Viedoklis

Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu gribas redzēt un cildināt tik vien kā Gaismu. Ko gan vēl vairāk vēlēt katram no Jums Jaunajā gadā visās Jūsu izpausmēs, ja ne Gaismu, ja ne prieku ik rītā un gandarījumu ik vakarā?

Visticamāk, jau nākamā gada 16. janvārī Saeima pieņems likumu par Rīgas domes (RD) atlaišanu. RD atlaišanas iniciatoru līdzšinējā rīcība liecina par viņu nesatricināmo pārliecību savai uzvarai.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaungadam, cilvēkiem ir labs prāts un patīkamas rūpes greznot eglītes, pirkt dāvanas un cept piparkūkas.

ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs pret Ventspils brīvostu sankcijas noteica 9. decembrī, bet jau 18. decembrī, ļoti negaidīti, sankcijas tika atceltas. Negaidīti tāpēc, ka tieši divas stundas, pirms tika publiskots amerikāņu lēmums atcelt sankcijas pret Ventspils brīvostu, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja lēmumu, lai visas Ventspils brīvostas funkcijas nodotu jaundibinātai valsts akciju sabiedrībai Ventas osta.

Jāatzīst, ka ZZS iepriekšējās Saeimas vēlēšanās cieta smagu sakāvi. Par šīs sakāves iemesliem domas dalās, bet, manuprāt, viens no vājo rezultātu iemesliem bija ļoti izplūdusī ideoloģiskā platforma, kas izpaudās kā izteikta identitātes krīze. Vēlētājam netika dota skaidra atbilde uz vēlēšanu kampaņas pamatjautājumu – kāpēc tieši par jums man būtu jāatdod sava balss?

Neapšaubāmi, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis var paust savu viedokli (skat. nra.lv) par katra, tajā skaitā žurnālista, publiskām izpausmēm. Mani, ja esmu pieļāvis kādas aplamības, šajā ziņā saudzēt nevajag. Vien gribētos, lai pretī maniem pieņēmumiem ir konkrēta, profesionāli pamatota argumentācija.

Izmantojot ASV Finanšu ministrijas lēmumu iekļaut sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi, valdība ir veikusi «ostu apvērsumu» – pašvaldības pārstāvji no Ventspils brīvostas valdes tiek padzīti. Pie viena tas pats ir izdarīts arī Rīgas brīvostā. Ir veikti attiecīgi grozījumi ostu likumā, un brīvostu pārvaldes tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām. Ventspils brīvostas pārvaldi pārtaisīs par valsts akciju sabiedrību Ventas osta. Droši vien nepaies ilgs laiks un šīs kapitālsabiedrības tiks nodotas izprihvatizācijai. Pašvaldību pārstāvju padzīšana no ostām izbeidz līdz šim pastāvējušo pašvaldību un valdības interešu sabalansētību, mazina lēmumu pieņemšanas caurspīdību un palielina korupcijas riskus, jo lēmumi turpmāk tiks pieņemti šaurākā ļaužu lokā nekā līdz šim.

Vairākiem valdošās koalīcijas politiķiem nagi niez sarīkot atkārtas vēlēšanas Rīgā. Daudziem šķiet, ka tieši tagad ir pienācis tas vēsturiskais brīdis, kad ir iespējams pārtraukt Saskaņas un Gods kalpot Rīgai ilgo valdīšanas laiku Latvijas galvaspilsētā.

Pēdējās dienās Bordānam nākas cīnīties ar zināmu kognitīvo disonansi. Gandrīz vai dvēseles mokām. No vienas puses, viņš vai pušu sprāgst no lepnuma, par kuru gribētu izkliegt visai pasaulei – lūk, ko Es (!!!) izdarīju! To, ko savulaik nespēja ne Šķēle (jaunākā paaudze pat nenojauš, ka tieši šis personāžs bija pirmais ietekmīgais Lemberga politiskais pretinieks), ne Šlesers, ne Repše, ne Zatlers un Sprūdžs, to izdarīju es – Bordāns. Taču, no otras puses, viņš to nedrīkst teikt.

«Jūs esat buržuāziskie nacionālisti, un mēs vienkārši aizvērsim jūsu tā saukto avīzi,» smīnot mums rāmi skaidroja kompartijas (KP) Latvijas centrālkomitejas (CK) kaut kādas tur nodaļas instruktors biedrs Skudra. Iespējams, viņam bija augstāks amats, bet kāda tam nozīme. Šī saruna (ja vien tā var dēvēt Skudras derdzīgo monologu) notika 1989. gada ziemā, kad LKP vadoņi pēkšņi saprata: Latvijas Tautas frontes (LTF) laikraksts Atmoda nav viendienītis, kas čakli locīsies pakaļ visiem vējiem, un tas var bīstami ietekmēt tautu, kas sākusi apšaubīt komunisma ideālus.

Šobrīd mobilo sakaru pakalpojumu publisko iepirkumu tehniskajās specifikācijās tiek iekļautas pat 10 gadus novecojušas prasības, kas nav adekvātas reālajai tirgus situācijai un kropļo konkurenci. To galvenokārt ietekmē publiskajā sektorā strādājošo nepietiekamās zināšanas par strauji mainīgo telekomunikāciju nozari. Ja vēlamies veidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus publiskajos iepirkumos visiem tirgus dalībniekiem, tas ir steidzami jāmaina.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzīto grozījumu ideja likumā Par tiesu varu, paplašinot lēmēju loku ģenerālprokurora amata kandidāta izvēlē, izskatās tīri pieklājīgi un izklausās labi. Līdz brīdim, kad palūkojas izdekorētā priekškara aizkulisēs, un līdz brīdim, kad pārstājam ticēt propagandai. Salīdzinot Saeimas vēlēšanu rezultātus ar partiju šodienas reitingiem, šādu cilvēku paliek mazāk, bet joprojām ir pietiekami daudz.

Politisko partiju finansēšana no valsts budžeta man ir kategoriski nepieņemama. Es piekrītu uzskatam, ka valstij savas naudas nav, tai ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Tad kāpēc man no savas (nodokļu) naudas būtu jāfinansē politiska organizācija, par kuru es neesmu balsojis un ar kuru mūsu uzskati varbūt pat nesaskan?

Dziļi melodramatisks likteņa pavērsiens piemeklējis Ventspils ostu: Kremļa ekonomiskā politika, atņemot kravas Baltijas valstīm, tai aprāva "vieglās dienas", bet tagad problēmu nastā klāt nāca sankcijas, ko ASV sākotnēji ieviesa Kremļa režīma pārstāvju sodīšanai...

Vēl pirms valdība un Saeima atbalstījušas ministra Jura Pūces rosināto Rīgas domes (RD) atlaišanu, Saeima jau ratiem pa priekšu nekaunīgā veidā steidzamības kārtā stumj grozījumus, lai potenciālajās domes ārkārtas vēlēšanās to ievēlētu nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet arī jau uz nākamo termiņu, kopā pieciem ar pusi gadiem.

Ja nu Latvijā bija kāds labi strādājošs pārvaldības modelis, tad šis retums un dārgums lielajā parlamenta ražoto likumdošanas brāķu kaudzē bija ostu likums un brīvostu pārvaldes modelis. Šis bija gadījums, kad nevis Latvijai mācīties no ārzemju piemēriem, bet citām valstīm bija ko pamācīties no latviešiem. Ļoti tuvs Latvijas modelim ir Roterdamai (Nīderlande), kuras osta ir viena no darbīgākajām, progresīvākajām un lielākajām Eiropā. Līdz pat pagājušajai nedēļai Ventspils un Rīgas brīvostās bija pārvaldnieks un astoņi valdes locekļi, no kuriem četri bija valdības deleģēti, bet četri – pašvaldības pārstāvji. Tas nodrošināja caurspīdību, izsvērtu lēmumu pieņemšanu, sabalansētību starp valdības un pašvaldības interesēm un to, ka valdes locekļi skatījās cits citam uz pirkstiem.

Brīdī, kad jūs šīs rindas lasīsiet, būs zināmi Lielbritānijas vēlēšanu pirmie rezultāti. Netaisos dienu iepriekš zīlēt, kādi tie būs, tomēr Latvijas politiķus šajā breksita šļurā vajadzētu mērkt kā mazus kaķēnus peļķītē, lai reiz taču iegaumē, ka jebkuri ilgtermiņa meli politikā rada savu pretpolitiku. Tā agri vai vēlu nāk kā netīrs atvilnis, draudot izpostīt arī to, kas bijis itin labs. Būtībā Lielbritānijas politikā šobrīd stīvējas divu breksita variantu piekritēji. Abi populisti sola valstij vienīgi to, ka nogriezīs skābekli neierobežotās imigrācijas vilnim, darot visu, lai arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi saprastu, ka Lielbritānija nav viņu mājas.

Atšķirsim likumu, kas nosaka Ārlietu ministrijas un ārlietu ministra pienākumus.

Latvijas drošības «jumts» ir dalība NATO. Bet man tomēr gribas jautāt – vai Latvija ar savu pašas drošības politiku spēcina NATO? Vai arī vājina aliansi vien kā tās drošības garantiju patērētāja?

Šī nedēļa sākusies ar vietējā mēroga polittrīci. Ventspils mērs Aivars Lembergs un vēl četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde, iekļautas ASV sankciju sarakstā. Paziņojums par to tika publicēts ASV Finanšu ministrijas (U. S. Department of Treasury) mājaslapā 9. decembra rītā pēc Vašingtonas laika, pēcpusdienā pēc Latvijas laika.