Ar šo rudeni sākoties modernizētā latviešu valodas mācību satura aprobācijai Latvijas vidusskolās, latviešu valodas skolotāji atzīst, ka nav gatavi šī satura mācīšanai nevis skolotāju morāles vai zināšanu, bet mācību līdzekļu trūkuma un citu neatrisinātu jautājumu dēļ.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, šobrīd atbilstoši jaunajam standartam iznākusi izdevniecības "RAKA" izdota mācību grāmata, taču tā nav grifēta - Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināta. Pašlaik asociācijas biedri cenšas ar pašu veidotajiem materiāliem izlīdzēties savā starpā, norādot, ka valstiski šis jautājums nav risināts.
"Ja jau nav šo mācību līdzekļu, tad varbūt Izglītības un zinātnes ministrija vai cita struktūra varētu izveidot portālu vai mājaslapu, kur tiktu ievietoti ministrijas akceptēti materiāli, kas saistīti ar jaunā standarta realizāciju," norāda Vanaga, piebilstot, ka šādu ideju viņa izteikusi jau iepriekš.
Tāpat pagaidām nav arī skaidrības, kāds īsti būs pārbaudes darbs skolēniem, kuri, apgūstot modernizēto mācību saturu, pēc trīs gadiem beigs vidusskolas. "Latviešu valodas eksāmenam ir ļoti liela nozīme, stājoties augstskolā," norāda Vanaga, "bēdīgi iznācis, ka tam nav īsti pievērsta uzmanība."
Šodien šīs problēmas norādītas tikšanās reizē ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS). Asociācijas vadītāja atzīst - viņai simpatizē tas, ka ministre cenšas saprast procesu un savest kopā sadarbības partnerus, tomēr šobrīd tam jau ir nedaudz par vēlu, jo mācību gads ir sācies, bet skolotāji jaunajam standartam latviešu valodā nav gatavi.
Tikšanās reizē Koķe apliecinājusi arī ministrijas vēlmi atslogot mācību priekšmetu saturu, uz ko asociācijas pārstāvji pagaidām raugās piesardzīgi, norādot, ka vispirms būtu jāpabeidz latviešu valodas jaunā standarta aprobācija vidusskolās, kā arī jānodrošina tas, lai, atslogojot saturu, netiktu izjaukta šī priekšmeta mācīšanas sistēma kopumā.
Skolotāji arī lūguši precīzi definēt mācību priekšmetu standartu, jo pagaidām to uzskata par pārāk vispārīgu. Šim nolūkam tiek rosināts veidot skaidrojošu materiālu pedagogiem, lai atvieglotu darbu gan pieredzējušiem skolotājiem, kas vēlas veidot savas programmas, gan jaunajiem skolotāju profesijas pārstāvjiem.
Sarunā daži pedagogi arī rosinājuši, ka 9.klasē būtu nepieciešams palielināt latviešu valodas stundu skaitu, lai palīdzētu atkārtot mācību vielu un sagatavoties eksāmenam.
Tāpat pārrunāts arī jautājums par latviešu valodas skolotāju prestižu. "Starp valsts prioritātēm ir dabaszinību priekšmeti, bet varētu domāt, ka tos var apgūt citā valodā nekā latviešu," saka Vanaga, "turklāt latviešu valoda ir viena, neatkarīgi no tā, vai kādam tā ir dzimtā vai skolā mācītā valoda." Latviešu valodas popularizēšanai tiek apsvērtas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, un skolotāji cer, ka šādi varētu tikt risināti jautājumi arī ar modernizētā satura mācīšanai trūkstošajām grāmatām.
Visbeidzot skolotāji atzinīgi novērtē Koķes apņemšanos saglabāt latviešu valodas olimpiādi, neraugoties uz iepriekš izskanējušo ieceri olimpiādes rīkot tikai tajos mācību priekšmetos, kuros notiek arī starptautiskās olimpiādes. Šajā jautājumā, kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Agnese Korbe, Koķe jau ir vērsusies pie atbildīgajiem speciālistiem.
Ministre arī uzsvērusi, ka ir būtiski, lai jau izglītības sākumposmā latviešu valodas saturs ir tāds, kas rosina bērnu interesi par šo priekšmetu, lai viņi atbilstoši iemācās latviešu valodu, savukārt tālākos posmos - lai ar interesi papildina un stiprina zināšanas.
Plānots, ka nākamajās nedēļās ministre tiksies ar citu asociāciju pārstāvjiem un jomu speciālistiem.