Veselīgs uzturs

Iestājoties ziemai, eksperti iesaka pārskatīt ne tikai savu garderobi, bet arī vakara maltītes laiku. Agras vakariņas palīdz atbalstīt organisma diennakts ritmus un uzlabot vielmaiņu, atzīst Ketrīna Nortone, Limerikas Universitātes Sporta un klīniskās uztura katedras asociētā profesore.

Lai treniņi dotu redzamus rezultātus, nepietiek tikai ar regulāru kustību — tikpat svarīgi ir tas, ko ēdam pirms un pēc fiziskās slodzes. It īpaši sievietēm, kuras vēlas skaistu, stingru muskuļu formu, labs uzturs palīdz gan efektīvāk trenēties, gan ātrāk atjaunoties. Par laimi, šie principi ir pavisam vienkārši un viegli ievērojami ikdienā, raksta “Healthline.com”.

Daudzi produkti tiek pasniegti kā veselīgi, viegli un “diētiski”, taču ikdienā tie ir viens no iemesliem, kāpēc izjūk sāta sajūta, pieaug kāre pēc uzkodām un kopējais kaloriju daudzums dienā nemanāmi kļūst pārlieku liels. Uztura speciālisti to sauc par “kluso kaloriju” efektu jeb slēptajām kalorijām, raksta “Martha Stewart”.

Cukurs ir viena no visvairāk apspriestajām uztura tēmām pasaulē - daļa cilvēku to cenšas lietot pēc iespējas mazāk, citi savukārt to pat īsti nepamana, jo tas slēpjas gandrīz visos gatavajos pārtikas produktos. Bet cik daudz ir “par daudz”? Un kā vispār saprast savu ikdienas cukura patēriņu, lai tas nekļūtu par slogu veselībai? Šeit - stāsts par sarežģīto vienkāršā valodā, kopā ar “Very Well Health”.

Pēdējos gados uztura un veselības aprindās arvien biežāk izskan termins “protein-first ēšanas modelis”. Tā pamatideja ir vienkārša: katrā ēdienreizē vispirms parūpēties par pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, un tikai pēc tam pievienot ogļhidrātus un taukus. Šis princips nav strikta diēta, bet gan ēšanas stratēģija, kas var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni asinīs, mazināt pārēšanos un uzlabot muskuļu veselību, raksta “HealthLine”.

Labi sabalansēts uzturs nav tikai par to, ko mēs ēdam, bet arī par to, kā dažādi produkti sadarbojas savā starpā. Daudzi no mums pamana, ka vieni ēdieni sniedz viegluma sajūtu, bet citi - smagumu un nogurumu. Bieži vien tas saistīts tieši ar produktu kombinācijām. Lai gan katrs organisms ir individuāls, noteikti principi var palīdzēt gremošanai strādāt vieglāk un harmoniskāk, raksta “EatingWell”.

Šeit aprakstītas dažas no veselīgākajām diētām pasaulē un zinātniski pierādījumi, kāpēc tās nodrošina ilgāku mūžu.

Vidusjūras diēta, kur pamatā ir zivis, jūras veltes, dārzeņi un olīveļļa, ir veselīgākā pasaulē.

Govs piens var nodrošināt olbaltumvielas, kalciju, B-12 un A vitamīnus, kā arī citas priekšrocības. Tas var būt barojoša daudzveidīga uztura sastāvdaļa.

Pat tie, kas rūpīgi seko līdzi pareizam uzturam un uzrauga augļu un dārzeņu daudzumu savā uzturā, nav pasargāti no vitamīnu un svarīgu mikroelementu deficīta. Tas jo īpaši attiecas uz tiem, kuriem patīk uzkodas un ātrās ēdināšanas ēdieni.

Globāla "planētas veselīga uztura" (PHD) ieviešana varētu glābt miljoniem dzīvību katru gadu un līdz 2050. gadam uz pusi samazināt pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi.

Zupas tradicionāli tiek uzskatītas par būtisku uztura sastāvdaļu. Daudzi joprojām uzskata, ka gremošanas sistēma nevar darboties bez "šķidras pārtikas". Patiesībā tas ir mīts bez zinātniska pamatojuma.

Ārsti un uztura speciālisti jau ilgu laiku uzstāj, ka saldinātie limonādes dzērieni ir vienvirziena biļete uz lieko svaru un vielmaiņas problēmām. Taču jauni dati no Apvienotās Karalistes Biobank apstrīd populāro mītu par šo dzērienu "nekaitīgajām" diētas versijām. Sudžou Universitātes doktorante Lihe Liu, kura prezentēja savu darbu Eiropas Gastroenteroloģijas kongresā Berlīnē, desmit gadu laikā analizēja gandrīz 124 000 britu dzeršanas paradumus. Pētījuma dalībnieki regulāri malkoja limonādi — gan parasto, gan vieglo.

Košie, oranžie ķirbji, kas šobrīd bagātīgi rotā tirgu un veikalu stendus, kā arī daudzas mājas, ir neatņemama rudens sastāvdaļa. Vēl vairāk tos pamanām Halovīnu priekšvakarā – izgrebtus, rotātus, izgaismotus. Taču vai zinām, kas vērtīgs slēpjas šajā lielajā, neparastajā ogā? Par ķirbju veselīgajām īpašībām stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Populāras zivis uz galda ir lasis un tuncis. Tās var šķist vienlīdz veselīgas, taču vienā no tām ir vairākas reizes vairāk omega-3 taukskābju, ziņo Verywell Health.

Banāni ir iecienīts auglis, ko daudzi no mums bauda kā uzkodu, bet vai zinājāt, ka ir vairāki iemesli, kāpēc tie biežāk jāiekļauj savā uzturā?

Lapu zaļumi ir būtiski sirds un asinsvadu veselībai. Pēc ekspertu teiktā, lapu zaļumi satur unikālu labvēlīgu vielu kompleksu: antioksidantus (bioflavonoīdus, C vitamīnu, karotinoīdus), uztura šķiedrvielas, folātus, magniju, kāliju un dzelzi. Šis sastāvs padara tos neaizstājamus asinsvadu aizsardzībai, raksta healthline.com.

Vitamīni un uztura bagātinātāji pēdējos gados kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu daudziem cilvēkiem. Rīta kafija, un pēc tās – sauja krāsainu tablešu: C vitamīns, D vitamīns, cinks, magnijs, kolagēns, omega-3, vēl “kaut kas imunitātei”. Mēs to darām ar labiem nodomiem – stiprināt veselību, uzlabot ādas izskatu vai tikt galā ar nogurumu. Taču aiz šī veselīguma spožuma slēpjas arī risks – mūsu organisms var “pārēsties” ar vitamīniem, un sekas var būt gluži pretējas gaidītajam, brīdina “Very Well Health”.

Kad dienas kļūst īsākas un saules gaismas arvien mazāk, daudzi izjūt nogurumu, skumjas vai vienkārši “pelēku” garastāvokli. Tā nav tikai noskaņa – ziemas melanholijai ir arī bioloģisks pamats. Mazāk gaismas nozīmē mazāku serotonīna un D vitamīna daudzumu organismā, kas ietekmē arī to, cik priecīgi un enerģiski jūtamies. Bet labs jaunums ir tas, ka ēdiens var būt viens no vienkāršākajie veidiem, kā palīdzēt smadzenēm atgūt līdzsvaru. Kā? Iesaka “BBC Food”.

Mēs bieži domājam par to, ko ēdam, bet ne vienmēr – kā mēs to pagatavojam. Tomēr tieši pagatavošanas veids var būt izšķirošs, lai ēdiens būtu gan garšīgs, gan veselīgs. Dažādas metodes ietekmē gan uzturvielu daudzumu, gan garšu un pat to, cik viegli ēdiens sagremojas. Kādu metodi izvēlēties, iesaka “Martha Stewart”.