Vairākos novados skolotāji saņēmuši pirmās algas 2010./2011.mācību gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātas līdz 250 latiem par likmi pirms nodokļu nomaksas, kā arī vairs neietver piemaksas par papildus pienākumu veikšanu, aptaujājot novadu pārstāvjus, uzzināja aģentūra LETA.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) spērusi pirmo soli uz streiku – vakar Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ierakstītā vēstulē nosūtītas visaptverošas prasības par izglītības problēmu risināšanu.
Ņemot vērā dažādos viedokļus, par to, vai valstī būtu jāpāriet uz sešgadīgo bērnu sūtīšanu skolā, vai tomēr jāturpina pirmsskolas apmācība, premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) norādīja, ka likumprojekta virzība pagaidām tiks apturēta, jo ir nepieciešams papildus dialogs ar LIZDA un citām ieinteresētajām pusēm.
Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās sāks mācīt pēc diviem gadiem, jo Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi darbu pie šādu izmaiņu ieviešanu skolās, šodien vēsta laikraksts "Diena".
"Oktobris jau ir tāds skolotāju mēnesis, mani bijušie skolēni arī zvana un apsveic, bet prāts nemaz nenesas uz svinēšanu," privātā sarunā nopūšas kāda skolotāja, kurai gan ir laimējies saglabāt savu darba vietu – pretēji daudziem citiem kolēģiem, kas nu zīlē, uz kurieni braukt: uz Īriju, uz laukiem pie radiniekiem vai uz vietējo darba biržu.
Ja vecāki uzskata, ka viņu bērns četru, piecu vai sešu gadu vecumā ir psiholoģiski un visādi citādi gatavs iet skolā, lai sūta. Tā ir viņu atbildība. Bet, ja ideja – iet skolā no sešiem gadiem – top direktīvi noteikta un vispārināta, tā ir ministrijas atbildība.
Ja gan valdībā, gan vēlāk Saeimā tiks pieņemts lēmums par bērnu skološanu no sešu gadu vecuma, Valsts izglītības satura centrs (VISC) vēl šogad izstrādās izmaiņas izglītības saturā no pirmās līdz sestajai klasei, aģentūrai LETA pastāstīja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis.
Lietuvas skolotāji 1. oktobrī rīkos mītiņu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai pieprasītu apturēt pedagogu algu samazināšanu, ziņo portāls 15min.lt
Lauku pedagogi nav noticējuši Izglītības un zinātnes ministrijas apgalvojumiem, ka skolu slēgšana ir pašvaldību iekšējā lieta. Maza Rietumkurzemes miesta Ziru skolas bēru ceremonijā ministre Tatjana Koķe neklātienē piedalījās kā kaprace.
53,45% no centralizētā matemātikas eksāmena kārtotājiem vidusskolā šogad eksāmenā ieguvuši viszemāko - F līmeni, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija.
"Ziemā ir grūti, kad jābrien pa milzīgām kupenām, kuras ir līdz ceļiem. Samanta [sešus gadus veca draudzenīte] parasti brien pa manām pēdām un es skrienu pakaļ sunim – viņš pa priekšu. Man tumsā no rītiem nav bail – ceļu es apmēram zinu, arī, kur peļķes lielas. Es jau kopš bērnudārza braukāju," stāsta Neretas vidusskolas ceturtās klases skolniece Inga Berezovska.
Nevienu brīdi neesam apgalvojuši, ka tai vajadzētu būt obligātai normai – 1. klasē sākt mācības tikai sešu gadu vecumā, Neatkarīgajai, skaidrojot valstisko pieeju topošo pirmklasnieku skološanai, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šodien Ministru kabinets atbalstīja finansējuma piešķiršanu to pedagogu pabalstiem, kuri atbrīvoti no darba saistībā ar izglītības iestādes slēgšanu, reorganizēšanu vai pedagogu skaitu samazināšanu, aģentūru LETA informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.
Pagarināto dienas grupu pedagogu darba samaksai valsts nav piešķīrusi naudu, tāpēc Rīgas dome izskatījusi četrus variantus, kā iespējams apmaksāt skolotāju darbu.
Pirmais: vecāki naudu ieskaita fondā, no kura tiek maksāta atlīdzība atsevišķi tarificētiem pedagogiem, kuri strādā pagarinātajā dienas grupā.
Ar šo rudeni sākoties modernizētā latviešu valodas mācību satura aprobācijai Latvijas vidusskolās, latviešu valodas skolotāji atzīst, ka nav gatavi šī satura mācīšanai nevis skolotāju morāles vai zināšanu, bet mācību līdzekļu trūkuma un citu neatrisinātu jautājumu dēļ.
Ministru kabinets 1. septembrī apstiprinājis noteikumus par pedagogu konkurētspējas veicināšanu izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos – 20 miljoni Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas tiks izmaksāti mērķstipendijās, lai tādējādi atbalstītu 17 400 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogus, kuri vēl strādā skolā un kam jāpapildina zināšanas, lai konkrētā skolā un dzīves vietā varētu nopelnīt vai arī tie, kuri ir sapratuši, ka slodze ir tik maza, ka oficiālajā izglītības sistēmā nebūs iespējams nopelnīt, un tādēļ grasās tuvākajā laikā pamest darbu skolā.
Analizējot iespaidīgo finansējuma un darba vietu skaita samazinājumu izglītības sistēmā, kā arī turpmākajos gados plānotos samazinājumus, arvien vairāk skolotāju secina, ka pašlaik izdevīgāk ir iestāties bezdarbniekos, nekā strādāt skolā.