no ārvalstu kompānijām, kuras te gūst peļņu. Runa ir par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru tiktu apliktas lielās digitālās kompānijas, kuras gūst peļņu valstīs, kurās tās nemaksā nodokļus, turklāt kropļo konkurenci.

14.janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile tikās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem. Saeimas komisija tika iepazīstināta ar banku un apdrošināšanas sektora darbības rezultātiem 2019. gada ceturtajā ceturksnī, kā arī tika informēta par to, kā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktās sankcijas var ietekmēt Latvijas finanšu sektoru.

Pagājušajā nedēļā gluži vai visus pasaules medijus pāršalca britu karaliskā pāra - prinča Harija un viņa sievas Meganas Mārklas - paziņojums, ka viņi atsakās no karalisko pienākumu pildīšanas.

Partija KPV LV 13. Saeimas vēlēšanās ieguva 16 mandātus. Labo vēlēšanu rezultātu pamatā bija divu partijas līderu – Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema – aktivitātes. Kaimiņš ar aktierisku epatāžu un Gobzems ar niknām publikācijām internetā ievilka aiz sevis Saeimā vēl 14 cilvēkus – diezgan raibu kompāniju. Taču jau drīz pēc vēlēšanām abi līderi sāka savā starpā plēsties. Domstarpību dēļ pagājušajā gadā KPV LV valde izslēdza no partijas premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, viņu izslēdza arī no frakcijas. KPV LV frakciju pameta Linda Liepiņa, bet dienu vēlāk par izstāšanos paziņoja Karina Sprūde. No frakcijas izstājās arī deputāts Didzis Šmits.

Man Neatkarīgās rosinātā un decembrī SKDS veiktā jaunākā iedzīvotāju aptauja neko īpaši necerētu neatklāja. Atklājas vien stabila valsts augstākās varas zema līmeņa stagnācijas aina, kuru lielā mērā akceptē šie paši iedzīvotāji. Projicējiet aptaujā piesaukto līderu veikumu viņu politiskajā praksē, pieprasiet uzrādīt šīs prakses nacionālo rezultativitāti, un, manuprāt, jums atklāsies tas, ko saku.

Latvijā šā gada janvārī stājās spēkā jūtams akcīzes nodokļa pieaugums degvielai. Benzīnam akcīzes nodoklis tika palielināts no 0,476 eiro līdz 0,509 eiro par litru, bet dīzeļdegvielai – no 0,372 eiro līdz 0,414 eiro par litru. Taču tas nav vienīgais valdības solis, lai stimulētu inflāciju un degvielas cenu pieaugumu. No 1. janvāra minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10%. No šī gada aprīļa Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai būs jāpalielina no 5% līdz 7%. Piejaucot fosilajam benzīnam lielāku daudzumu etilspirta, benzīna cenas šā gada janvārī pieauga vidēji par diviem centiem litrā.

2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas IKP pieauga par 2,5% (4. ceturksnī gaidāms vēl niecīgāks pieaugums). Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ekonomika auga par 4,1%.

«Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.» Kura? Protams, KPV LV. Bet – jāsāk ar sevi!

Amerikas Savienotās Valstis ir pasaules demokrātijas citadele, un ar tiesiskumu tur viss ir kārtībā. Ir gan amerikāņu sistēmai savas īpatnības, kas atšķiras no eiropiešu pieejas, – precedenta tiesības, zvērināto tiesu šovi, skarbi cietumsodi uz daudziem desmitiem vai pat simtiem gadu un joprojām vairākos štatos neatceltais nāvessods, taču nav tā, ka kādos noziegumos vainots indivīds nevarētu aizstāvēties, tiktu saukts par noziedznieku bez tiesas sprieduma, tiktu tiesāts divreiz par vienu lietu vai ar «atpakaļejošu datumu». Tāpat arī Amerikā kā visās tiesiskās valstīs, ja ir kaut kas nenoskaidrots un šaubīgs pierādījumos, tad tas tiek tulkots par labu aizstāvībai.

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.

Pagājušā gada nogalē Vācija un Eiropas Komisija asi kritizēja ASV ieviestās sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kuri iesaistīti gāzesvada Nord Stream 2 būvniecībā. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāve Ulrike Demmere norādīja, ka ASV lēmums ietekmēs vācu un citu Eiropas valstu uzņēmumus, tāpēc šādu rīcību var uzskatīt par iejaukšanos citu valstu un Eiropas iekšējās lietās.

«Man ir liels prieks, ka šodien tiek atklāts informatīvajai telpai tik ļoti nozīmīgais tehniskais rīks – Aizpurves apraides masts, kam pateicoties Latvijas informatīvā telpa tiek nosegta faktiski par 100%. Informatīvā telpa ir pamats sabiedriskajai dzīvei jebkurā demokrātijā,» šāds Valsts prezidenta Egila Levita ieraksts nesen parādījās vienā no sociālajiem tīkliem. Viss pareizi. 100 metrus augstie apraides masti Viļakas novada Aizpurvē un Krāslavas novada Skaistā uzcelti 2019. gada vasarā, izmaksas – nepilni 500 000 eiro. Mērķis – stiprināt Latvijas informatīvo telpu. Blakus Krievijas robežai dzīvojošie ir priecīgi, ka nu varēs dzirdēt gan Latvijas Radio, gan skatīties sabiedriskās TV programmas.

Tā sauktā Latvijas izlases bāzes komanda Rīgas Dinamo ir tikusi pie jauna apzīmējuma – mīkstie! Ne tāpēc, ka komanda jau sesto gadu pēc kārtas ir viena no vājākajām Krievijas čempionāta komandām, bet savas attieksmes dēļ pret komandas biedriem.

Gribu te akcentēt un izcelt to, ko nesen (23.12.2019.) Dienai teica Rektoru padomes priekšsēdētāja, Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Runāts tika par studiju kredītiem un to dzēšanas ierobežojumiem.

Rīgas domē (RD) jau atkal kārtējās jukas. RD Saskaņas un bloka Rīgai deputāti uzstāj uz pašvaldības vadītāja Oļega Burova (GKR) nomaiņu, savukārt opozīcija rosina no amata atstādināt arī abus vicemērus, lai Burova noņemšanas gadījumā nebūtu automātiska viņa aizstājēja. Kas viņiem atkal lēcies, ko viņi nevar sadalīt?

Latvijas iedzīvotāji pamazām sāk zaudēt pacietību un attieksmē pret politiķiem, jo īpaši valdošajiem, kļūst kritiskāki. Piedāvātās reformas, atlaišanas, epopeja ap Rīgas domes atlaišanu un nesaskaņas pašā domē nav devušas redzamu labumu nevienam no iesaistītajiem.

Skaidrīte Ābrama ir vadījusi Konkurences padomi jau astoņus gadus. Šis bija viņas otrais pilnvaru termiņš, un viņa varēja amatā būt vēl divus gadus. Taču šonedēļ viņa piepeši paziņoja, ka amatu pēc pašas vēlēšanās pamet un strādās vēl tikai līdz 15. aprīlim. Šāds Ābramas lēmums bijis pārsteigums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV), kurš KP vadītāju uz atvadām apber ar komplimentiem, cik lieliska bijusi sadarbība un cik labi ar viņu varējis diskutēt par dažādiem tematiem.

Pērnais gads manā uztverē liecina, ka viena no galvenajām Latvijas problēmām šogad būs valsts politikas, valsts pārvaldes valstiskā (!) kvalitāte. Jo pērn tā saucamo valstsvīru izdarības vairākās nozarēs (izglītība, veselība, reģionālā politika, tieslietas, arī zinātne...) raksturoja nevis profesionāls valsts mēroga vai vismaz savas atbildības nozares redzējums, bet tik vien kā pusprivātas vai partijiskas pozas un iegribas.