Veselīgs uzturs

Ziemassvētki nav iedomājami bez mandarīniem! Mandarīnu aromāts daudziem simbolizē mājīgumu un Ziemassvētku tuvošanos. Šie augļi ir ne tikai gardi, bet arī vērtīgs vitamīnu un antioksidantu avots, kas aukstajā gadalaikā palīdz stiprināt imunitāti un bagātināt ikdienas uzturu. BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificētā uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins skaidro, kuras uzturvielas mandarīni nodrošina organismam un vai pastāv risks tos pārēsties.

Veselīga ēdienkarte patiesībā var maskēt cilvēka patiesās attiecības ar ēdienu. Izskan brīdinājums par veselīga uztura bīstamību.

Atklāts pieejams veids, kā mazināt asinsvadu bojājumus, ko rada ilgas sēdēšanas stundas pie datora, automašīnā vai uz dīvāna.

Ziemassvētku brīvdienās daudzi cilvēki bez ierobežojumiem ļaujas šim auglim. Eksperti skaidro, cik daudz mandarīnu ikdienā var apēst droši.

Vai esat pamanījis, ka dienās, kad ēd “kā sanāk”, ir lielāks nogurums, izsalkuma lēkmes un mazāk spēka? Savukārt tad, kad maltītes ietur vienā un tajā pašā laikā, ķermenis jūtas stabilāks un mierīgāks. Tas nav nejauši - pārtikas kvalitāte ir svarīga, bet regulārs ēšanas grafiks bieži dara vairāk nekā mēs domājam. Par to, kas notiek jūsu organismā, ja 7 dienas pēc kārtas ēd konkrētos laikos, raksta “Very Well Health”.

Daudzas sievietes sapņo par bieziem, spīdīgiem un spēcīgiem matiem, taču ar kosmētiku vien bieži vien nepietiek. Labus rezultātus sniedz sabalansēts uzturs, jo vitamīni un minerālvielas no pārtikas baro matus no iekšpuses un samazina lūšanu.

Arvien vairāk cilvēki domā, kādi graudi ir veselīgāki un labāk piemēroti ikdienas maltītēm. Vai izvēlēties moderno kvinoju vai tradicionālos griķus? Atšķirība starp šiem produktiem ir daudz mazāka, nekā varētu šķist.

Gan vistas gaļa, gan lasis ir lieliski olbaltumvielu avoti, taču, lai izvēlētos, kurš no tiem ir veselīgāks, ir jāsaprot galvenās atšķirības starp tiem, skaidro “Verywellhealth” kopā ar uztura speciālisti Karinu Tolentino.

Iestājoties ziemai, eksperti iesaka pārskatīt ne tikai savu garderobi, bet arī vakara maltītes laiku. Agras vakariņas palīdz atbalstīt organisma diennakts ritmus un uzlabot vielmaiņu, atzīst Ketrīna Nortone, Limerikas Universitātes Sporta un klīniskās uztura katedras asociētā profesore.

Lai treniņi dotu redzamus rezultātus, nepietiek tikai ar regulāru kustību — tikpat svarīgi ir tas, ko ēdam pirms un pēc fiziskās slodzes. It īpaši sievietēm, kuras vēlas skaistu, stingru muskuļu formu, labs uzturs palīdz gan efektīvāk trenēties, gan ātrāk atjaunoties. Par laimi, šie principi ir pavisam vienkārši un viegli ievērojami ikdienā, raksta “Healthline.com”.

Daudzi produkti tiek pasniegti kā veselīgi, viegli un “diētiski”, taču ikdienā tie ir viens no iemesliem, kāpēc izjūk sāta sajūta, pieaug kāre pēc uzkodām un kopējais kaloriju daudzums dienā nemanāmi kļūst pārlieku liels. Uztura speciālisti to sauc par “kluso kaloriju” efektu jeb slēptajām kalorijām, raksta “Martha Stewart”.

Cukurs ir viena no visvairāk apspriestajām uztura tēmām pasaulē - daļa cilvēku to cenšas lietot pēc iespējas mazāk, citi savukārt to pat īsti nepamana, jo tas slēpjas gandrīz visos gatavajos pārtikas produktos. Bet cik daudz ir “par daudz”? Un kā vispār saprast savu ikdienas cukura patēriņu, lai tas nekļūtu par slogu veselībai? Šeit - stāsts par sarežģīto vienkāršā valodā, kopā ar “Very Well Health”.

Pēdējos gados uztura un veselības aprindās arvien biežāk izskan termins “protein-first ēšanas modelis”. Tā pamatideja ir vienkārša: katrā ēdienreizē vispirms parūpēties par pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, un tikai pēc tam pievienot ogļhidrātus un taukus. Šis princips nav strikta diēta, bet gan ēšanas stratēģija, kas var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni asinīs, mazināt pārēšanos un uzlabot muskuļu veselību, raksta “HealthLine”.

Labi sabalansēts uzturs nav tikai par to, ko mēs ēdam, bet arī par to, kā dažādi produkti sadarbojas savā starpā. Daudzi no mums pamana, ka vieni ēdieni sniedz viegluma sajūtu, bet citi - smagumu un nogurumu. Bieži vien tas saistīts tieši ar produktu kombinācijām. Lai gan katrs organisms ir individuāls, noteikti principi var palīdzēt gremošanai strādāt vieglāk un harmoniskāk, raksta “EatingWell”.

Šeit aprakstītas dažas no veselīgākajām diētām pasaulē un zinātniski pierādījumi, kāpēc tās nodrošina ilgāku mūžu.

Vidusjūras diēta, kur pamatā ir zivis, jūras veltes, dārzeņi un olīveļļa, ir veselīgākā pasaulē.

Govs piens var nodrošināt olbaltumvielas, kalciju, B-12 un A vitamīnus, kā arī citas priekšrocības. Tas var būt barojoša daudzveidīga uztura sastāvdaļa.

Pat tie, kas rūpīgi seko līdzi pareizam uzturam un uzrauga augļu un dārzeņu daudzumu savā uzturā, nav pasargāti no vitamīnu un svarīgu mikroelementu deficīta. Tas jo īpaši attiecas uz tiem, kuriem patīk uzkodas un ātrās ēdināšanas ēdieni.

Globāla "planētas veselīga uztura" (PHD) ieviešana varētu glābt miljoniem dzīvību katru gadu un līdz 2050. gadam uz pusi samazināt pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi.

Zupas tradicionāli tiek uzskatītas par būtisku uztura sastāvdaļu. Daudzi joprojām uzskata, ka gremošanas sistēma nevar darboties bez "šķidras pārtikas". Patiesībā tas ir mīts bez zinātniska pamatojuma.