Pagājušā gada nogalē Vācija un Eiropas Komisija asi kritizēja ASV ieviestās sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kuri iesaistīti gāzesvada Nord Stream 2 būvniecībā. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāve Ulrike Demmere norādīja, ka ASV lēmums ietekmēs vācu un citu Eiropas valstu uzņēmumus, tāpēc šādu rīcību var uzskatīt par iejaukšanos citu valstu un Eiropas iekšējās lietās.
Lai gan ES un Vācijas attiecības ar Krieviju ir sarežģītas, lai neteiktu naidīgas, tirgošanās ar to turpinās, jo Vācija uzskata to par sev ekonomiski izdevīgu.
Amerika Eiropas Savienībai ir liela draudzene visvisādos veidos un iekš NATO, taču, kad amerikāņi rīkojas tā, ka tas var stipri kaitēt Vācijas un Eiropas tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai, ES un Vācija iebilst.
Te var redzēt un izgaršot «divas lielas atšķirības» starp Rietumeiropas un Latvijas politikāņiem, kuri ar milzu jūsmu ir uztvēruši ASV sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, necik daudz nebēdājot, ka šīs sankcijas kaitē ne tikai politiskajam konkurentam Lembergam, bet arī Ventspils pilsētai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, visai tranzīta nozarei un Latvijas ekonomikai.
Ir acīmredzams, ka daži Latvijas politiskie spēki ir nevis centušies atrunāt ASV no sankciju uzlikšanas, bet skubinājuši, mudinājuši un apgādājuši ASV Finanšu ministrijas ierēdņus ar kartēm un koordinātām, kurp jānovirza sankciju raķešu zalves.
Pāris dienas pirms sankcijām Amerikas Finanšu ministrijā viesojās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi ar tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā.
«Nevienkāršosim tās sarunas. Ministrs nebrauc sniegt detalizētu informāciju par to, kas un kāpēc jāiekļauj sarakstos, - tas tā nenotiek. Es varbūt atturēšos no komentāra,» raidījumam De facto sacīja Bordāns.
Var piekrist Bordānam, ka sarunu tēmu nevajag vienkāršot, taču arī pārāk sarežģīt to ir lieki. Protams, ne jau Bordāns pieņēma lēmumu. Par to jau nav šaubu, un to neviens neapgalvo. Taču ne jau bez latvju zemes dēlu piepalīdzēšanas ir tapis ASV Finanšu ministrijas paziņojums, kāpēc sankcijas tiek uzliktas. Var jau būt, ka nevis Bordāns, bet kādi citi «ārlietu nozares profesionāļi» ir piestrādājuši, bet viss stils un saturs ir ieturēts Latvijas iekšpolitiskās propagandas leksiskā diskursa ietvaros. Jau pirmajā teikumā Lembergs nosaukts par «oligarhu», kas ir īpaši tieši Latvijas politiskajā vidē populārs lamuvārds. Amerikāņu tekstā var pamanīt virkni absurdu un nepierādītu apgalvojumu par Lemberga ietekmi un noziegumiem, kas tāpat ir Latvijas iekšpolitikas produkts. Vai tikai nebūs tā, ka sankciju lietā rokas ir bijušas amerikāņu, bet kājas aug no Latvijas?
ASV uzliktās sankcijas Latvijā valdošā koalīcija momentā izmantoja, lai izreiderētu Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes. Var redzēt, ka brīvostu atņemšana pašvaldībām un ASV sankcijas ir viena plāna sastāvdaļas. Bordānieši mēdz tā dīvaini un, nemaz nesarkstot, publiski melot, ka, nē, nē - par brīvostu privatizāciju neesot runas, taču JKP programmatiskajos dokumentos sapnītis par ostu pārņemšanu valsts kontrolē, lai pēc tam izprihvatizētu, ir diezgan pat nepārprotami aprakstīts. JKP nav pildījusi nevienu citu priekšvēlēšanu solījumu, taču šo - par ostām - tik tiešām pilda kā pēc notīm.
Kādi labie Latvijas ārlietu resora darbinieki esot panākuši, lai ASV sankciju blieziens pa Latvijas ekonomiku sanāktu slābanāks - sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi ASV ir atcēlušas. Tas jauki, jo vismaz pats absurdākais no absurdiem ir novērsts - brīvostas pārvalde taču nav firma, bet valsts pārvaldes iestāde. Tomēr sankciju negatīvā ietekme šā vai tā ir diezgan pabaiga. Virknei uzņēmumu ir grūtības ar finanšu darījumiem, pat nobloķēti banku konti. «Ostu apvērsums» nav paticis dažam potenciālajam investoram, kas ir devies projām no Latvijas, jo neredz perspektīvu savam biznesam, kad no ostām izstumtas pašvaldības. Bet nu Latvijas valdošajai koalīcijai par to maza bēda - kaut kādas iedzīvotāju intereses tai pie kājas, galvenais ir ieriebt Lembergam, dabūt viņu nost no trases un uzsist gaisā ostu infrastruktūru, lai ievilktu nāsīs procentus no pārdošanas. Tiktāl Latvijas «politiskās elites» domāšana sniedzas, bet tālāk nesniedzas. Vietējās komercbankas jau ir iznīcinātas, tagad laikam pienākusi tranzīta kārta. Atšķirībā no Merkeles mūsu politikāņiem nav valstiskas pašcieņas, bet, ja kāds neciena sevi, tad arī citi viņu necienīs. Izmantojot ASV klerku milzīgo bezrobežu varu, latvju censoņi domā pazemojuši Lembergu, taču pazemota un apskādēta ir visa valsts.