Klasisks divkosības gadījums

© F64 Photo Agency

Gads iesācies ar tipisku situāciju. Saujiņa ļaužu, kas varētu dēvēties par ekspertiem, mēģina uzspiest savu viedokli sabiedrības vairākumam. Runa ir par medijos nodārdējušo aicinājumu aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgā un Pierīgā Skolēnu dziesmu svētku laikā. Ja izlasa šo aicinājumu, tā vien šķiet, ka iepriekšējos Skolēnu dziesmu svētkos rīkotāji pludināja spirta upes estrādē, bet mazgadīgie svētku dalībnieki to vien darīja, kā totālā pālī iznesās labākās britu jaunatnes tradīcijās, ko pēc katriem nopietnākiem salinieku svētkiem mums neskaitāmās fotogrāfijās atreferē dzeltenie un vidēji dzeltenie mediji. Vai jūs kaut ko tādu atceraties? Es ne.

Smieklīgākais tas, ka saujiņa savu pateikusi, bet sabiedrība tagad domīgi groza smago galvu un mirkšķina acis tā vietā, lai pateiktu - nē! Tā it kā nebūtu tonnām pieredzes, kas pierāda šādu aizliegumu absolūto bezjēdzību. Piemēri? Mēs gadiem cīnāmies pret smēķēšanu. Sākumā tas bija pretsmēķēšanas plāksteru bizness. Toreiz vismaz kāds mēģināja teikt - smēķēt ir slikti! Tagad ir tikai saskrūvēta cena un muļķīgi apdrukātas smēķu paciņas. Varētu domāt, kāds tāpēc nesmēķē! Vienkārši pērk kontrabandu. Nupat policija sauca skaitļus - desmitiem miljonu konfiscēto nelegālo cigarešu gada laikā, kreiso smēķu tirgoņi, kas pelna 2000 eiro mēnesī. Cik aiziet garām Valsts kasei - miljoni vai miljardi? Kam šī aplamā cigarešu cenu politika ir izdevīga? Kā cilvēks, kas nesmēķē gadus trīsdesmit, varu teikt, ka, manuprāt, cigarešu tirdzniecības jomā valda absolūts nepragmatisks stulbums. Kamēr jūs nepateiksiet kūpošai kundzītei, ka viņa smird pēc gruzdošas sausās atejas, viņa turpinās dūmot kā skurstenis.

Ko tagad grib panākt cilvēki, kas pasludina - uztaisām vasaras vidū svētku laikā nedēļu skaidrās Rīgas? Turklāt tie ir mediķi, kas pārstāv nozari, kura gatava atlaist valdību, jo algas esot par mazu, aprīkojums nozarē ne tāds kā Izraēlā un pakalpojumu serviss ne tāds kā ASV. Domāju, ka Rīgas restorānu, viesnīcu, alkohola tirgotavu, lielveikalu, muzeju, tūrisma operatoru, aviokompāniju pārstāvjiem derētu parēķināt, ko nozīmē desmit dienas sausā likuma tūrisma sezonas karstumā un cik tas varētu izmaksāt vidējā termiņā, ja Eiropā izplatītos stāsts - mēs bijām Rīgā, iegājām restorānā, jo gribējām šampanieti iedzert, un tur, fui, mums piedāvāja tikai draņķīgu paciņu sulu, jo kāds idiots bija pasludinājis sauso likumu.

Tepat blakus ir svētulīgā Somija, ko reti kuram normālam cilvēkam tieši šā iemesla dēļ ienāk prātā izvēlēties kā tūrisma galamērķi, jo Helsinku restorānā dienas vidū jautājums, vai te var dabūt alu, tiek uztverts kā aizvainojums. Anteeksi, es Helsinkos kāju vairs nesperšu! Ko līdz viņu divkosība, ja slāpstošie somu aļņi gadu desmitiem šturmē Igaunijas, tagad arī Latvijas alkoautletus, jo igauņu tūroperatori ekskursiju maršrutus pagarinājuši no Pērnavas līdz tuvākajiem Latvijas robežpunktiem. Ko līdz somu atturības propaganda, ja grieķu kūrortos Rodā somi kā pēdējie sivēni pielejas visai sezonai - ir viesnīcas, kur apkalpotāji runā somu valodā, tām blakus ir īpaši somu vai skandināvu dzērienu veikali. Viņi taču trīs nedēļās pat līdz baseinam neaiziet! Bārs ir tuvāk. Grieķu filozofija ir pareiza - lai taču dzer, ja maksā un silda ekonomiku!

Ja es par ko reizēm nevaru ciest tautiešus - tas ir mūsu uzspēlētais godīgums un pseidotikumība. Kamēr viss paliek ģimenes robežās, lai būtu, bet bizness ir un būs bizness. Tas vienmēr nozīmē prast krāpties un izmantot citu vājības. Latvijas alkohola tirdzniecības politika šobrīd ir teju ideāla - blakus valstīs esošie demagogi pāršāvuši pār kanti un kaimiņi brauc iepirkties pie mums. Lai tik pērk!

Atceros 90. gadus, kad normāli cilvēki, nebūt ne plenči, Latvijā mira no krutkas, jo alkohola cenu politika valstī bija neadekvāta un zēla točkas. Atceros arodskolniekus, kas pie Āgenskalna tirgus taksistiem pirka sliktu heroīnu, laida to sev vēnā Mārupes ielas namu piečurātajās trepju telpās un pēc tam pusmiruši vārtījās vēmekļos. Negribu, lai tas atkārtojas. Apšaubu arī alkohola aizlieguma aicinātāju statistiku. Kurš divpadsmitgadīgs tīnis aptaujas anketā uz jautājumiem - vai esi lietojis alkoholu, vai tev ir bijis sekss - teiks, ka nē? Viņam taču tā gribas padižoties. Varbūt vajadzētu labāk kontrolēt alkohola apriti un neimitēt aktivitāti vien tad, kad sarosās žurnālisti vai Eiropa dod naudu.



Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.