Sāga, Depo, Lidl un Ikea dēļ Rīgas iedzīvotāji stundām sēdēs sastrēgumos kā Maskavā

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Topošie Sāga, Depo loģistikas centrs un Lidl loģistikas centrs kopā ar Ikea Rīgas tranporta artērijas burtiskā nozīmē padarīs par Maskavu, kur cilvēki stundām sēž sastrēgumos.

Īpaši pašreizējā notikumu attīstība satrauc ne vien rīdziniekus, bet vecākus arī Vidzemes pusē (piemēram, Garkalnē, Cēsīs, Valmierā), kas šo apvedceļu izmantoja, lai nokļūtu uz ilgi gaidīto pierakstu pie ārstiem Bērnu Slimnīcā Vienības gatvē. Parasti šādi pieraksti ir no rīta. Rēķinoties ar laiku, kas jāpavada ceļā, ar slimo bērnu var nākties izbraukt no mājām četros, jo rēķināties ar satiksmi nebūs iespējams.

Tāpēc lūgums uzdot sekojošus jautājums Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām un departamentiem:

- Kā konkrēti amatpersonas plāno risināt samilzušās transporta plūsmas radītos sastrēgumus, piemēram, Lidl loģistikas centra apkaimē

- Vai ir veikti aprēķini, ko šāda transporta plūsma nodarīs gaisa kvalitātei un kā ir plānots risināt šo ekoloģisko katastrofu?

- Vai Rīgas dome ir prasījusi kompānijai Lidl pilsētai vai valstij kaut kādā veidā kompensēt masveidīgos postījumus, izcērtot kokus un radot sarežģījumus daudzās pašvaldībās (būvniecības laikā atslēdzot elektrību, ūdeni, slēdzot uz nedēļām un mēnešiem satiksmi).

- Vai un kas Rīgas domē ir domāts par ilgtspējīgas attīstības koncepciju cilvēku interešu aizsardzības rakursā, piemēram, tādos gadījumos kā kad ienāk Lidl ar visu problēmu nastu, ko tas nes līdzi.

Rīgas pilsētā steidzami nepieciešams risināt šo transporta problēmu, piedāvājot konstruktīvus, nevis atrakstīšanās variantus.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais